Pēc Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas pašvaldības ietaupa ap miljonu eiro gadā
Ieviests 101 Valsts kontroles ieteikums un kopumā viena gada laikā ietaupīts gandrīz miljons eiro. Šāda ir bilance vienpadsmit pašvaldībās, kuras divu gadu laikā pēc Valsts kontroles revīzijas “Vai pašvaldību administratīvais resurss to funkciju īstenošanai tiek izlietots produktīvi un ekonomiski?” ir ieviesušas 99% ieteikumu un joprojām turpina pilnveidot savus iekšējos procesus, pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
Revīzija tika veikta Beverīnas, Daugavpils, Gulbenes, Jaunpiebalgas, Madonas, Mazsalacas, Naukšēnu, Rēzeknes, Rucavas, Varakļānu un Zilupes novadu pašvaldībās.
“Ja šīs revīzijas rezultātā iedzīvotājos būs vairāk pārliecības, ka par pašvaldības līdzekļiem tiek saņemti iespējami labākie pakalpojumi, ka iedzīvotāji par tiem nepārmaksā vai gluži pretēji – tie nerada pašvaldībai papildu izdevumus, atņemot finansējumu citiem svarīgiem uzdevumiem, tad varam būt patiesi gandarīti par paveikto. Revidenta darba augstākais mērķis ir revīzijā atklāto trūkumu un nepilnību novēršana, kas nozīmē ieteikumu ieviešanu pilnā apjomā,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Vienkāršāka pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem: samazinās papīru kalni, ietaupās nauda un laiks
Pēc revīzijas pašvaldībās tiek ieviesti ieteikumi, kuru mērķis – sniegt iedzīvotājiem pilnīgu un precīzu informāciju par pašvaldību pakalpojumiem, izveidojot skaidrus un saprotamus pakalpojumu sniegšanas aprakstus, norādot kad un kur pakalpojumus ir iespējams saņemt, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai pakalpojumu saņemtu un kāda ir iespējamā pakalpojuma saņemšanas maksa.
Lai saņemtu informāciju par pašvaldību pakalpojumiem nepieciešamo dokumentu klāstu, iedzīvotājiem vairs nav jādodas uz iestādēm, jo informācija ir pieejama pašvaldību tīmekļa vietnēs. Tas samazina manuālo darbu, kā rezultātā tiek ietaupīts iedzīvotāju laiks pakalpojumu saņemšanai un samazinās arī kļūdu iespējas. Tāpat pašvaldību deputātiem vairs netiek kopētas uz sēdi nepieciešamās dokumentu ķīpas, bet tie tiek nosūtīti elektroniskā formātā.
Pašvaldībās joprojām noris sniegto pakalpojumu aprakstu veidošana, kas tiek ievietoti gan pašvaldību tīmekļa vietnēs sadaļā “Pakalpojumi”, gan portālā www.latvija.lv . Kopumā pašvaldības ir aprakstījušas vairāk kā 400 pakalpojumus. Piemēram, bērna uzņemšana pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes rindā, aprūpe mājās, par reklāmas izvietošanu, pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumu piešķiršana.
Ieteikumu ieviešanas gaitā pašvaldības ir izvērtējušas un pilnveidojušas savus iekšējos procesus, tajā skaitā izslēdzot lieku dokumentu kopēšanu un kustību, darbinieku dīkstāves vai pārslodzi.
Tā Daugavpils novada pašvaldībā ir veikta darba aizsardzības speciālistu, zemes lietu speciālistu un nekustamā īpašuma nodokļa inspektoru amata vietu restrukturizācija, kā rezultātā pašvaldība ir ieekonomējusi vairāk kā 50 tūkstošus eiro ik gadu. Centralizējot grāmatvedības uzskaiti, Gulbenes novada pašvaldībā samazināts grāmatvedības darbinieku slodžu skaits un ietaupījums mērāms vismaz 131 tūkstotis eiro, bet Rēzeknes novadā ietaupījums būs gandrīz 180 tūkstoši eiro gadā. Arī Madonas novada pašvaldība ir uzsākusi grāmatvedības procesu centralizāciju un aprēķini liecina, ka, daļēji centralizējot grāmatvedības uzskaiti, 2019. gadā tiks ietaupīti vismaz 63,5 tūkstoši eiro.
Kā optimizēt pakalpojumu sniegšanu, saglabājot to pieejamību
Revīzijas rezultātā pašvaldībās ieviesti ieteikumi, lai pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem būtu pēc iespējas ekonomiski pamatota, sabalansējot to pieprasījumu un pieejamību, bet vienlaikus iespēju robežās saglabājot iedzīvotājiem pakalpojumu pieejamību.
Vērtējot pakalpojumu pieprasījumu un administratīvo resursu izlietojumu, tiek ņemta vērā iedzīvotāju vajadzība saņemt pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, tomēr arī šādā gadījumā pašvaldības ir radušas iespēju pilnveidot pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, Gulbenes un Madonas novados ir pilnveidota komunālo pakalpojumu sniegšana un iestāžu tehniskā apkalpošana, novēršot to sadrumstalotību. Kopumā šo pakalpojumu pilnveidošana Gulbenes un Madonas novada pašvaldībām ļauj gadā ietaupīt vismaz 300 tūkstošus eiro.
Tāpat arī citās pašvaldībās ir veikta vairāku jomu optimizācijas iespēju izvērtēšana, piemēram, izglītības, kultūras, sporta, bāriņtiesu, darbā ar jaunatni, kur, saglabājot iedzīvotājiem pakalpojumu pieejamību, ir veiktas izmaiņas pakalpojumu nodrošināšanā.
Pašvaldību sadarbībai pakalpojumu sniegšanā liela nozīme
Valsts kontrole pēc revīzijas ieteica izvērtēt iespējamās sadarbības jomas ar citām pašvaldībām, tādējādi, samazinot administratīvā resursa izlietojumu un iespēju robežās iedzīvotājiem saglabājot pakalpojumu pieejamību.
Jaunpiebalgas novada pašvaldībā, sadarbojoties piecām pašvaldībām, 2019. gada 1. martā darbu uzsāka apvienotā Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas un Raunas novadu bāriņtiesa, līdz ar to 2019. gadā tiek plānota budžeta līdzekļu ekonomija aptuveni 5129 eiro apmērā, savukārt 2020. gadā jau 6893 eiro.
Diemžēl, ir pašvaldības, kuras jaunas sadarbības jomas ar citām pašvaldībām dažādu iemeslu dēļ ievieš nelabprāt. Piemēram, vienā pilsētā atrodas divas Dzimtsarakstu nodaļas, un pašvaldības nevar vienoties par vienas Dzimtsarakstu nodaļu izveidi – Daugavpils un Rēzeknes novadu pašvaldības nevar vienoties attiecīgi ar Daugavpils pilsētas un Rēzeknes pilsētas pašvaldībām par vienas Dzimtsarakstu nodaļas izveidi pilsētā.
Būvniecības uzraudzības izdevumu salīdzinājums liecina, ka, pašvaldībām sadarbojoties pakalpojumu sniegšanā, ir iespējams samazināt izmaksas. Tomēr Rucavas novada pašvaldībā darbu turpina Rucavas novada būvvalde, kaut arī izmaksas, mazam novadam veidojot atsevišķu iestādi, ir vismaz trīs reizes lielākas nekā tām pašvaldībām, kurās ir izveidota viena būvvalde uz vairākiem novadiem.
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālāk
