Pavļuts: Jaunās Privatizācijas aģentūras valdes uzdevums būs divu gadu laikā izbeigt aģentūras darbu
“Jaunās, samazinātās Privatizācijas aģentūras (PA) valdes, kuras abi valdes locekļi tiks izvēlēti atklātā konkursā, viens no galvenajiem uzdevumiem būs ilgākais divu gadu laikā mērķtiecīgi, plānveidīgi un profesionāli izbeigt PA darbību atbilstoši uzlabotajai darbības izbeigšanas stratēģijai. Masveida privatizācijas process Latvijā ir beidzis jau pirms vairākiem gadiem, PA darba apjoms samazinās un ir sāktas nozīmīgas reformas valsts kapitāla daļu kopējā pārvaldības sistēmā, tāpēc nav nekādas nepieciešamības ilgstoši turpināt PA darbību”, pēc pirmdien, 10.septembrī, notikušās PA akcionāru informēja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Akcionāru ārkārtas sapulcē šodien pieņemti grozījumi PA statūtos, uz pusi samazinot valdes locekļu skaitu, un līdz jauno valdes locekļu konkursa noslēgumam iecelta pagaidu valde divu cilvēku sastāvā, lai nodrošinātu PA darbības stabilitāti, nepārtrauktību un tai uzticēto pienākumu profesionāli un kompetentu izpildi. Valdes priekšsēdētāja pienākumus no otrdienas, 11.septembra, līdz jaunās valdes iecelšanai pildīs Ansis Spridzāns, kurš ir Latvijas Riska kapitāla asociācijas valdes loceklis un līdz šim bija zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” vecākais jurists. A.Spridzāns ir ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Latvijas Juridiskajā augstskolā, augstāko profesionālo izglītību ar jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē, kā arī pirmā līmeņa profesionālo izglītību uzņēmējdarbības un administrēšanas programmā Banku augstskolā. Savukārt valdes locekļa pienākumus pildīs Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta vadītājas vietnieks Kaspars Lore, kurš ir ieguvis augstāko profesionālo izglītību ar jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. No 2001.gada K.Lore strādā Ekonomikas ministrijā un ir viens no atbildīgajiem ierēdņiem gan par Ekonomikas ministrijas kompetencē esošajiem privatizācijas, gan par valsts kapitāla daļu pārvaldības reformas īstenošanas jautājumiem. Arī iepriekšējā pieredzē K.Lore pildījis gan PA, gan arī Tiesu namu aģentūras valdes locekļa pienākumus.
“PA patlaban ir daļu turētājs vairākos valstij svarīgos un vērtīgos uzņēmumos, tāpēc tās vadībai ir jābūt pietiekami augstai kompetencei un profesionalitātei ne vien nekustamo īpašumu atsavināšanas un juridiskajos jautājumos, bet arī ar aktīvu pārvaldīšanu saistītajos jautājumos. Par to diemžēl līdzšinējā sadarbība neliecina, jo šāda kompetence bijusi vērojama PA darbinieku vidū, bet ne valdes līmenī. Turklāt arī ar valdes kā komandas darba organizēšanu un konstruktīvas darba vides radīšanu aģentūrā iepriekšējā sastāvā valdei nav veicies. Tieši tāpēc arī pieņemts lēmums veikt izmaiņas PA valdē – samazinot gan valdes locekļu skaitu, gan ieceļot pagaidu valdi un sludinot atklātu konkursu uz valdes locekļu amatiem. Īstenotajām izmaiņām jānodrošina stabila un caurlūkojama PA darbība līdz aģentūras darbības izbeigšanai,” skaidro D. Pavļuts.
Ņemot vērā arī neatkarīgā PA personāla vadības un vadības procesa audita secinājumus, pēc kuriem tika veikta arī PA valdes locekļu darbības un kompetenču novērtēšana, akcionāru sapulcē pieņemts lēmums izteikt neuzticību līdzšinējai PA valdei, atbrīvojot visus četrus tās locekļus no amata. Audita laikā tika konstatēti arī vairāki nesaimnieciskas darbības riski, piemēram, attiecībā uz dienesta automašīnu izmantošanu, veselības apdrošināšanas apmēriem, veiktajiem PA ēkas remontdarbiem vai komandējumu organizēšanu, tāpēc viens no jaunās PA valdes uzdevumiem būs veikt neatkarīgu finanšu revīziju iestādē, lai gūtu pārliecību, ka līdzšinējā PA darbība organizēta saimnieciski un nav notikusi līdzekļu izšķērdēšana.
Atklāto konkursu uz PA valdes locekļu amatu plānots izsludināt tuvākajā laikā, lai vēlākais līdz gada beigām pilnvērtīgi darbu varētu sākt jaunā valde, kurai jāpabeidz darbs pie PA darbības izbeigšanas stratēģijas un jāsāk tās īstenošana, nodrošinot arī atbilstošu komunikāciju un informāciju par plānotajām darbībām sabiedrībai un aģentūras darbiniekiem.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Katrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālāk