• Tweet

Pedagogi ir gatavi protesta akcijām jau šoruden, ja 2014. gadā finansējums algām un zinātnei netiks palielināts un ja sarunas ar ieinteresētajām pusēm paliks bez rezultātiem.

 Šobrīd Finanšu ministrija (FM) piedāvā daudz mazāku summu, nekā vēlas izglītības un zinātnes darbinieki.

Ministru kabineta sēdes laikā, kurā tika spriests par budžetu un pedagogu algām, bijusi pat tāda situācija, kad attiecīgie noteikumi varētu netikt pieņemti un nozare paliktu pie tukšas siles, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sanāksmē atzina tās priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, uzsverot, ka tad nozarē strādājošie būtu gatavi jauno mācību gadu nesākt vispār. Par spīti tam, ka daļa valdības solījumu tomēr ir izpildīti, pedagogu noskaņojums nav optimistisks, jo kopumā «situācija nav uzlabojusies». «Ir pilnīgi vienalga, kas un kā ir kļūdījies ar naudas sadali, bet mēs nevaram pieļaut, ka pedagogu algas gadiem stāv uz vietas. Tāpat jau trīs gadus runājam, ka princips nauda seko skolēnam skolas dzen arvien lielāka bedrē, bet nekas nemainās. Skolēnu skaits sarūk, un viņiem līdzi arī finansējums,» uz problēmām vērsa uzmanību LIZDA priekšsēdētāja. Nozares arodbiedrība neatkāpjas no savām prasībām palielināt finansējumu pedagogu algām gan šogad, gan nākamajos trijos gados, no 2014. gada paaugstināt likmi no 280 līdz 310 latiem, kā arī piešķirt vairāk naudas zinātnes bāzes nodrošinājumam.

Vairākums LIZDA pārstāvju pauda neapmierinātību par zemāko algas likmi. Madonas novada arodorganizācijas vadītāja Dace Caune, kas ir to vidū, kuri pieprasa protesta akcijas, norādīja, ka šāda politika atbaida no izglītības iestādēm jaunos speciālistus: pērn novadā darbu sāka pieci jaunie skolotāji, bet šogad – vairs tikai trīs. Savukārt Jūrmalas arodbiedrības pārstāve Irina Avdejeva teica, ka pilsētā ir trīs skolas, kur pedagogi saņem 280 latu, un tāpēc neesot brīnums, ka šovasar trīs skolotājas izlēmušas doties strādāt uz ārzemēm. «Skolotāji ir ļoti noguruši,» secināja I. Avdejeva.

Arī zinātnieki un pirmsskolas sektorā strādājošie pievienojas skolotājiem protesta akciju rīkošanā, jo viņiem neesot, ko zaudēt. Pirmsskolas pedagogi bija īpaši skarbi: viņi jau gadiem netiekot uzklausīti un arī nekādu piemaksu pie plikās algas neesot. Rīgas pašvaldībā strādājošajiem gan tiek piešķirta papildu nauda, bet tā vērtējama kā dāvana – te tā ir, bet te nav. Šāda valdības ignorance novedusi pie tā, ka šajā sektorā nav kas strādā un jau tagad trūkst 100 pirmsskolas pedagogu. Kā tad nu aizlāpīs tukšās vietas: vai vienu dienu cilvēks nostrādās 12 stundas vienā iestādē, bet pēc tam nākamajā dienā citā – vēl tikpat? – bija neizpratnē bērnudārzos strādājošie.

Par vēl noteiktāku rīcību aģitēja Andris Pimenovs no Latvijas Sporta akadēmijas. Viņaprāt, visas akcijas līdz šim nav devušas vajadzīgo rezultātu, tāpēc jāizstrādā daudz noteiktāka taktika, lūdzot palīdzību arī citām arodbiedrībām. Darbībām jābūt ļoti nopietnām, piemēram, pat ar ceļu bloķēšanu.

I. Mikiško gan iebilda, ka sākumā tomēr jāaprobežojas ar pārrunām. Tāpēc šonedēļ plānotas vairākas tikšanās gan ar premjeru, gan IZM un FM pārstāvjiem, bet nākamnedēļ – ar Saeimas frakcijām. Pēc tam LIZDA valde 4. septembrī sanāks kopā, lai pārrunātu sasniegto un lemtu par tālāko rīcības plānu. Līdere rezumēja visu klātesošo ieteikumus: ja sarunas ar atbildīgajām institūcijām nedos rezultātus, tad 13. septembrī, pirms tam, kad likumprojektu par budžetu apstiprinās valdībā, tiks rīkots pikets pie Ministru kabineta, bet 27. septembrī – pie Saeimas. Ja tam nebūs nekādas atbalss, LIZDA oktobrī ir apņēmības pilna sākt streiku. Šādas protesta aktivitātes atbalstot arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.

***

VIEDOKĻI

Vjačeslavs DOMBROVSKIS, izglītības un zinātnes ministrs:

– IZM pieprasīja 2014. gadam aptuveni 10 miljonus latu. Tos bija paredzēts izmantot gan pedagogu pamata likmes paaugstināšanai, gan kvalitātes piemaksām. Sarunās [ar valdību] summa tika samazināta līdz trīs miljoniem latu, taču arī tāds apmērs neguva akceptu. Galu galā pedagogi ir vienīgie, kam jauno politikas iniciatīvu ietvaros nākamajiem trim gadiem nav piešķirts nekas. FM piedāvājumu iedot pedagogu algām mazliet vairāk nekā 200 000 latu nevar uzskatīt par nopietnu priekšlikumu, par kuru būtu vērts runāt.

Ints DĀLDERIS, premjera padomnieks kultūras un politikas plānošanas jautājumos:

– Nākamā gada budžetā bāzes finansējumā IZM tiks piešķirti deviņi miljoni latu, bet vēl trīs miljoni ir rezervēti. Es piekrītu, ka pedagogu algas ir jāpalielina, bet nevar neņemt vērā faktu, ka viņi bija pirmie, kas saņēma piemaksas un algu pieaugumu atšķirībā no mediķiem un citu profesiju darbiniekiem. Tas apliecina, ka tā patiešām ir augsta prioritāte valdībā un tāda tā būs arī nākotnē.

Baiba BĀNE, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece:

– Pedagogu darba samaksa tiks pilnībā nodrošināta, un ar piešķirto summu pietiks, lai īstenotu MK noteikumus. Negatavojamies IZM vietā veidot algu politiku, taču uzskatām, ka tai jābūt vērstai uz kvalitāti. Jāstrādā pie pedagogu algu sistēmas pilnveides un, lemjot par naudas piešķiršanu, jābūt skaidram, kā nauda nonāks līdz katram pedagogam.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe