• Tweet

Rīgas pašvaldība ceturtdien paziņoja, ka aptur savu darbību Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS).

Rīgas pašvaldība ir asi reaģējusi uz trešdien notikušās LPS domes sēdes rezultātu – faktisku piekrišanu valdības piedāvātajam valsts 2013. gada budžeta projektam. Par sēdes gaitu Neatkarīgā informēja jau ceturtdien publikācijā Piemaksās pašvaldību vairākumam. Turpat paskaidrots, kāpēc «kolektīvo pabalstu jeb balsu pirkšana ir ekonomiski ļoti apšaubāms pasākums», jo «pašvaldības ar dotācijām tiek prēmētas par nekā nedarīšanu». Protams, balsu pirkšanai ir vajadzīga nauda, ko valdība ieguva uz Rīgas un vēl nedaudzu pašvaldību rēķina. To attieksmes iespējamās gradācijas vakar parādīja Rīga, Ventspils un Jūrmala.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs paziņoja, ka, «tā kā LPS sarunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijām nav spējusi nekādā veidā aizstāvēt pašvaldību intereses un ir pakļāvusies Vienotības ministru spiedienam, piekrītot atļaut diskriminēt rīdziniekus, Rīga neredz nekādu jēgu savai aktīvai dalībai LPS, un līdz ar to Rīga aptur savu dalību šajā organizācijā. Dalības maksa 2013. gadā 50 000 latu apmērā tiks novirzīta rīdzinieku vajadzībām.»

«Finanšu ministrija apspēlējusi LPS kā mazus bērnus. LPS ir aptīta ap pirkstu par 100 miljoniem latu,» LPS domes sēdes rezultātu komentēja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Noapaļotā naudas summa parāda starpību starp pašvaldību kopējiem ieguvumiem, ja par pieciem procentpunktiem būtu paaugstināta pašvaldību daļa iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalīšanā, un tiem 11,5 miljoniem latu, kurus valdība uzņēmās sadalīt starp trūcīgākajām pašvaldībām un ar kuriem praktiski pietiek tikai tam, lai nodrošinātu labas algas šo pašvaldību darbiniekiem. Pašvaldību vadītāju vairākums darījumam piekrita. Finanšu ministrs Andris Vilks viņiem atgādināja arī par valdības solīto iespēju palielināt (vismaz septiņkāršot, ja lasām Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu) mājokļa nodokļa likmes.

«Par» balsojušo vidū bija arī Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, kurš vakar publiski skaidroja, ka tā nav bijusi viņa piekrišana, bet samierināšanās: «Skumji, ka LPS nespēj turēties pretī mirkļa kārdinājumiem.» Ar tiem pietika, lai LPS necīnītos pat par +2 procentpunktiem nodokļa likmes sadalījumā. G. Truksnis rezignētā tonī nonāca pat tālāk nekā N. Ušakovs un A. Lembergs. G. Truksnis atgādināja, ka jau tūlīt pēc pašvaldību vadītāju vairākuma balsojuma par valdības piedāvāto naudas pārdales veidu teicis LPS štata darbiniekiem, ka šaubās par viņu darbavietas tālāko pastāvēšanu.

Briesmas LPS draud no vairākām pusēm. Kā zināms, jūnijā par lēmumu izstāties no LPS paziņoja Krāslavas novada pašvaldība, ne bez pamata atzīmējot, ka maza pašvaldība faktiski izmanto šo organizāciju, kad tas pašvaldībai nepieciešams.

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis