Patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājies par 0,7%
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014. gada oktobrī, salīdzinot ar 2013. gada oktobri, palielinājās par 0,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Precēm cenas samazinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,9%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,5%.
Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2014. gada oktobrī, salīdzinot ar 2013. gada oktobri, bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 1,2%. Zemākas cenas nekā pērn bija pienam un piena produktiem, cukuram, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukvielām, olām, maizei. Cenas palielinājās dārzeņiem, maltai kafijai, saldumiem un medum, kā arī sieram.
Tabakas izstrādājumiem cenas pieauga par 8,6%, bet alkoholiskajiem dzērieniem – par 1,3%.
Gada laikā vidējais cenu līmenis ar mājokli saistītiem pakalpojumiem pieauga par 1,5% – sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, ūdens piegāde, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi, dzīvokļu īres maksa, cietais kurināmais, savukārt lētāka kļuva siltumenerģija.
Transporta grupā cenas samazinājās par 0,9%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums degvielai par 2,2%. Cenas samazinājās arī automašīnu rezerves daļām un piederumiem. Cenu kāpums tika novērots transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru jūras transporta pakalpojumiem.
Viesnīcu un restorānu pakalpojumu cenas, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, pieauga par 4,5%. Kafejnīcās un restorānos cenas palielinājās par 4,6%, ēdnīcās – par 4,4%, viesnīcu pakalpojumiem – par 3,2%.
Pārējās patēriņa grupās cenu kāpums tika novērots apģērbiem, precēm un pakalpojumiem mājokļa uzkopšanai, ambulatoriem pakalpojumiem, kultūras pakalpojumiem.
2014. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenu līmenis nemainījās. Pakalpojumu cenu līmenis samazinājās par 0,2%, bet precēm pieauga par 0,1%.
Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kritumam pārtikai, atpūtai un kultūrai, transporta precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm, kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Pārtikas cenas samazinājās par 0,3%, ko, līdzīgi kā septembrī, ietekmēja cenu kritums pienam un piena produktiem. Pienam cenas pazeminājās par 4,8%, skābajam krējumam – par 3,4%, saldajam krējumam – par 2,6%, kefīram – par 3,6%, jogurtam – par 5,1%, biezpienam – par 5,4%. Sezonālo faktoru ietekmē lētāki kļuva augļi (-3,7%), galvenokārt, āboli un citroni. Cenas samazinājās kartupeļiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem. Cenu pieaugums tika novērots dārzeņiem (+9,5%), galvenokārt, gurķiem un tomātiem. Cenas palielinājās arī tējai un kafijai, gaļai un gaļas izstrādājumiem.
Salīdzinot ar septembri, dārgāki kļuva alkoholiskie dzērieni (+0,7%), ko ietekmēja akciju noslēgums vīnam un alum. Tabakas izstrādājumiem cenas samazinājās par 0,2%.
Par 3,3% pieauga cenas apģērbiem, ko ietekmēja ziemas sezonas preču nonākšana tirdzniecībā, savukārt apaviem cenas samazinājās par 4,3%.
Transporta grupā cenas samazinājās par 0,3%, ko noteica cenu kritums degvielai par 1,3%.
Atpūtas un kultūras pakalpojumu cenas mēneša laikā samazinājās vidēji par 0,5%. Būtiskākais cenu kritums konstatēts kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un kultūras pakalpojumiem.
Noslēdzoties akcijām, dārgākas kļuva personīgās aprūpes preces.
Pārējās patēriņa grupās cenu kāpums tika novērots siltumenerģijai, automašīnu rezerves daļām un piederumiem. Savukārt lētāki kļuva nekompensējamie medikamenti, kā arī viesnīcu pakalpojumi.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk