• Tweet

Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.

Ceļā uz to ir divi būtiski šķēršļi, kas atkarīgi tikai no valdības lēmumiem. Birokrātija, kas rada nesamērīgu slogu un padara neiespējamus ātrus un efektīvus procesus, un nelietderīgi tēriņi. Par to uzņēmēju organizācijas runā jau sen, taču reālas darbības līdz šim ir trūcis. Tie ir divi atšķirīgi, lai gan savstarpēji saistīti procesi. Samazinot birokrātiju, var panākt efektivitātes pieaugumu, savukārt taupības pasākumi un izdevumu samazināšana ļauj tūlīt iegūt naudu aizsardzības vajadzībām.

LTRK un LDDK ir nākušas klajā ar konkrētu iniciatīvu – publisko izdevumu samazināšanu par 5%, kas veidotu aptuveni 850 miljonus eiro, ko novirzīt aizsardzībai un pašreizējām prioritātēm.

Kur un kā ietaupīt?
Lai sasniegtu mērķi, premjerei jāuzdod katrai ministrijai izvērtēt ministriju un to pakļautības un padotības iestāžu budžets un jāsniedz konkrēti priekšlikumi par iespējamajiem ietaupījumiem.

Izdevumu samazināšana nozīmē ne vien likvidēt nevajadzīgas funkcijas vai ilgstošas vakances, bet arī izsvērt darbību lietderību, atlikt jaunu mēbeļu un biroja tehnikas pirkumu, nesākt jaunu būvniecību bez pamatotas nepieciešamības. Rīkoties saimnieciski, apzinoties valsts prioritātes.

Vienlaikus ir jāizvērtē valsts un pašvaldību funkcijas – kuras no tām var efektīvāk veikt privātais sektors. Uzņēmēji daudzās jomās var piedāvāt elastīgākus un lētākus risinājumus, kas samazina gan izmaksas, gan administratīvo slogu.

Uzņēmēji nav valsts pretinieki
Vakar darbu sāka birokrātijas samazināšanas darba grupa. Tā sagatavos priekšlikumus un iesniegs tos valdībai. Tas būs valdības patiesības brīdis – vai tā būs gatava pieņemt lēmumus, vai tomēr viss paliks pa vecam?

Vēlos uzsvērt, ka uzņēmēji nav valsts pretinieki, bet gan ekonomikas mugurkauls, kas rada darba vietas un nodrošina valsts budžeta ieņēmumus. Pārmērīgs birokrātiskais slogs traucē, tāpēc mēs prasām skaidras un konkrētas reformas, kas uzlabo biznesa vidi un veicina izaugsmi.

Latvijas valsts pārvaldē nodarbināto skaits ir virs Eiropas Savienības vidējā rādītāja, patlaban valsts budžeta iestādēs strādā teju 60 tūkstoši cilvēku. Salīdzinot ierēdņu skaitu attiecībā pret nodarbinātajiem, Latvija ierindojas 6. vietā Eiropas Savienībā, darba tirgus ir aktīvs, un, ja funkciju samazināšana vai to nodošana privātajiem novedīs arī pie publiskā sektora štatu samazināšanas, pašreizējos apstākļos cilvēki viegli atradīs vakances privātajā sektorā.

Birokrātijas absurds ikdienā
Mana ikdiena ir saistīta ar augstāko izglītību. Arī augstākās izglītības jomā birokrātija kavē attīstību. Ja augstskola, kas jau sen darbojas šajā tirgū, vēlas atvērt jaunu studiju programmu, ir nepieciešami 1,5–2 gadi licencēšanas procedūrai. Šādi birokrātiski šķēršļi ir lieki, tas nerada nekādu ieguvumu sabiedrībai. Augstskolai, kas jau ir akreditēta, jābūt tiesībām pašai veidot jaunas programmas, tā dinamiski reaģējot uz darba tirgus mainīgajām prasībām.

Mērķtiecīga birokrātijas samazināšana
Birokrātijas samazināšanas darba grupa desmit dienu laikā apkopos informāciju no uzņēmēju organizāciju biedriem un nozarēm, jo tieši uzņēmēji vislabāk zina, kur birokrātija traucē visvairāk.

Piemēram, viena no būtiskākajām izmaiņām būtu valsts pārvaldes datu apmaiņas uzlabošana. Ja dati par uzņēmēju vai iedzīvotāju ir pieejami vienai valsts institūcijai, cita tos pieprasīt vairs nedrīkstētu. Ja iestāde atkārtoti pieprasa informāciju, ko jau ir saņēmusi cita institūcija, tai būtu jāsaņem sods.

2019. gada 1. novembrī, kad premjerministrs bija Krišjānis Kariņš, bija plānots ieviest “nulles birokrātijas” pieeju, lai ierobežotu administratīvā sloga pieaugumu uzņēmējiem un vēlāk arī nevalstiskajām organizācijām un sabiedrībai kopumā. Mērķis bija nodrošināt, ka, ieviešot jaunu regulējumu, kas palielina administratīvo slogu, tiek atrasts veids, kā līdzvērtīgi samazināt citu birokrātisko slogu, tādējādi novēršot birokrātijas pieaugumu. Diemžēl esam turpat, kur bijām.

Ir pēdējais laiks valdībai pierādīt, ka tā ir gatava mainīt sistēmu un veidot uzņēmējdarbībai draudzīgāku vidi, kas gan veicinātu ekonomikas attīstību, gan ietaupītu tik ļoti nepieciešamos līdzekļus, ko varētu novirzīt valsts drošības stiprināšanai. Uzņēmēji ir gatavi, bet vai ir gatava valdība? To redzēsim pēc mēneša.