Pašvaldībām mazo skolu nasta paliek par grūtu
Joprojām nav atbildes, kas notiks ar Latvijas mazajām skolām. Šobrīd tādu, kurās ir mazāk nekā 100 skolēnu, ir vairāk nekā 200, un, ja valstiski izstrādāta glābšanas programma kavēsies, ļoti iespējams, jau slēgtajām mācību iestādēm pievienosies vēl citas.
Pašvaldības sūkstās, ka tām mazās skolas uzturēt kļūst aizvien grūtāk, bet Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tikām solās, ka neskaidrība drīz tiks gaisināta.
IZM, pirmkārt, atsaucas uz Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam – tajās par apakšmērķi izvirzīta «izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, kas ir būtisks uzdevums, ņemot vērā gaidāmo skolēnu skaita samazinājumu vidējā izglītībā». Šī sakārtošana paredzēta, veidojot jaunu pieeju iestāžu pakalpojumu piedāvājumam un īstenojot principu, «jo mazāks bērns, jo tuvāk skola».
Pirmsskolas izglītību plānots nodrošināt maksimāli tuvu dzīvesvietai, sākumskolas (1.–6. klase) – pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, nodrošinot pakalpojumu pieejamību vietējas nozīmes autoceļu tuvumā. Šajā izglītības posmā būtiski esot izvērtēt arī pirmsskolas (5–6 gadus vecu bērnu) izglītības integrāciju šajās iestādēs. Vispārējā vidējā izglītība (10.–12. klase) pamatā tiks koncentrēta reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros.
Vienā no pētījumiem, kā skaidro IZM, tiks «attīstīti dažādi modeļi, arī atbalstot mazo lauku skolu pārveidi par vietējo kopienu multifunkcionāliem centriem», piebilstot, ka mazo izglītības iestāžu tīkla optimizācija netiks īstenota kā atsevišķs pasākums, bet kopējas optimizācijas ietvaros. Tāpat IZM uzsver, ka optimizācijas procesā svarīga loma būs pašvaldību, plānošanas reģionu un IZM sadarbībai.
Pašvaldības gan neko ne par pētījumu, ne IZM tālākajiem plāniem nav informētas. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne, kas savulaik piedalījās īpašā šim jautājumam izveidotā darba grupā, teic: sen neesot šādās sanāksmēs piedalījusies, tāpēc nezinot, kad un kas tiek plānots šajā lietā. Viņa varot tikai teikt, ka pat tās pašvaldības, kas līdz šim nav slēgušas nevienu mācību iestādi, stāvot skarbās īstenības priekšā – kāda no tām tomēr būs jāaizver. «Situācija ir sarežģīta, pat dramatiska. Ja modelis – nauda seko skolēnam turpināsies, tad novadi aizvien sarūkošās skoliņas nevarēs izvilkt,» atzīst O. Kokāne.
Par mazo skolu likteni neko iepriecinošu nevar pateikt arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte vispārējās izglītības jautājumos Modra Jansone. Viņa gan zinot par IZM pasūtīto pētījumu, taču ministrija neinformējot, ne kas to veicot, ne kas tajā būs. Sākotnēji teikts, ka tas būs gatavs decembrī, tagad tiekot runāts par februāri. M. Jansone gan bija visai skeptiska par modeļiem, kas varētu tikt piedāvāti mazo skolu glābšanai. Kamēr netiks mainīts finansēšanas veids, izmaiņas būs grūti panākt. (IZM šādu pētījumu par finansēšanas modeli solījusies prezentēt martā.)
Arī skolotāju algas mazajās skolās esot niecīgas, un diemžēl arī koeficients, ko piemēroja šo skolu pedagogu likmēm.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Vai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk“Bērna māja” vēl tikai ceļā uz mērķa sasniegšanu
No vardarbības cietušo bērnu nopratināšanai speciāli izveidotajai “Bērna māja” ir jātiecas uz visaugstākajiem profesionalitātes standartiem, kurā strādā speciālisti ar visaugstāko...
Lasīt tālākBrīdina par mutes un nagu sērgas izplatību Eiropā un draudiem Latvijā
Lai vienotos par dienestu sadarbību bīstamās dzīvnieku infekcijas slimības mutes un nagu sērgas draudu un uzliesmojuma gadījumā, Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) tikās Valsts ugunsdzēsības...
Lasīt tālākVDD atkārtoti rekomendē Latvijas iedzīvotājiem neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju
Valsts drošības dienests (VDD) stingri rekomendē Latvijas iedzīvotājiem gaidāmajās Lieldienu brīvdienās neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju, atkārtoti brīdinot par augstajiem izlūkošanas,...
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākOlas, majonēze un tematiski saldumi: pircēji gatavojas Lieldienu svinēšanai
Tērēt vairāk un iegādāties augstākas kvalitātes produktus vai tādus gardumus, kurus ikdienā pērk retāk, – pošoties Lieldienu svinēšanai, šādu gatavību pauduši 35 % Rimi aptaujas*...
Lasīt tālākValsts kontroles padomes locekles Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi apstiprina amatā uz otro termiņu
Ceturtdien, 10. aprīlī, Saeima uz otro termiņu Valsts kontroles padomes locekļu amatā apstiprināja Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi. Saskaņā ar Valsts kontroles likumu Valsts kontroles padomes...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākZemgales Olimpiskajā centrā noskaidroti kaķu izstādes “FIFe Baltijas uzvarētājs 2025” uzvarētāji
Aizvadītajā nedēļas nogalē Jelgava uz vienu brīdi kļuva par Eiropas kaķu galvaspilsētu – Zemgales Olimpiskajā centrā norisinājās prestižā starptautiskā kaķu izstāde “FIFe Baltijas...
Lasīt tālākTrešo valstu pilsoņiem bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas pirms ieceļošanas Latvijā būs jānorāda ziņas par sevi
Trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijā izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāsniedz konkrētas ziņas par sevi, radiniekiem un ceļojuma mērķi....
Lasīt tālāk