• Tweet

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir apkopojusi izglītības nozares darbinieku pieteikumus dalībai beztermiņa streikā. Nesaņemot konkrētu valdības rīcību attiecībā uz darba slodzes sabalansēšanu un algu paaugstināšanas grafiku, sākot ar 19. septembri beztermiņa streikā dosies 23 601 nozares pārstāvis no 815 izglītības iestādēm visā Latvijā visās izglītības pakāpēs – sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar augstskolām.

Neraugoties uz to, ka streikotāju pieteikumi joprojām turpina pienākt, LIZDA šodien noslēdza reģistrāciju un iesniedza streika dalībnieku sarakstus Nacionālajai trīspusējai sadarbības padomei, Valsts darba inspekcijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī pašvaldībām un izglītības iestādēm.

Ņemot vērā nokaitēto situāciju nozarē, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir izteicis gatavību, atsaucoties LIZDA aicinājumam, otrdien, 13. septembrī tiksies ar arodbiedrības pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamos risinājumus un kompromisus, kuru pieņemšana varētu novērst pedagogu beztermiņa streika uzsākšanu. Sarunās piedalīsies arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Lai novērstu pedagogu streika uzsākšanu, LIZDA gatava prasīt, lai šīs nedēļas laikā valdība pieņem konkrētus lēmumus attiecībā uz abām galvenajām LIZDA prasībām – darba algas paaugstināšanu un pedagogu darba slodzes sabalansēšanu.

Jāatgādina, ka no 2022. gada 30. augusta līdz 2022. gada 7. septembrim, pamatojoties uz Darba strīdu likuma 15 .pantu, notika LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrijas strīda izlīgšanas komisijas darbs par sekojušām LIZDA izvirzītajām prasībām:

1) Izglītības likuma 53. panta trešās daļas izpilde, kas nosaka, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā. Pedagogu darba samaksas grafiks jāizstrādā saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. -2027. gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem un jāapstiprina nākamo piecu gadu periodam sākot no 2023. gada;

2) darba slodzes sabalansēšana visiem pedagogiem no 2023. gada.

Tiesa, izlīgšanas komisijā netika rasti nekādi kompromisi, jo IZM norādīja uz mandāta trūkumu pieņemt lēmumus, kam būtu ievērojama finansiālā ietekme uz nākamā gada budžetu. Tādēļ LIZDA izteica aicinājumu tikties ar ministru prezidentu Arturu Krišjāni Kariņu, finanšu ministru Jāni Reiru, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu, lai konstruktīvi pārrunātu iespējamos kompromisus, kas novērstu izglītības un zinātnes nozarē strādājošo darbinieku streiku.

Foto: Saeimas kanceleja