Paziņoti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāti
12. novembrī kinoteātrī Splendid Palace paziņoti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāti. Tika pasniegtas balvas labāko filmu un filmu ražošanā iesaistītajiem profesionāļiem, kā arī balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā, žūrijas un citas īpašās balvas.
Nacionālajai kino balvai nominētās filmas un profesionāļus izvērtēja starptautiska žūrija. Tās sastāvā bija Latvijas profesionāļi un latviešu izcelsmes profesionāļi, kuri savu kino karjeru veidojusi ārzemēs. Viņu vidū ir kinozinātnieks Ph. D. Juris Civjans (ASV), Holivudas aktrise Rutanja Alda (ASV) un kinozinātniece Dr. Elīna Reitere (Vācija). Latviju pārstāvēs Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) radošā direktore Sonora Broka, režisors Viesturs Kairišs un filmu producente Linda Krūkle.
Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2018 laureāti
Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā – Mihailam Savisko un Ābramam Kleckinam.
Labākā pilnmetrāžas spēlfilma BILLE, režisore Ināra Kolmane, producenti Jānis Juhņēvičs, Marta Romanova-Jēkabsone, studija Deviņi, kopproducenti Studija 2 (Lietuva), Master film, Magic Lab (Čehija)
Žūrijas pamatojums: “Kā lielie redz?” par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.
Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma, LAIKA TILTI, režisori Kristīne Briede, Audrjus Stonis, producents Uldis Cekulis, VFS Films, kopproducentiStudio Nominum (Lietuva), Vesilind (Igaunija)
Žūrijas pamatojums: Izmantojot savu skolotāju dotos instrumentus, to iemācīto pieeju kino domāšanai, filmas veidotāji apliecina cieņu viņu sniegumam, ievietojot katra šī meistara veikumu Baltijas dokumentālā kino kontekstā.
Labākā īsfilma, ELEKTRIĶA DIENA, režisors un producents Vladimirs Leščovs, Lunohod
Žūrijas pamatojums: Ar pārliecinošu meistarību veidots kinematogrāfisks universs, kur režisoram raksturīgā animācijas estētika un askētiskā stāstniecība ietver visu pasauli elektrības lādiņā.
Labākā debijas filma VĪRIETIS UN DĀLIJAS, režisors Guntis Bojārs, producents Matīss Kaža, Deep Sea Studios
Žūrijas pamatojums: Caur viena varoņa prizmu iejūtīgi vērota paaudžu, kuras šķir mīlestības neesamības radīta trauma, komunikācijas nespēja. Stāsts, kurš uzrunā ikvienu tā daudzslāņainībā.
Labākais scenārists OSKARS RUPENHEITS, Kriminālās ekselences fonds
Žūrijas īpašā balva par scenāriju KRISTĪNEI ŽELVEI filmā Mērijas ceļojums
Žūrijas pamatojums: Par meistarīgu unikālu arhīva materiālu lietojumu, meklējot iespējas vizualizēt pagājušo laiku.
Labākais spēlfilmas režisors DĀVIS SĪMANIS, Tēvs Nakts
Labākais spēlfilmas operators ANDREJS RUDZĀTS, Tēvs Nakts
Labākā aktrise ELITA KĻAVIŅA, Rīga. Dublis 1
Labākais aktieris VILIS DAUDZIŅŠ, Ar putām uz lūpām
Labākā aktrise otrā plāna lomā ILZE BLAUBERGA, Tēvs Nakts
Labākais aktieris otrā plāna lomā ANDRIS DAUGAVIŅŠ, Kriminālās ekselences fonds
Labākā māksliniece KRISTĪNE JURJĀNE, Tēvs Nakts
Labākā kostīmu māksliniece LIENE ROLŠTEINA, Homo Novus
Labākā grima māksliniece BEATA RJABOVSKA, Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni
Labākais dokumentālās filmas režisors IVARS SELECKIS, Turpinājums
Labākais dokumentālās filmas operators VALDIS CELMIŅŠ, Turpinājums
Labākais animācijas filmas režisors VLADIMIRS LEŠČOVS, Elektriķa diena
Labākā animācijas māksliniece LIZETE UPĪTE, Nakts pastaigas
Labākais komponists VESTARDS ŠIMKUS, Elpa marmorā
Labākais skaņu režisors ĢIRTS BIŠS, Nakts pastaigas, Zāģeri
Labākā montāžas režisore ANDRA DORŠS, Turpinājums
Labākā studentu filma Viesturs Kairišs iznāk no meža, režisore Marta Elīna Martinsone, Latvijas Kultūras akadēmija
FIPRESCI balva MĒRIJAS CEĻOJUMS, režisore Kristīne Želve, producente Elvita Ruka, Vivat!
DELFI lasītāju balsojums KRIMINĀLĀS EKSELENCES FONDS, režisors un producents Oskars Rupenheits, studija Kriminālās ekselences fonds
Rīgas nami balva skatītākajai filmai HOMO NOVUS, režisore Anna Viduleja, producenti Ivo Ceplevičs, Jānis Kalējs, Film Angels Productions
Laikraksta Diena, žurnāla SestDiena un izdevuma KDi balva MĒRIJAS CEĻOJUMS, režisore Kristīne Želve, producente Elvita Ruka, Vivat!
