Pašvaldības varētu prasīt arī Kariņa demisiju, pieļauj Lembergs
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdība klaji ignorē likumu un tiesiskumu, un to visu atbalsta arī Valsts prezidents Egils Levits, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Kā zināms, valdība šonedēļ vienbalsīgi nolēmusi palielināt fiskālo telpu 2020. gadam un ietvaram 2020.–2022. gadiem, kas pašvaldību budžetiem kopumā rada negatīvu fiskālu ietekmi vairāk nekā 148 miljonu eiro apmērā. Ventspils mērs norāda, ka valdība nav vedusi sarunas ar pašvaldībām par 2020., 2021. un 2022. gada kopbudžetu.
“Šādas sarunas nav notikušas. Kāpēc es par to runāju? Ja Latvija ir demokrātiska valsts, tad tai ir jābūt tiesiskai valstij. Ja tā ir tiesiska valsts, tad ir jāievēro demokrātiskas procedūras. Latvija apņēmusies pildīt Eiropas Pašvaldību hartu, kurā ir teikts, ka valstij vai valdībai ir pienācīgi jākonsultējas ar pašvaldībām jautājumos, kas uz to attiecas,” skaidroja politiķis.
“Prezidents it kā ir jurists, bet viņa prezidentūras laikā visklajāk tiek pārkāptas demokrātiskai valstij noteiktas procedūras. Kā var runāt par sarunu procedūrām, ja sarunas vispār nav notikušas?” komentēja Lembergs.
Viņš atgādināja, ka Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) jau pieprasījusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) demisiju, tādējādi paužot neapmierinātību ar administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas gaitu, norādot, ka “tā kā budžeta sarunas nav notikušas, droši vien pienāks kārta prasīt arī demisiju Kariņam”.
“Jo Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības un Latvijai saskaņā ar Satversmi tās ir jāpilda,” uzsvēra Lembergs.
Tajā pašā laikā Lembergs atzina, ka viņu nepārsteidz, ka valsts prezidentam dziļi nospļauties uz valsts procedūrām un tiesiskuma ievērošanu, jo viņš kalpo valdošajai koalīcijai, kas viņu ir ievēlējusi.
Politiķis atgādināja, ka pašvaldību harta nosaka, ka pašvaldībām jābūt stabiliem, prognozējamiem ienākuma avotiem, bet šobrīd pašvaldības nezina savus budžeta ienākumus.
“Šobrīd tas, kas ko mēs redzam Latvijas Republikā, ir likums par PSRS vietējām padomēm. Ir pagājuši 30 gadi, bet PSRS likuma prakse nostiprinās, bet īpaši redzama pie Kariņa valdības, kas ievēlējusi arī prezidentu Levitu, kurš godprātīgi kalpo valdošajai koalīcijai un piever acis uz rupjiem tiesiskuma pārkāpumiem attiecībā uz pašvaldībām Latvijā,” norādīja Lembergs.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk