18/01/2013, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Parex bankas mantiniece Reverta riskē, maksājot pāris miljonus latu Krievijas advokātu birojam ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina interešu pārstāvju reputāciju.

Parex bankas aizdevumi Krievijā tiek vērtēti ap 300 miljonu ASV dolāru apmērā. Šo parādu piedzīšana tagad ir Latvijas valstij piederošā finanšu uzņēmuma Reverta uzdevums. Vairākos gadījumos tas esot izdevies. 2011. gada septembrī par 120 miljoniem ASV dolāru ticis pārdots Parex līzinga portfelis Krievijā, pagājušā gada sākumā Reverta informēja, ka atguvusi gandrīz 28 miljonus eiro, kas bijuši ieguldīti tirdzniecības vietu attīstīšanai Maskavā. Tagad dienaskārtībā ir 100 miljonu ASV dolāru atgūšana no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar gāzes atradņu ekspluatāciju Sibīrijā.

Pēc Revertas versijas, tās parādnieki Krievijā rīkojas pēc shēmām, kas pārāk labi zināmas, t.i., plaši un sekmīgi lietotas arī Latvijā: parādnieks pārdod aktīvus un pasludina bankrotu, tiesa neļauj piedzīt parādu no šo aktīvu labticīgā ieguvēja. Krievijas gadījumā vēl jo grūtāk iedomāties Jamalas–Ņencu autonomā apgabala arbitrāžas tiesas un tālāk Omskas arbitrāžas tiesas tiesnešus, kuri liktu vietējiem uzņēmējiem atdot naudu kaut kādam parādu piedzinēju kantorim no Latvijas, ko Krievijā pazīst kā vienu no Krievijai un krieviem visnaidīgākajām valstīm pasaulē. Krievi neņem nopietni Latvijā pieņemto kārtību, pēc kuras

Reverta ir saimnieciski pilnīgi patstāvīgs uzņēmums, nevis valsts iestāde un/vai piesegs Latvijas amatpersonu personiskajām interesēm. Parādu piedzinēji arī tādā situācijā nedrīkst parādus vienkārši norakstīt, bet viņiem ir izvēle: samaksāt par prasības uzturēšanu tiesā pāris tūkstošus latu, saņemt prasības noraidīšanu pirmajā tiesu instancē un tad gan parādu norakstīt, vai arī maksāt, kā šajā gadījumā, pāris miljonus latu tādam advokātu kantorim, kas varētu panākt prasītājam labvēlīgus tiesas spriedumus vai mierizlīgumus ar parādniekiem. Pastāv gan risks, ka šie miljoni pazudīs līdzīgi iepriekšējiem.

Reverta ir nolīgusi advokātu biroju Jegorovs, