• Tweet

Neraugoties uz to, ka Saeimas vairākums Valsts kontroles vadību uzticējis līdzšinējai padomes loceklei Elitai Krūmiņai, neatbildēts paliek jautājums par šī lēmuma tiesiskumu un iespējām to apstrīdēt Satversmes tiesā.

Vienkārša nav bijusi nedz E. Krūmiņas izvirzīšanas, nedz apstiprināšanas procedūra, taču arī pēc ievēlēšanas politiskās peripetijas ap jauno valsts kontrolieri nav beigušās. Valsts kontroliera nominēšana koalīcijas partijām kļuva par savstarpēju spēka demonstrēšanu, katrai no partijām vēloties stratēģiskajā postenī redzēt sev tīkamu personu. Vakar parlaments ar 66 deputātu balsīm akceptēja Reformu partijas un Nacionālās apvienības virzīto E. Krūmiņu, iekams Vienotības nominēto Iveta Rutkovsu atbalstīja vien 18 politiķi. Tiesa, pat pēc iecelšanas amatā joprojām nav viennozīmīgas atbildes par to, vai E. Krūmiņa drīkst turpināt darbu Valsts kontrolē (VK). Proti, Valsts kontroles likums nosaka, ka padomes locekļa amatu nevar ieņemt trīs periodus pēc kārtas, taču E. Krūmiņa līdz šim jau divas reizes ir atradusies šajā postenī. Viest zināmu skaidrību tika aicināts Saeimas Juridiskais birojs, kura vadītājs Gunārs Kusiņš Neatkarīgajai atzina — gala vērtējums tiks sagatavots jau tuvākajās dienās.

Tikmēr politiskajos kuluāros netiek slēpts situācijas absurdums. Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja, kādreizējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Ilma Čepāne Neatkarīgajai uzsvēra: ne velti Latvijā ir daudz amatpersonu, kurām tiek ierobežoti amatā atrašanās termiņi. „Tātad tāda ir bijusi likumdevēju griba! Abas valsts kontroliera amatam pieteiktās kandidātes bija cienījamas un erudītas. Taču demokrātiskās valstīs amati netiek piešķirti uz mūžu kā tas notiek postkomunisma telpā.” Politiķe arī uzsvēra — no vienas puses, nesagaidījusi juristu atzinumu, Saeima jau ir iecēlusi jauno valsts kontrolieri, kura 24. janvārī grasās nodot svinīgo zvērestu. No otras puses, dīvainā situācijā tiek nostādīts Juridiskais birojs, kuram varētu nākties caur puķēm dot mājienu, ka parlamenta lēmums nav leģitīms. Tiesa, I. Čepāne uzskata, ka, neatkarīgi no juristu atzinuma, neviena no politiskajām partijām nevērsīsies ST, lai apstrīdētu E. Krūmiņas iecelšanu. „Daudz bīstamāk ir tas, ka to drīkstēs izdarīt jebkurš, kuram, piemēram, nepatiks kāds no Valsts kontroles lēmumiem,” uzsvēra deputāte.

Pati E. Krūmiņa cenšas abstrahēties no politiskajām kaislībām. Jaunā valsts kontroliere Neatkarīgajai akcentēja, ka viņai būs liels gods vadīt institūciju, kuras misija ir palīdzēt sabiedrībai gūt pārliecību, ka katrs nodokļos samaksātais lats ir iztērēts lietderīgi un racionāli. Savukārt savas iecelšanas tiesiskuma apšaubīšanu E. Krūmiņa nekomentē, atstājot to juristu un politiķu ziņā.

Avots: nra.lv