• Tweet

Lai arī dīkstāves pabalstu mērķis ir samazināt vīrusa Covid-19 izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un atbalstīt uzņēmējus, Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas nosaka, ka dīkstāves pabalstam var pieteikties tikai līdz esošā mēneša beigām, liek domāt, ka partijas un deputāti nemaz neiejūtas uzņēmēju ādā un neizprot, ar kādiem izaicinājumiem tiem šodien nākas saskarties – kā tik īsā laika periodā iespējams apzināt esošo situāciju un parūpēties par darbinieku drošību?

“Valdības darbs tautsaimniecības attīstības atbalstam koncentrējas pabalstu, infrastruktūras un modernizācijas blokos. Mēs tos attīstīsim un pilnveidosim, sekojot līdzi pasaules tendencēm un ņemot vērā Covid-19 izplatības ietekmi, ar vienu skaidru mērķi: palīdzēt izmantot valsts finansējumu gudri, palīdzēt mūsu tautsaimniecībai un sabiedrībai pārvarēt šo krīzi un ielikt stiprus pamatus mūsu turpmākai ekonomiskai izaugsmei,” – tā maija vidū sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Tagad daudzi uzņēmēji premjera sacīto sauc par meliem.

Lai arī valdība jau vairākkārt ir papildinājusi noteikumus, paplašinot to darbinieku un uzņēmumu loku, kas būtu tiesīgi pretendēt uz dīkstāves pabalstiem, likuma norma, kas nosaka, ka uzņēmumam jāpiesakās dīkstāves pabalstam līdz tā paša mēneša pēdējam datumam, ir izrādījies izaicinājums virknei uzņēmumu. Kā apkopot finanšu datus un būt pārliecinātiem, ka līdz mēneša beigām neizdosies atjaunot saimniecisko darbību? Kā nodrošināt, ka darbinieki nepaliek bez iztikas? Kā izdarīt visu pareizi, lai saņemtu dīkstāves pabalstu? Tie ir daži no galvenajiem jautājumiem, kuri šobrīd satrauc uzņēmējus.

Kā zināms, Ministru kabineta (MK) 2020. gada 26. marta noteikumu Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” 6. punkts nosaka, ka, lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, krīzes skartais darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2020. gada 30. aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegumu par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam, līdz 2020. gada 20. maijam – par laikposmu no 2020. gada 1. aprīļa līdz 30. aprīlim, līdz 2020. gada 31. maijam – par laikposmu no 1. maija līdz 31. maijam un līdz 2020. gada 30. jūnijam – par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam.

Vairumam uzņēmumu, it īpašai lielajām komercsabiedrībām, tas liekas apgrūtinošs uzdevums – tik īsā laika periodā apkopot visus datus un iesniegt tos Valsts ieņēmumu dienestam, īpaši ņemot vērā, ka iepriekš bija atļauts tos iesniegt līdz katra nākamā mēneša 30. datumam. Kas pēkšņi mainījās? Vai tiešām tā ir valdības apzināta rīcība?

Lai arī valdības vīri lepojas, ka ekonomikā valdības uzņemtais virziens ir pareizs un daudzi uzņēmumu darbinieki nav kļuvuši par bezdarbniekiem, bet gan šobrīd atrodas dīkstāvē, patiesībā gan šķiet, ka valdība veikusi viltīgu manevru, lai dīkstāves pabalstu saņemtu mazāk uzņēmumu, nekā līdz šim.

Interesanti gan, ka tad, kad valdībai vajadzēja lemt, vai atteikties no finansējuma palielināšanas partijām, ņemot vērā krīzes situāciju, Saeimas deputātu vairākums noraidīja šādu priekšlikumu. Vai tiešām galvenais, ka pašiem ir nauda? Un kā ar pārējiem? Vai šai valdībai atbalsts uzņēmējiem ir tikai vārdos, bet patiesībā tie ar savu rīcību parāda tiem trīs pirkstu kombināciju jeb pigu?

Tikmēr portāls “Tautas balss” aicina atsaukties visus valdības pieviltos uzņēmējus, lai palīdzētu Ministru kabinetam tos sadzirdēt, jo nav pieļaujams, ka daudzi iedzīvotāji krīzes laikā ir palikuši bez iztikas līdzekļiem, bet valdība par to neizrāda nekādu ieinteresētību, lai situāciju atrisinātu.

Foto: F64