• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
16/05/2013, Kategorija: Bizness, Ekonomika, Svarīgākais

ubagsPretēji plaši kultivētam uzskatam, ka Latvijā cilvēki ir atkarīgi no pabalstiem un tāpēc neiet strādāt, nu arī Pasaules bankas (PB) eksperti pētījumā “Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?” secinājuši, ka mūsu valstī nav plašas atkarības no pabalstiem, kas mazinātu iedzīvotāju vēlēšanos strādāt.

Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu saņem salīdzinoši ļoti neliela iedzīvotāju daļa – vistrūcīgākie, un krīzes gados šī pabalsta saņēmēju īpatsvars bijis vidēji tikai divi procenti no visiem iedzīvotājiem, ko nevar uzskatīt par lielu, gluži otrādi.

«Mūsu pētījums neapstiprina apgalvojumu, ka Latvijā pastāv plaša atkarība no pabalstiem,» uzsvēra PB vecākā ekonomiste Emīlija Sinote. Izanalizējot pabalstu saņēmēju datus, izrietējis secinājums, ka bezdarbnieka pabalstus un GMI pabalstus saņem un krīzes laikā saņēma ļoti neliela iedzīvotāju daļa, kas neļauj uzskatīt, ka līdz ar to veidojas plaša atkarība no šiem pabalstiem.

PB eksperti redz, ka GMI ir kā līdzeklis krīzes situācijā un to saņem tikai divi procenti no iedzīvotājiem (krīzes karstumā šis procents palielinājās līdz četriem procentiem), kas ir «normāls skaits pabalsta saņēmēju». E. Sinota arī teica, ka šis pabalsts ir salīdzinoši neliels, tiek izmaksāts īsu laiku. «Ja mēs gribētu teikt, ka Latvijā ir atkarība no šiem pabalstiem, tad cilvēku īpatsvaram, kas saņem šos pabalstus, vajadzētu būt lielākam.» Eksperte arī norāda, ka pabalstus vairākumā gadījumu cilvēki zaudē, ja atrod darbu, kaut arī ar minimālu atalgojumu. Par GMI pabalstu pētījumā arī teikts, ka tas ir bijis «labi mērķēts», proti, pabalstu saņem tieši visnabadzīgākie, tie, kuriem pabalsts visvairāk vajadzīgs, taču tā apmērs un pārklājums ir pārāk zems. «Lai gan valdība krīzes laikā palielināja izdevumus sociālajā jomā un tieši tiem pabalstiem, kuru izmaksa balstīta, novērtējot cilvēku ienākumus, tomēr izdevumi universāliem pabalstiem, kurus piešķir neatkarīgi no ienākumiem, saglabājušies augsti un ir augstāki nekā mērķētie pabalsti,» secina E. Sinota.

Viens no šādiem pabalstiem ir ģimenes valsts pabalsts, kuru gan krīzes laikā apcirpa (noņēma koeficientus, kas ļāva ģimenēm ar vairākiem bērniem saņemt lielāku pabalstu), tomēr to izmaksā visiem vecākiem neatkarīgi no ienākumiem. No PB pētījuma izriet, ka šī sistēma būtu jāmaina. Tam teorētiski piekrīt arī Labklājības ministrija, tomēr pagaidām reformu virziens nav skaidrs. Vēl nesen labklājības ministre Ilze Viņķele sacīja, ka pabalsta diferencēšana nenozīmētu tā atņemšanu ģimenēm ar vidējiem un augstiem ienākumiem, taču vakar, kad Labklājības ministrijā PB iepazīstināja ar pētījumu, izskanēja viedoklis, ka ministrija ir gatava uzsākt diskusiju par izmaiņām, iespējams, padarot kādus no universālajiem pabalstiem par mērķētiem, nevis pieejamiem visiem, tādējādi novēršot situāciju, ka pabalstus saņem arī turīgākie sabiedrības locekļi.

«Bezdarba situācijas risināšana pašlaik ir ļoti nozīmīga ne vien Latvijai, bet visai Eiropai. Valstis mēģina atbildēt uz jautājumu – kā veidot efektīvu pēckrīzes nodarbinātības politiku,» sacīja PB Polijas un Baltijas valstu reģionālais direktors Havjers Devikto. Galvenais ceļš Latvijai ir bez darba esošo cilvēku atgriešana darba tirgū, uzlabojot pirmspensijas vecuma cilvēku un jauniešu iekļaušanos darba tirgū.

Latvija gatavojas

PB pētījumā ietvertos datus un secinājumus izmantot, jau līdz šā gada augustam izstrādājot priekšlikumus sociālās drošības pasākumu pilnveidei. Labklājības ministrijas plānotās iniciatīvas 2014. gadam ir neapliekamā minimuma celšana un atvieglojuma par apgādībā esošām personām palielināšana, tāpat minimālās algas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta celšana cilvēkiem ar 1. un 2. invaliditātes grupu.

Avots: nra.lv /Inga Paparde

278 skatījumi




Video

Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem

30/04/2025

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu

29/04/2025

2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Radīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu

29/04/2025

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība

28/04/2025

Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...

Lasīt tālāk
Video

LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem

28/04/2025

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām

25/04/2025

Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna

25/04/2025

Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk