• Tweet

Pedagogiem tikai daļēji tiek samaksāts par padarīto, un viņi vēlas beidzot mainīt šo gadiem kultivēto metodi – strādāt uz entuziasma pamata. Taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tuvākajā laikā iepriecinošas pārmaiņas nesola – 10% pieaugums visu skolotāju algām būšot tikai pēc gada.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pētījums par skolotāju darba samaksas sistēmu, kurā piedalījās 856 pedagogi, atklāj, ka vidēji viņi nostrādā 48,4 stundas nedēļā, bet tikai 25,4 stundas tiek pilnībā apmaksātas. Jau šis skaitlis vien norāda, cik maz motivējošs un netaisnīgs ir līdzšinējais atalgojums, prezentācijā norādīja LIZDA eksperte sociāli ekonomiskajos jautājumos Ilze Priževoite. Vēl mazāk taisnīgu to padara modelis Nauda seko skolēnam, kas sašķēlis pedagogus, pretnostatot ne tikai lielās un mazās skolas, bet pat viena kolektīva darbiniekus. Atšķirības dažādu novadu starpā ir visai ievērojamas: vislielākā likme ir Pierīgas rajonā – 392,6, vidēji val-stī – 345,94, bet viszemākā ir Latgalē – 319,4. Pašvaldībās, kur slēgtas mazās skolas, alga lielajās mācību iestādēs ir aptuveni 400 lati par likmi. Tajā pašā laikā skolās, kurās ir ap 100 un mazāk audzēkņu, pedagogi saņem 280 latus, un vietvarai pat nākas piemaksāt no sava budžeta, lai šo summu nodrošinātu.

Ņemot vērā šādu situāciju, nav brīnums, ka ap 80% pedagogu uzskata: valsts nenovērtē viņu padarīto. Tikpat strikta nostāja ir par līdzšinējo finansēšanas modeli, kuru ieviešot vairākums izjutis naudas samazinājumu, nevis pieaugumu, tāpēc pedagogi uzsver – tas jāmaina, par galveno kritēriju izvirzot nevis skolēnu skaitu klasē, bet darba stāžu (tas šobrīd ļauj pie algas klāt saņemt vien 5 latus), iegūto izglītību (tā šobrīd netiek ņemta vērā) un slodzi.

LIZDA rosina IZM īstenot arī vairākus citus soļus, piemēram, noteikt maksimālo skolēnu skaitu klasē līdz 25–26 skolēniem, tādējādi novēršot pārpildīto klašu problēmu un izlīdzinot pedagoģisko likmi; finansējumu par kvalitātes pakāpi noteikt no valsts budžeta; palielināt samaksu par likmi. Diemžēl trīs gadu laikā pedagoģisko likmju skaits ir sarucis par 4%, arī piemaksa par kvalifikāciju šogad daudziem būs mazāka, jo to saņems, par pamatu ņemot nevis algu, bet 280 latus. Turklāt ieguvējs būs tas, kura skolā ir mazāks kvalificēto skaits. «Galu galā viss iet uz samazināšanu, tāpēc arī sitam trauksmes bungas un mudinām IZM ātrāk ieviest pārmaiņas, palielināt algas. Pretējā gadījumā nākamgad pēc minimālās algas paaugstināšanas nekvalificēts strādnieks saņems vairāk nekā dažs labs skolotājs,» noraizējusies teic LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, piebilstot: «Mūs neapmierina, ka viss notiek ļoti lēnām.»

Patlaban ministrija tiešām mīņājas uz vietas un pat nerunā vairs par 40 stundu darba nedēļas ieviešanu pēc iespējas ātrāk. Tam pietrūkstot līdzekļu, tāpēc būtu vajadzīgs pārejas periods – ar 30 stundu darba nedēļu. Par šā ieteikuma detaļām gan ir diezgan liela neskaidrība, tāpat kā par IZM izstrādātajām Jaunās politikas iniciatīvām, kas aptver 24 punktus (to īstenošanai būtu nepieciešami 93 miljoni latu).

Avots: nra.lv /Aisma Orupe