• Tweet

Nepilnas divas nedēļas pēc ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizītes Latvijā negaidīti pilnībā nomainīta valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valde.

Kā zināms, vizītes laikā H. Klintone pauda «stingru» atbalstu ebreju īpašumu restitūcijai. Kompetenti avoti arī negaidīto VNĪ valdes maiņu saista ar šo pašu jautājumu. Proti, pašreizējā valdošā koalīcija izlēmusi restitūcijas jautājumu atrisināt «tehniski», jo sapratusi, ka «politiski» (piemēram, ar balsojumu Saeimā) to atrisināt vismaz šobrīd nav iespējams.

Kā liecina Uzņēmumu reģistra informācija datu bāzē Firmas.lv, 12. jūlijā reģistrētas izmaiņas VNĪ valdē. Par valdes priekšsēdētāju kļuvis Kaspars Āboliņš, bet par valdes locekli – Olga GeitusEitvina. Citi publiski avoti liecina, ka vienlaikus K. Āboliņš saglabājis Valsts kases pārvaldnieka amatu, bet O. GeitusEitvina turpina pildīt Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektora vietnieces nekustamā īpašuma formēšanas jautājumos pienākumus.

Turpretī amatus VNĪ atstājuši valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars, kā arī valdes locekļi Inese OdiņaLaizāne un Agris Balodis.

Kad finanšu ministra Einara Repšes laikā tika iecelta nupat padzītā VNĪ valde, Finanšu ministrijas preses relīzēs visi trīs tika lielīti kā augstākās klases speciālisti nekustamā īpašuma un būvniecības jautājumos. Tāpat zināms, ka J. Komisars iepriekš bija strādājis augstos amatos Latvijas Bankā Būvniecības pārvaldē un Saimniecības pārvaldē. Zināms, ka viņš savulaik kūrēja daudzmiljonu projektu – Latvijas Bankas naudas krātuves celtniecību – un šo darbu laikā bija ieguvis E. Repšes uzticību.

Savukārt I. OdiņaLaizāne savulaik bijusi VNĪ valdes locekle vienlaikus ar pašreizējā premjera Valda Dombrovska biroja vadītāju un uzticības personu Sandru Bukani. Kompetenti avoti ziņo, ka abas dāmas uzturot arī draudzīgas attiecības.

Kā liecina notikumu gaita, kompetence un varenie aizbildņi šajā gadījumā nav bijuši pietiekami argumenti amatu saglabāšanai. Aģentūra LETA ziņo, ka Finanšu ministrija kā oficiālo iemeslu, kāpēc amatus zaudējuši

J. Komisars un I. OdiņaLaizāne, min pilnvaru termiņa beigšanos. Savukārt ilglaicīgais VNĪ valdes loceklis A. Balodis amatu pametis «personisku iemeslu dēļ».

No jaunieceltajiem VNĪ valdes locekļiem mazāk pazīstama ir O. GeitusEitvina, tomēr viņas līdzšinējā amata nosaukums ļauj spriest, ka viņa ir augstas klases speciāliste nekustamā īpašuma pareizas noformēšanas jautājumos. Publiska informācija liecina, ka savulaik viņa strādājusi arī Ekonomikas un Ārlietu ministrijā. 2004. gadā bijusi atbildīgā amatpersona par likumprojekta izstrādi, ko pieprasījusi ASV vēstniecība, – Papildu protokols Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 1995. gada 13. janvāra līgumam par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību.

Savukārt Valsts kases pārvaldnieks K. Āboliņš ir viena no visaugstāk apmaksātajām amatpersonām valstī. Piemēram, 2007. gadā viņš saņēma 4400 latu mēnesī, neskaitot salīdzinoši pieticīgāko algu Ziemeļvidzemes Atkritumu apsaimniekošanas organizācijā – liecina amatpersonas deklarācija. Liesajos gados K. Āboliņa alga gan būtiski sarukusi – pērn viņš saņēmis tikai 2450 latu mēnesī par Valsts kases pārvaldnieka amatu un vēl pārsimt eiro mēnesī par darbu Ziemeļu Investīcijas bankas padomē.

Turpretī O. GeitusEitvina ienākumos līdz šim nekādi nevarēja sacensties ar K. Āboliņu. 2007. gadā viņas alga bija 2140 latu mēnesī, bet 2011. gadā kopā ar pabalstu viņa mēnesī saņēmusi tikai 1186 latus.

Valsts amatpersonu deklarāciju datu bāze liecina, ka VNĪ valdes priekšsēdētāja alga pērn bija 2770, bet valdes locekļa – 2200 latu mēnesī.

Avots: nra.lv /Uldis Dreiblats