• Tweet

Partija “Progresīvie” plāno gatavot Satversmes sūdzību, lai apturētu Veselības aprūpes finansēšanas likuma spēkā stāšanos 2019.gada 1.janvārī. Parija pamato savu lēmumu ar riskiem, kurus veselības aprūpes ierobežošana radīs sabiedrībai kopumā, tai skaitā pieaugs akūtu un dārgu operāciju skaits, palielināsies cilvēku ar invaliditāti skaits, kā arī vidējā un ilgtermiņā palielināsies sociālo izdevumu slogs valsts un pašvaldību budžetos.

Partija nedēļas nogalē notikušajā diskusijā par veselības aprūpes politiku uzsvēra, ka veselības aprūpes pieejamība Latvijā ir viena no lielākajām nevienlīdzības problēmām, kuru premjera Kučinska vadītā valdība ar jaunajām reformām vēl vairāk palielina. Attiecīgi partija atbalstīs indivīdus, kuri ir gatavi vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu Veselības aprūpes finansēšanas likuma stāšanos spēkā 2019.gada 1.janvārī.

“Progresīvie” veselības politikas darba grupas vadītājs Edgars Labsvīrs uzsvēra, ka starptautiskā salīdzinājumā Latvijas veselības sistēma ir gan nepieejama, gan nevienlīdzīga. Labsvīrs norādīja, ka Latvijā pacientu līdzmaksājumi veido 40% no veselības aprūpes izdevumiem. Lielākā šo līdzmaksājumu daļa ir par medikamentiem, jo kompensējamo medikamentu saraksts Latvijā ir būtiski mazāks nekā citās valstīs. Šie rādītāji ir vieni no augstākajiem rādītājiem starptautiskajā salīdzinājumā. Attiecīgi Latvijā 13% mājsaimniecību veselības riski nozīmē eksistenciālu finansiālu apdraudējumu. Šī izdevumu slodze gulstas uz 20% nabadzīgāko valsts iedzīvotāju un lielākajam apdraudējuma riskam ir pakļauti seniori. Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kuri nevar atļauties līdzmaksājumus un nesaņem pakalpojumus. Trūcīgāko iedzīvotāju slikto veselības stāvokli apstiprina veselības stāvokļa pašvērtējuma aptaujas, kamēr turīgākās iedzīvotāju piektdaļas pašvērtējums ir starptautiskā salīdzinājumā atbilstošs turīgo valstu iedzīvotāju vidējiem rādītājiem.

Veselības aprūpes finansēšanas reforma rada jaunus riskus vairākām sabiedrības grupām. Tādi ir “neoficiālie trūcīgie”, kas nav reģistrējušies maznodrošinātajam statusam. Otra grupa ir pašnodarbinātie mikrouzņēmēji, patentmaksājumu maksātāji un citi, kuriem ir liegta pieeja veselības aprūpei, neskatoties uz to, ka viņi atrodas

Partijas Sociālās politikas darba grupas vadītājs Viesturs Kleinbergs apstiprināja, ka tiešām tās sabiedrības grupas, kurām ir vismazāk naudas, ir spiesti tērēt lielāko savu ienākumu daļu pacientu līdzmaksājumiem un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Veselības aprūpes finansēšanas likuma ieviešanas rezultātā īpaši riskam pakļautas grupas ir pensionāri, daudzbērnu ģimenes, sezonālo darbu veicēji, mikrouzņēmumu darbinieki, reemigranti pensionāri, pašnodarbinātie, neklātienes studenti, personas, kas kopj savus tuviniekus un mājsaimnieces. Klasiska riska grupa ir pirmspensijas vecuma cilvēki laukos, kuri nav strādājuši vai maz strādājuši algotu darbu. Liela problēma saskaņā ar Viestura Kleinberga teikto ir arī visi tie darba ņēmēji, kuri tika spiesti pāriet mikrouzņēmuma statusā.

Partija norāda, ka Pasaules veselības organizācijas (PVO) 2018.gada Pasaules veselības dienai izvēlētais moto ir “Vispārēja veselības aprūpes pieejamība; katram un visur” (jeb “Universal health coverage: everyone, everywhere”). Ar to PVO vēlas pievērst uzmanību vispārējās veselības aprūpes pieejamībai kā nepieciešamajam politikas virsmērķim. PVO norāda, ka tās dalībvalstīm ir jāspēj nodrošināt pienācīga veselības aprūpe visiem tās iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa, jo tikai tādējādi var tik nodrošināta veselības ziņā droša sabiedrība.

“Progresīvie” uzsver, ka Latvijas valdības politika ir tiešā pretrunā ar PVO politikas ieteikumiem un aicinājumiem. Partija pērn kā pirmie cēla trauksmi par ZZS vadītās koalīcijas izvēli izslēgt no vispārējās veselības aprūpes pieejamības lielu skaitu Latvijas iedzīvotāju. Starplaikā «reforma» ir izpelnījusies smagu kritiku no Latvijas ārstiem un veselības aprūpes speciālistiem. Pavisam nesen to kritizēja arī Eiropas Komisija — kā tādu, kas būtiski padziļinās jau tā dziļo nevienlīdzību Latvijā.

“Progresīvie” februārī uzsāka parakstu vākšanu iniciatīvu portālā manabalss.lv, kas ir orientēta uz politiska mērķa sasniegšanu — veselības aprūpes finansējuma dubultošanu līdz 2022. gadam. Vienlaikus šīs iniciatīvas apstiprināšana nozīmētu jaunpieņemtā Veselības aprūpes finansēšanas likuma atcelšanu. Šobrīd par šo iniciatīvu parakstījušos skaits jau pārsniedz 2000 cilvēku.

Foto: Pixabay