Patēriņa cenas gada laikā kāpušas par 0,6%
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014. gada jūlijā, salīdzinot ar 2013. gada jūliju1, palielinājās par 0,6%. Precēm cenas samazinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 3,0%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2014. gada jūlijā, salīdzinot ar 2013. gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kritumam pārtikai.
Pārtikas cenu vidējais līmenis šī gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 0,7%. Nozīmīgs cenu kritums bija vērojams dārzeņiem un kartupeļiem. Cenas samazinājās arī augļiem, tējai un kafijai, cukuram, svaigai gaļai. Savukārt lielākais cenu kāpums bija vērojams pienam, sieram un olām, saldumiem un medum, kā arī maizei un graudaugu izstrādājumiem.
Tabakas izstrādājumu cenas pieauga par 8,0%, bet alkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 2,6%.
Cenas apaviem palielinājās par 8,4%, bet apģērbiem samazinājās par 1,9%.
Gada laikā vidējais cenu līmenis ar mājokli saistītiem pakalpojumiem pieauga par 1,8% – sadārdzinājās mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, ūdens piegāde, kanalizācijas pakalpojumi, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.
Viesnīcu un restorānu pakalpojumu cenas, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, pieauga par 4,3%, galvenokārt cenām palielinoties kafejnīcās un restorānos par 6,0%, ēdnīcās – par 2,7%.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija vērojams kultūras pakalpojumiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem.
2014. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas samazinājās par 0,4%. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem palielinājās par 0,7%.
Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem, pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kāpumam ar mājokli saistītiem pakalpojumiem.
Pārtikas cenas samazinājās par 0,5%. Sezonālo faktoru ietekmē cenu kritums tika novērots dārzeņiem un augļiem. Cenas samazinājās arī desām un žāvējumiem, olām, zivīm un zivju izstrādājumiem. Savukārt cenu pieaugums bija vērojams kartupeļiem, saldumiem un medum, tējai un kafijai.
Alkoholiskie dzērieni kļuva lētāki par 1,6%, ko ietekmēja akcijas alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanās ietekmē pieauga tabakas izstrādājumu cenas.
Turpinoties vasaras sezonas izpārdošanām, cenas apģērbiem samazinājās par 6,8% un apaviem – par 6,7%.
Sadārdzinājās ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumi. Nozīmīgs cenu kāpums tika novērots siltumenerģijai, ko ietekmēja dabasgāzes tirdzniecības cenas palielināšanās.
Pārējās patēriņa grupās cenu kritums bija vērojams personīgās aprūpes precēm, dārza precēm un ziediem. Savukārt cenas palielinājās degvielai un kultūras pakalpojumiem.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk