Pašvaldībām bažas par nesakārtoto bēgļu izmitināšanas jomu
Lai gan ir veikti dažādi grozījumi normatīvajos aktos saistībā ar palīdzības sniegšanu kara bēgļiem no Ukrainas, joprojām nav pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā un nav skaidri definēts, kāda palīdzība tiks sniegta Ukrainas civiliedzīvotājiem pēc noteiktā 90 dienu termiņa, kas lielai daļai pienāks jau maija beigās. Pašvaldībām vislielākās bažas ir par nesakārtoto bēgļu izmitināšanas jomu, kā rezultātā daudziem kara bēgļiem var nākties pamest savu līdzšinējo dzīvesvietu un palīdzību meklēt patversmēs.
Dažādu smagnēju birokrātisko šķēršļu un novēloti un ne secīgi pieņemtu lēmumu dēļ pašvaldībām nav skaidrības, kas notiks pēc 90 dienu termiņa, kad no Ukrainas iebraukušie civiliedzīvotāji varēja saņemt beznosacījuma palīdzību. Kopš Latvijas pašvaldībās sāka ierasties bēgļi no kara skartajiem Ukrainas reģioniem, lielākā neziņa ir par dzīvesvietas nodrošināšanu, kur sākotnēji šie pienākumi tika uzticēti tūrisma nozares komersantiem, nebija konkrēta regulējuma par privātā dzīvojamā fonda izmantošanu, un, visbeidzot, izmitināšana tika atstāta pašvaldību ziņā, joprojām skaidri nedefinējot, kādas ir izmitināšanai piemērotas telpas.
Līdz šim ar pašvaldību sniegto finansiālo atbalstu Ukrainas iedzīvotāji spēj norēķināties par dzīvesvietu ar dzīvokļu īpašniekiem, kā arī tiek segti izmitināšanas izdevumi citviet, taču, beidzoties 90 dienu termiņam, lielai daļai tas nebūs iespējams – tikai daļa no bēgļiem Latvijā ir atraduši darbu, turklāt saņemtais atalgojums nav pietiekams, lai spētu nomaksāt īres izdevumus.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis: “Ne Latvijas Pašvaldību savienība, ne arī pašvaldības līdz šim nav saņēmušas skaidru atbildi un rīcības plānu, kā nodrošināt palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem pēc tam, kad beidzas valsts noteiktais beznosacījuma atbalsta sniegšanas termiņš – 90 dienas. Pašvaldības līdz šim arī nav saņēmušas solīto kompensāciju par bēgļu izmitināšanu, ēdināšanu, sociālās palīdzības pabalstu izmaksu, kā arī citu nodrošināto atbalstu, lai gan rit jau trešais kara mēnesis. Protams, pašvaldības apzinās šo cilvēku skaudro situāciju un palīdzību nelaimē nonākušajiem ukraiņiem nodrošina, bet aicinām ministrijas uzlabot savstarpējo sadarbību, lai pašvaldības saskaņā ar iepriekš solīto, laicīgi saņemtu kompensācijas un neciestu ne bēgļi, ne arī pašvaldībās reģistrētie iedzīvotāji.”
Kritiskā situācijā var nonākt vairāki simti bērnu, kuri Latvijā no Ukrainas ieradušies bez vecākiem, un kuriem šeit ir iecelti ārkārtas aizbildņi. Lai gan arī turpmāk tiks nodrošināti visi valsts noteiktie pabalsta veidi, arī šiem bērniem draud palikšana bez pajumtes, ja steidzami netiks veiktas izmaiņas likumdošanā par palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, iespējams, paredzot speciālu risinājumu.
LPS ieskatā valstij arī pēc 90 dienu termiņa iestāšanās ir jānodrošina Ukrainas iedzīvotājiem izmitināšanas un ēdināšanas izdevumi, ja objektīvu apstākļu dēļ nav bijusi iespēja iekārtoties darbā un nav bijusi iespēja izīrēt dzīvokli atbilstoši tirgus prasībām. Valsts atbalstam šajā situācijā ir jāturpinās līdz brīdim, kamēr Ukrainas pilsonis pats spēj nodrošināt sev cilvēka cienīgus sadzīves apstākļus.
Tāpat, apzinoties, ka karš Ukrainā nebeigsies tuvāko mēnešu laikā, un Latvija kā dzīvesvieta būs simtiem skolas un pirmsskolas vecuma bērnu, valstij jānodrošina atbalsts šo bērnu izglītošanai Latvijas izglītības iestādēs.
Lai novērstu pabalstu saņemšanas dublēšanos, steidzami jāuzlabo Iekšlietu ministrijas informācijas sistēma un tās sasaiste ar PMLP uzturēto Fizisko personu reģistru.
Vēl par tēmu:
Iedzīvotāji vāc parakstus Ķekavas novada lielākās vides problēmas novēršanai
Pilsoņu iniciatīvu platformā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par Olektes upītes attīrīšanu Ķekavā. Pati pašvaldība Olektes upes skaudro likteni savulaik ir nodēvējusi par lielāko...
Lasīt tālākBērziņa: Pašvaldībām ir grūtības ar budžetu izveidi 2024. gadam
Pašvaldībām ir grūtības ar budžetu izveidi 2024. gadam, LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV). "Redzam,...
Lasīt tālākRīgas reģions “Financial Times” apskatā novērtēts par vienu no perspektīvākajiem mazajiem reģioniem
Laikraksta “Financial Times” izdevuma “fDi Intelligence” ziņojumā “Nākotnes Eiropas pilsētas un reģioni 2024”, kurā apskatītas perspektīvākās investīciju vietas Eiropā, Rīgas...
Lasīt tālākLPS priekšsēdis: Finanšu situācija pašvaldībās nav normāla
Pašvaldību finansēšanas sistēma nonākusi līdz savam zemākajam punktam, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis. Viņš...
Lasīt tālākNo 1. aprīļa mainīs braukšanas maksu Valmieras pilsētas maršrutu autobusos
20. februāra Valmieras novada pašvaldības domes sēde nolemts no 1. aprīļa paaugstināt braukšanas maksu Valmieras pilsētas maršrutu autobusos, ņemot vērā vairākus apsvērumus, piemēram,...
Lasīt tālākRēzeknes valstspilsētas pašvaldība ir iesniegusi FM 2024. gada budžeta projektu
Atbilstoši Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas uzdevumam Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība...
Lasīt tālākMinistre: Garkalnes pagasta iedzīvotāju aptaujai par teritorijas nākotni ir vien konsultatīvs raksturs
No 2025. gada iedzīvotāju aptaujas par novada robežām būs domei juridiski saistošas, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības...
Lasīt tālākGarkalnes iedzīvotāji sašutuši par Ropažu lēmumu neņemt vērā iedzīvotāju vēlmi pievienoties Ādažiem
21. decembrī, dienu pirms svētku brīvdienām Ropažu novada Finanšu komiteja lēmusi atbalstīt Garkalnes pagasta sadalīšanu. Ropažu dome arī paziņojusi, ka lēmumu par šī jautājuma apstiprināšanu...
Lasīt tālākVK: Fiziskās aktivitātes pašvaldībās – šaurai iedzīvotāju grupai
Latvijā pašvaldībām ir lielas iespējas ietekmēt iedzīvotāju iesaisti fiziskajās aktivitātēs, tomēr to līdzšinējā rīcība nesasniedz visu vecumu un mērķgrupu iedzīvotājus. Tas secināts...
Lasīt tālākBriškens: Mums ir jāuzbūvē jauns tilts pār Salacu divu gadu laikā
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja Skaidrīte Ābrama un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvji...
Lasīt tālāk