Balvas vizuālajā noformējumā šogad redzams Lielais Kristaps, kas ir apbruņojies ar skaņas ieraksta tehniku. Skaņa kinofilmā bija tēma, kam šogad pievērsa īpašu uzmanību: plaši izskanējušas Latvijas simtgades filmas, apaļa jubileja būtupagājušā gadsimta 30. gaduskaņu hroniku veidotājiem Eduardam Kraucam un Voldemāram Blumbergam. Arī pati ceremonijas vieta – „Splendid Palace” – kinoteātris, kur vienmēr rādītas izcilas, tai skaitā arī mēmās filmas. Savukārt 1929. gada oktobrī šeit pirmoreiz Baltijā demonstrēja skaņu filmu.
Noslēguma ceremonijas režisors bija Mārtiņš Ķibers, scenogrāfijas autore Anna Heinrihsone. Līdzās ceremonijas vadītājam, rūdītam kinomīlim aktierim Egonam Dombrovskim pasākuma norisē palīdzēja un dažādus skaņas efektus uz vietas radīs tādi teātra trupas Kvadrifrons atveidoti personāži kā Viens, Divi, Trīs un Voisovers; sava loma būs arī Lielajam Mēmajam. Ar vokālajiem un mūzikas priekšnesumiem ceremonijā skatītājus pagodināja Ieva Parša, Intars Busulis, Mārtiņš Zilberts un Juris Vaivods. Noslēguma ceremonijas īpašais viesis bija maestro Raimonds Pauls.
Jau pēc festivāla noslēguma 13. novembrī aicinām uz vēl vienu ārpuskonkursa pirmizrādi – režisora Mārtiņa Grauda dokumentālo filmu par mākslinieku Miķeli Fišeru, mēģinājumu saslēgties ar trauslo mākslas darba radīšanas brīdi.
Vēl par tēmu:
Liepājā notiks režisores Lienas Šmukstes sajūtu izrāde
Trešdien, 22. oktobrī plkst. 18.00 Liepājas teātra Mazajā zālē (koncertzāles “Lielais dzintars” telpās Radio ielā 8) nodibinājums “Nodibinājums Liepāja 2027” aicina apmeklēt Cēsu...
Lasīt tālākĀgenskalna tirgu norisināsies Kartupeļu festivāls
Āgenskalna tirgus ikgadējā Kartupeļu festivālā, 21. septembrī plkst. 9.00-17.00! Šajā dienā tirgū norisināsies nu jau ceturtie šim dārzenim veltītie svētki. Līdzās lielajam kartupeļu...
Lasīt tālākRotko muzejā Daugavpilī sākas Markam Rotko veltīts glezniecības simpozijs
Piedaloties māksliniekiem no Malaizijas, Francijas, ASV, Izraēlas, Vācijas, Polijas, Japānas, Dienvidkorejas un Latvijas, no 12. līdz 26. septembrim Rotko muzejā Daugavpilī notiek starptautisks...
Lasīt tālākNacionālajā teātrī Raiņa 160. jubileju godinās ar jauniestudējumu “Indulis un Ārija”
20. septembrī Latvijas Nacionālais teātris atklās 107. sezonu ar vērienīgu Raiņa lugas “Indulis un Ārija” jauniestudējumu. Tā režisore – Indra Roga, kura pati 1999. gada iestudējumā...
Lasīt tālākAr Starptautisko festivālu Čello Cēsis šonedēļ tiks atklāta koncertzāles “Cēsis” jaunā sezona
Koncertzāle “Cēsis” savu jauno koncertsezonu tradicionāli iesāks ar vienpadsmito starptautisko festivālu Čello Cēsis, kas notiks 13. un 14. septembrī. Šī gada programma atkal aicinās...
Lasīt tālākDivdesmitais mūsdienu forums “Baltā nakts” – jau rītdien
Sestdien, 6. septembrī, Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi aicināti uz šī gada mūsdienu kultūras forumu “Baltā nakts”. Foruma programmā iekļauti 34 projekti, un tas galvaspilsētā...
Lasīt tālākPēc Gusta Ābeles romānu motīviem Nacionālajā teātrī top jauniestudējums “Klusums un troksnis” paša autora režijā
Jaunais režisors Gusts Ābele aicina uz izrādi “Klusums un troksnis” Latvijas Nacionālajā teātrī. Izrāde veidota pēc Ābeles romāna “Pasaulē mīļākais klusums” un tā gaidāmā...
Lasīt tālākDārtas Danevičas monoizrāde “Zēni nav meitenes” atgriežas pie skatītājiem noslēdzošajā sezonā
29. augustā kultūrtelpas “Tabakas Fabrika” Lielajā zālē noslēdzošo rudens sezonu uzsāka aktrises Dārtas Danevičas monoizrāde “Zēni nav meitenes”, kas līdz šim nospēlēta gandrīz...
Lasīt tālākŠonedēļ sākas festivāls “Homo Novus”
Šogad starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus” norisināsies no 3. līdz 14. septembrim, un savā 30. jubilejas gadā iepriecinās skatītājus ne tikai Rīgā, Ķemeros un Valmierā,...
Lasīt tālāk20. reizi norisināsies mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”
Šī gada 6. septembrī Rīgas centrā un apkaimēs norisināsies mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”, kas notiks jau 20. reizi. Šogad foruma programmā ir 34 projekti, kas ietver koncertus,...
Lasīt tālāk