• Tweet

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem nosacījumiem Ukrainas bēgļiem var tikt piešķirta dubultpilsonība. Gadījumā, ja likumprojekts tiks apstiprināts 2. lasījumā, tas jau 21. aprīlī tiks izsludināts, paredzot, ka, kamēr Ukraina nav ES vai NATO dalībvalsts, tās emigrējušiem pilsoņiem iespēja iegūt Latvijas pilsonību ir tikai tad, ja tie atsakās no Ukrainas pilsonības.

Pilsonības likums nosaka nosacījumus, pie kādiem ir iespējama dubultā pilsonība un ar kurām valstīm Latvijai tā drīkst izveidoties. Šo valstu vidū neietilpst Ukraina. PROGRESĪVIE līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa uzsver, ka valstu saraksts, ar kurām Latvijai drīkst būt dubultā pilsonība, būtu steidzami jāpaplašina, tajā iekļaujot arī Ukrainu.

“Šobrīd katru dienu redzam simtiem ģimeņu, mātes ar bērniem, kuras neuztver tikai Latviju kā pagaidu apmešanās vietu, bet kā zemi, ar kuru veidot savu nākotni un kurā dzīt saknes. Tiek intensīvi apgūta latviešu valoda, apliecināta lojalitāte Latvijai un tās demokrātijai. Ja šīs ģimenes ilgāk uzturēsies Latvijā, tās potenciāli vēlēsies saņemt dubultpilsonību. Tomēr esošie normatīvie akti viņiem iespēju gūt Latvijas pilsonību sniegs, tikai atsakoties no savas dzimtenes. Būtībā mēs liekam saraut saiknes ar savu valsti, ko, protams, viņi nedarīs, un kara apstākļos būtu nehumāni no viņiem to prasīt. Iekļaujot Ukrainu to valstu sarakstā, kuru iedzīvotāji pie noteiktu kritēriju izpildes var pretendēt uz dubulto pilsonību, mēs pasakām, ka viņi šeit ir gaidīti. Savukārt Latvijas saikne un sadarbība ar Ukrainu no tā veidosies tikai stiprāka,” skaidro Antoņina Ņenaševa.

Grozījumi Pilsonības likumā steidzamības kārtā šobrīd tiek skatīti, jo citu starpā tiek skatīts jautājums par pilsonības atņemšanu krievu baņķierim Pjotram Avenam, kurš ir līdzīpašnieks ASV sankcijās iekļautajai “Alfa-Bank” un tiek uzskatīts par Krievijas prezidentam tuvu personu. Gadījumā, ja likums netiks papildināts ar Ukrainu kā valsti, kuras iedzīvotāji var pretendēt uz dubulto pilsonību, tas tiks apstiprināts 2. lasījumā un likumprojekts tiks izsludināts tajā pašā dienā (21.04.2022.) un stāsies spēkā nākošajā dienā 22.04.2022, līdz ar to liedzot naturalizācijas iespēju tūkstošiem ukraiņu.