Pašvaldībās ievēlētie deputāti velk sarkanās līnijas
Liepājā, tāpat kā Rīgā, pilsētas domē ievēlēti tikai trīs politiskie spēki, taču ļoti iespējams, ka tieši šajā pilsētā izveidot dzīvotspējīgu koalīciju būs vissarežģītāk, jo savas sarkanās līnijas savilkusi Reformu partija. Atlikušajās valsts lielākajās pilsētās koalīciju izveidei problēmas nebūšot.
Pilsētā, kurā piedzimst vējš, no desmit sarakstiem vislielāko atbalstu – 37% jeb septiņus mandātus no 15 ieguva līdzšinējā pilsētas saimnieka Ulda Seska pārstāvētā Liepājas partija. Trešajā vietā ar trīs deputātiem ir Saskaņas centrs. Savukārt piecus mandātus ieguvusī Reformu partija (RP) ar vēlēšanu uzvarētāju Liepājā sadarboties kategoriski atsakās.
Reformistu saraksta līderis Liepājā Jānis Vilnītis ir kategorisks – veidot koalīciju ar Liepājas partiju RP ir gatava tikai tad, ja liepājnieki atsakās no sava līdera U. Seska un mēra amatam virza citu personu.
«Ja Liepājas partija ir gatava pārmaiņām – mēs runājam, ja partija pārmaiņām nav gatava, tad vienošanās nav iespējama,» Rietumu radio teica J. Vilnītis. Pats U. Sesks ir gatavs sadarboties ar jebkuru no ievēlētajām partijām, jo vienīgie, ar kuriem nebūtu iespējams sastrādāties, esot radikāļi, taču tie nav izpelnījušies pietiekamu vēlētāju atbalstu. Viņš gan neslēpj, ka daudz labprātāk būtu sadarbojies ar Vienotību un Nacionālo apvienību, taču arī šīs partijas Liepājā netiek pietiekami mīlētas.
Valmierā, līdzīgi Liepājai, esošais pilsētas galva Inesis Boķis vēlētāju uzticību nav zaudējis un turpinās stūrēt pilsētas sadzīvi – viņa vadītā partija Valmierai un Vidzemei ieguvusi astoņus no 13 mandātiem. Atlikušās vietas sadalījuši deputātu kandidāti no Vienotības, Nacionālās apvienības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). I. Boķis vēl nevarēja precīzi pateikt, vai tiks veidota koalīcija ar kādu no šiem politiskajiem spēkiem, pagaidām neesot arī spriests, vai uzticēt kādu amatu politiskajiem konkurentiem.
«Mums arī līdz šim nebija nekādi īpašie koalīcijas līgumi – varbūt nelielas vienošanās, bet līgumi ne. Mums arī vienmēr bijis vairākums, tā kā pamatā politisko atbildību esam uzņēmušies mēs. Bet mēs, protams, vēl par to runāsim un spriedīsim,» teica I. Boķis.
Pilsētas stūri savās rokās nosargājis arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš, kura vadītais ZZS Jelgavas saraksts ieguvis sešus no 15 mandātiem. A. Rāviņš teicās, ka pagaidām pie koalīcijas būvēšanas ķēries neesot, taču ar trijiem no atlikušajiem četriem ievēlētajiem sarakstiem sadarboties problēmu nebūtu. «Kodols, iespējams, varētu veidoties no Nacionālās apvienības un Vienotības. Varētu parunāt arī ar Saskaņas centru, taču ar Reģionu aliansi būs grūtāk vecu domstarpību dēļ,» teica A. Rāviņš.
Sarežģīts koalīcijas veidošanas process varētu būt arī Daugavpilī, kur pilsētas domē ievēlēti deputāti no septiņiem sarakstiem, turklāt diviem – Saskaņas centram un Latgales partijai (LP) tikuši pa četriem no 15 mandātiem.
LP saraksta līderis Jānis Lāčplēsis gan saka, ka viņa vadītā deputātu grupa ir gatava sadarboties ar visiem ievēlētajiem sarakstiem: «Mēs esam gatavi sadarboties ar visiem deputātiem, kas saņēmuši iedzīvotāju mandātu strādāt pilsētas interesēs. Vienīgi nevarēsim samierināties ar darījumiem, kas nav izdevīgi pilsētniekiem.»
Savukārt Saskaņas centra saraksta līderis Dmitrijs Rodionovs ir uzmanīgāks un pieļauj, ka viņa vadītais saraksts, neraugoties uz vēlētāju pausto atbalstu, var palikt opozīcijā: «Vēlēšanu uzvarētāji ir viena lieta, bet politika ir cita lieta. Mēs varam strādāt ar jebkuru partiju, kura domā par iedzīvotājiem, bet pagaidām neko pateikt nevaru, jo nav bijušas konsultācijas.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk