Parex parādus piedzīs Putins
Parex bankas mantiniece Reverta riskē, maksājot pāris miljonus latu Krievijas advokātu birojam ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina interešu pārstāvju reputāciju.
Parex bankas aizdevumi Krievijā tiek vērtēti ap 300 miljonu ASV dolāru apmērā. Šo parādu piedzīšana tagad ir Latvijas valstij piederošā finanšu uzņēmuma Reverta uzdevums. Vairākos gadījumos tas esot izdevies. 2011. gada septembrī par 120 miljoniem ASV dolāru ticis pārdots Parex līzinga portfelis Krievijā, pagājušā gada sākumā Reverta informēja, ka atguvusi gandrīz 28 miljonus eiro, kas bijuši ieguldīti tirdzniecības vietu attīstīšanai Maskavā. Tagad dienaskārtībā ir 100 miljonu ASV dolāru atgūšana no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar gāzes atradņu ekspluatāciju Sibīrijā.
Pēc Revertas versijas, tās parādnieki Krievijā rīkojas pēc shēmām, kas pārāk labi zināmas, t.i., plaši un sekmīgi lietotas arī Latvijā: parādnieks pārdod aktīvus un pasludina bankrotu, tiesa neļauj piedzīt parādu no šo aktīvu labticīgā ieguvēja. Krievijas gadījumā vēl jo grūtāk iedomāties Jamalas–Ņencu autonomā apgabala arbitrāžas tiesas un tālāk Omskas arbitrāžas tiesas tiesnešus, kuri liktu vietējiem uzņēmējiem atdot naudu kaut kādam parādu piedzinēju kantorim no Latvijas, ko Krievijā pazīst kā vienu no Krievijai un krieviem visnaidīgākajām valstīm pasaulē. Krievi neņem nopietni Latvijā pieņemto kārtību, pēc kuras
Reverta ir saimnieciski pilnīgi patstāvīgs uzņēmums, nevis valsts iestāde un/vai piesegs Latvijas amatpersonu personiskajām interesēm. Parādu piedzinēji arī tādā situācijā nedrīkst parādus vienkārši norakstīt, bet viņiem ir izvēle: samaksāt par prasības uzturēšanu tiesā pāris tūkstošus latu, saņemt prasības noraidīšanu pirmajā tiesu instancē un tad gan parādu norakstīt, vai arī maksāt, kā šajā gadījumā, pāris miljonus latu tādam advokātu kantorim, kas varētu panākt prasītājam labvēlīgus tiesas spriedumus vai mierizlīgumus ar parādniekiem. Pastāv gan risks, ka šie miljoni pazudīs līdzīgi iepriekšējiem.
Reverta ir nolīgusi advokātu biroju Jegorovs, Puginskis, Afanasjevs un partneri, kura vecākais partneris Nikolajs Jegorovs pazīstot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un premjeru Dmitriju Medvedevu kopš kādreizējās Ļeņingradas Valsts universitātes laikiem. Tālākie notikumi rādot, ka pazīšanās nenozīmē veco laiku pieminēšanu, bet gan tagadējo sadarbību, kurā juristi palīdz V. Putinam pārdalīt uzņēmumus, kam dota pieeja Krievijas dabas resursiem. Tā vismaz raksta Krievijas preses izdevumi, kuru sarosīšanās pagājušā gada nogalē pati par sevi liecina, ka kaut kāds pamats šādiem pieņēmumiem ir. Tālāk seko visdažādākie minējumi, ka Reverta piedāvājot Krievijas varas iestādēm informāciju par Krievijas valsts un uzņēmumu amatpersonu darījumiem ar Parex bijušajiem īpašniekiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, par kādiem šīs amatpersonas varētu sodīt, ja tās nebūs ar mieru dalīties ar V. Putinu, kurš tālāk dalīšoties ar Revertu. Papildu risku šādai konstrukcijai rada tas, ka tā prasītu tik labu sadarbību starp Revertu un Latvijas valsts iestādēm, uz kādu tās diez vai ir spējīgas.
Revertas publiskā pozīcija šajā situācijā ir pašsaprotama norobežošanās no «ieinteresēto pušu mēģinājumiem izdarīt spiedienu un maldināt Krievijas sabiedrības un tiesu instances, izmantojot melnā PR kampaņas ne tikai pret Revertu, bet Latvijas valsti», Neatkarīgajai formulēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību pārstāve Marita Ozoliņa.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Saeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākGaidāmajā apkures sezonā palielinās mājokļa pabalstu un paplašinās tā saņēmēju loku
Kurināmā tirgū, kopš vasaras sākuma, bijusi saspringta situācija, savukārt šā gada sākumā piedzīvotais sals aktualizējis jautājumu par gatavību nākamajai apkures sezonai. Lai gan vēl ir...
Lasīt tālākSaeima pieņem grozījumus degvielas cenu samazināšanai
Lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, Saeima ceturtdien, 24.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas...
Lasīt tālākFM: kopbudžeta nodokļu ieņēmumi astoņos mēnešos sasnieguši teju 10 miljardus eiro
Šā gada astoņos mēnešos kopbudžeta nodokļu ieņēmumu perioda plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) tika izpildīts 99,2% apmērā, ieņēmumiem par 81,5 miljoniem eiro nesasniedzot...
Lasīt tālāk71 % iedzīvotāji prognozē mājokļu cenu kāpumu; tirgus tendences to apstiprina
Pēdējo divu gadu laikā par teju 20 procentpunktiem pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri tuvākajā nākotnē sagaida mājokļu cenu kāpumu, liecina Luminor bankas jaunākā aptauja*....
Lasīt tālākCik patiesībā vērts tavs īpašums? Pirms pārdošanas to uzzini bez maksas vietnē Kadastri.lv
Plānojot pārdot dzīvokli, māju vai zemes gabalu, viens no pirmajiem un vissvarīgākajiem lēmumiem ir cena, ko norādīt sludinājumā. Pārāk augsta cena nozīmē, ka īpašums mēnešiem ilgi...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālāk