• Tweet

Latvijas pašvaldību pārstāvju neuzklausīšana Saeimas balsojumā par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2013.–2015. gadam Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) iedvesusi dumpinieka garu.

LPS valdes ārkārtas sēdē trešdien nolemts organizēt spēcīgu ārpusparlamenta opozīciju valdošajai koalīcijai. Tiks rosināts normatīvajos aktos paredzēt arī iespēju par likumiem neatbilstošu darbību no amata atstādināt premjerministru.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka vidējā termiņa budžeta apstiprināšanas gaitā pašvaldību pārstāvji ar paceltām zaļām kartēm mudināja deputātus atbalstīt priekšlikumus, kas paredzēja lielāku līdzekļu atvēlēšanu pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanai un lielākas daļas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piešķiršanu pašvaldībām. Aicinājumi dzirdīgas ausis neatrada, un LPS priekšlikumi netika atbalstīti. Turklāt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa izmantoja Saeimas Kārtības rullī atrunātās tiesības pārtraukt Saeimas sēdi, ja zālē neizdodas ieviest kārtību. Saskaņā ar Kārtības rulli Saeimas viesiem nav tiesības paust viedokli, bet tieši to ar savām zaļajām kartītēm darījuši pašvaldību pārstāvji.

LPS vadītājs Andris Jaunsleinis un savienības valdes locekļi ir vienisprātis, ka viņi Saeimas sēdes kārtību nav traucējuši, bet klusa un neuzbāzīga viedokļa paušana, viņuprāt, ir pieņemama. Tādēļ LPS rosinās grozīt Kārtības rulli, paredzot, ka viedokļa paušana ir pieļaujama, ja tā netraucē Saeimas darbu.

LPS iecerējusi rosināt vēl vienu revolucionāru jaunievedumu normatīvajos aktos. Atsaucoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža rīkojumu no amata atstādināt Ventspils pilsētas mēru Aivaru Lembergu, LPS vēloties panākt, lai prezidentam vai kādai citai valsts amatpersonai būtu iespējams no amata atstādināt arī premjerministru.

«Ja konstatē, ka Ministru prezidents pārkāpj likumu, viņu nevar atstādināt, kā to var izdarīt ar pašvaldību vadītājiem,» teica A. Jaunsleinis.

Tomēr šie solījumi ir tikai sākums, jo LPS grasās veikt vairākas akcijas, kuras tā vien gribētos saukt par kara pieteikšanu valdībai un valdošajai koalīcijai. Pagaidām LPS savus patiesos nolūkus slēpj neskaidros izteicienos, taču mērķis ir skaidrs – mobilizēt pašvaldībās dzīvojošos iedzīvotājus un piespiest valdību uzklausīt viņu vēlmes un vajadzības.

Viena no akcijām būšot «aktīva iesaistīšanās» valdības ilgi lolotajos un plānotajos eiro ieviešanas procesos. Uz vairākkārtējiem jautājumiem, kā šī iesaistīšanās izpaudīsies, skaidra atbilde tā arī netika sniegta. Vispirms esot jāuzklausa iedzīvotāju viedoklis, un tad sekošot tālākā rīcība. Ņemot vērā, ka sabiedrības atbalsts nacionālās valūtas aizstāšanai ar eiro ir niecīgs, nav ilgi jādomā, lai saprastu, kādu kampaņu iecerējuši izvērst pašvaldību vadītāji.

Visticamāk, janvārī iecerēta arī visu pašvaldības deputātu sanākšana vienviet. Neprecizējot sanāksmes mērķus, A. Jaunsleinis skaidroja, ka sanāksmē tiks nostiprināts pašvaldību deputātu kopējais viedoklis par valdības attieksmi pret pašvaldībām un pēc tam visas pašvaldības, runājot unisonā, centīšoties ietekmēt valdības lēmumus. Iecerēts, ka, sajūtot tik spēcīgu pretspēku, valdība tomēr piekritīs gan nākamā, gan vidējā termiņa budžeta grozījumiem, kas kaut daļēji apmierinās LPS.

Uzbrukums valdības pozīcijām netiks veikts tikai no eiro flanga. Pašvaldības plāno tikties arī ar savā paspārnē esošajām mācību iestādēm, lai, apkopojot viedokļus par izglītības ministra Roberta Ķīļa iecerētajām reformām izglītības sistēmā, apvienojot spēkus, ietekmētu arī šos procesus.

Saskaņā ar A. Jaunsleiņa teikto īpaši aktīvas pašvaldības kļūšot pirms nākamajā vasarā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Vairākkārt tika piesauktas arī iespējamās Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Neatbildēts gan palika jautājums, vai pašvaldības grasās sākt parakstu vākšanu par jau tā ārkārtas vēlēšanās sasaukto 11. Saeimu.

***

VIEDOKLIS

Andris JAUNSLEINIS, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs:

– Šo situāciju, kas izveidojusies, uztveram kā ignoranci no valdības puses. Mēs vēlamies panākt attieksmes maiņu un pareizo prioritāšu izvirzīšanu, jo budžeta ietvars turpmākajiem trim gadiem mums ir nepieņemams.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis