• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
25/11/2011, Kategorija: Bizness, Ekonomika, Novados

Lai izkultos no Latvijas Krājbankas (LK) radītās finanšu krīzes, Dagdas novada pašvaldība talonus nedrukās, jo ir jau saņēmusi īstermiņa kredītu. «Viss kārtībā,» vakar steidzīgi noteica domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts, kura vadītajai pašvaldībai LK darbības apturēšanas dēļ nācās prasīt ārkārtas kredītu 300 000 latu apmērā. Mazāki aizdevumi no Valsts kases piešķirti vēl trim Latvijas novadu pašvaldībām, bet neviena cita vairs nav lūgusi palīdzību, apgalvo Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Dagda attopas

V. Stikuts ceturtdienas rītā LTV bija optimistiski noskaņots par iespējām atgūt LK glabātos vairāk nekā 560 000 novada pašvaldības latu. Šobrīd novadam par Valsts kases aizdevumu noteikta likme 1,54 procenti. Viņš saka – iespēju un likuma ietvaros cilvēkiem palīdz sociālais dienests, bet talonus izlemts nedrukāt, jo «tas ir absurds – uz papīra lapas kaut ko rakstīt. Kā to visu pēc tam apmaksāt?» Dagdas bēdumāsa – Dundagas novada dome – saviem iedzīvotājiem izdalījusi talonus, lai viņi varētu veikalā nopirkt pārtiku.

Šodien dagdānieši aicināti pārformēt kontus, kā arī tiek pieņemti pieteikumi pensiju, pabalstu un tā dēvētās bērnu naudas saņemšanai uz citiem kontiem. Tomēr, kā tiek solīts pašvaldības mājaslapā, gatavas norēķinu kartes tiks piegādātas uz Dagdu un sadalītas iedzīvotājiem tikai nākamās nedēļas beigās vai aiznākamās sākumā.

Četrām – visgrūtāk

LK darbības apturēšanas dēļ četrām pašvaldībām Valsts kases aizdevumos kopumā piešķirti 670 000 latu: Jaunpiebalgai – 70 000 latu, Dagdai – 300 000 latu, Kārsavai – 230 000 latu un Dundagai – 70 000 latu.

To līdzekļi ir iesaldēti LK kontos, tāpēc pašvaldības vērsās Finanšu ministrijā ar iesniegumu saņemt Valsts kases aizdevumu apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai. Piemēram, Jaunpiebalgas novada pašvaldības līdzekļi ir pilnībā bloķēti, jo konts LK pašvaldībai bijis vienīgais. Tagad iesaldēti apmēram 200 000 latu – gan nauda pabalstiem un algām, gan ceļu uzturēšanai ziemā un citi līdzekļi.

A. Jaunsleinis izvairās prognozēt, kas notiks ar pašvaldībām, ja lielāko daļu no LK tām izdosies atgūt. Pašreizējā situācijā tām iesaldētā nauda nav pieejama, bet īstermiņa valsts aizdevumi no valsts kases pieejami ar atmaksas termiņu līdz vienam gadam, maksājot arī nepilnus 1,6 procentus gadā.

Viņš saka – līdz nākamās nedēļas sākumam plānots apkopot situāciju valstī, no kā būs atkarīga LPS rīcība. Neviena cita pašvaldība pagaidām nav cēlusi trauksmi, ka tās darbība LK problēmu dēļ būtu apdraudēta.

A. Jaunsleinis vēl nav gatavs runāt par sekām, ja tiks pasludināta LK likvidācija. Viņš grūti nopūšas, ka saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu pašvaldības savu neatgūto naudu varēs ierakstīt skurstenī. «Tad skatīsimies,» pagaidām noteic LPS priekšsēdis.

Grib mainīt likumu

Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija ir noskaņota kareivīgi un uzskata, ka nepieciešami grozījumi likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu. NA valdes loceklis Jānis Dombrava informē, ka apvienība iesniegs grozījumus Saeimā. Tajos noteiktu, ka pašvaldības, kā arī valsts un pašvaldību iestādes savus finanšu līdzekļus glabātu Valsts kasē, nevis kredītiestādēs. Tas būtiski samazinātu risku nākotnē, ka atsevišķas bankas finansiālas problēmas var apdraudēt kādu pašvaldību vai valsts institūciju darbību.

J. Dombrava paskaidro, ka grozījumi likumā ir sagatavoti, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos kā ar LK un Parex banku. Kad šīs bankas nonāca finansiālās grūtībās un to darbība tika apturēta, abos gadījumos vairāku pašvaldību, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu līdzekļi tika iesaldēti, tā apdraudot valsts un pašvaldību funkciju izpildi, vēlreiz atgādina Saeimas deputāts.

Avots: nra.lv

424 skatījumi




Video

Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi

18/07/2025

Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās

18/07/2025

Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā

17/07/2025

Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...

Lasīt tālāk
Video

Sprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa

17/07/2025

Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...

Lasīt tālāk
Video

Faktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām

17/07/2025

2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...

Lasīt tālāk
Video

Maijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada

16/07/2025

2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...

Lasīt tālāk
Video

AS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs

16/07/2025

Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....

Lasīt tālāk
Video

Plānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus

15/07/2025

Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...

Lasīt tālāk
Video

LTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut

15/07/2025

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...

Lasīt tālāk
Video

Laikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?

15/07/2025

Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...

Lasīt tālāk