• Tweet

Psiholoģijas pasniedzēja staigāja pa auditoriju un stāstīja par stresa vadību. Kad viņa pacēla rokās ūdensglāzi, tad visi gaidīja, ka tūlīt atskanēs jautājums, vai tā ir pustukša vai puspilna. Tā vietā, ar smaidu sejā, viņa jautāja: “Cik smaga ir šī glāze?”

Auditorijā izskanēja dažādas atbildes, sākot no 100 līdz 250 gramiem.

Tad pasniedzēja teica: “Svars nav būtisks. Viss atkarīgs no tā, cik ilgi es to turu rokās. Ja minūti, tad nekādu problēmu. Ja turu to vienu stundu, tad man roka sāks sāpēt. Ja turēšu to rokās visu dienu, tad roka būs sastingusi un nekustīga kā paralizēta. Un glāzes svars jau nebūs mainījies. Jo ilgāk turu, jo smagāka tā kļūst.”

Un turpināja: “Stress, spriedze un raizes dzīvē līdzinās šai glāzei. Kad padomājiet par tiem kādu brīdi, tad nekas nenotiek. Padomājiet par problēmām mazliet ilgāk un tās sāk jūs sāpināt. Un, ja domājat par raizēm un neveiksmēm visu dienu, tad kļūstat kā paralizēti – nespējīgi darīt jebko citu.”

Atcerieties nolikt glāzi.

Pastāv daudzi faktori, kas spēj ievērojami samazināt darba produktivitāti, taču viens no nopietnākajiem iemesliem ir stress. Stresa situācijā cilvēks ir kā sastindzis – darbi nesokas, cilvēks jūtas novājināts un aizkaitināts. Šī ir nopietna problēma, kas ilgtermiņā var atstāt negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību, tādēļ tā ir laicīgi jākonstatē, un īstajā brīdī ir jāspēj apstāties. Lai novērstu speciālistu izdegšanu un iemācītu saudzēt savus resursus kvalitatīvam darba rezultātam, Rīgas Psiholoģijas skola organizē semināru un meistarklasi “Stresa pārvarēšana un stresa noturības attīstīšana”. Apmācībām iespējams pieteikties šeit!

Ir būtiski apzināties, ka stress ir problēma, kas jārisina. Izvairīties no stresa nav iespējams, taču svarīgi ir prast saglabāt mieru pat vissarežģītākajās situācijās, neaizēnojot konstruktīvo domāšanu ar ekspresīvām emocijām. Nav neatrisināmu problēmu, ir tikai jāatrod pareizā pieeja to izskaušanai.

Semināra un meistarklases laikā apmeklētāji radīs atbildes uz jautājumu, kā regulēt šo spriedzi un pakļaut to savu mērķu realizēšanai, saprast stresa mehānismus, zināt savus stresorus un spēt vadīt ikdienas stresa apstākļos.

„Ikdienas dažādie notikumi, regulāri pieaugošais informācijas daudzums, pielāgošanās apkārtējiem cilvēkiem, spriedze utt., ir tie faktori, kas visbiežāk izraisa stresu, tomēr katram ir iespēja apgūt stresoru atpazīšanu, atklāt un veidot savu potenciālu, un apzināt savas iespējas dzīvot laimīgi, kas ir vienīgais inteliģentais veids kā pieņemt dzīves izaicinājumu,” stāsta psiholoģijas profesore Guna Svence.

Seminārs un meistarklase, kas norisināsies 26.augustā, tiks virzīta ne tikai uz teorētiskām nostādnēm, bet arī uz praktiskiem paņēmieniem. Stresa pārvarēšanas paņēmieni ir nepieciešams zināt ikkatram. Vienam, lai uzlabotu veselību un stiprinātu imūnsistēmu, otram – iemācīties izmantot savus iekšējos spēka resursus, sakārtojot savu dzīves ritmu, bet vēl citiem – pārvaldīt savu uztraukumu, pieņemt esošo situāciju un apkārtējos cilvēkus. Tādējādi, stresa pārvaldes iemaņu veidošana palīdz uzlabot darba spējas, sakārtot dzīvi, atrast sev nozīmīgo, akceptējot būtisko un pasargājot sevi no pārmērīgas spriedzes uzkrāšanās.

Vietu skaits apmācību kursā ir ierobežots, tāpēc visi, kas vēlas pieteikties apmācībām, aicināti aizpildīt pieteikuma anketu: http://registreties.lv/stresa-vadibas-un-parvaresanas-seminars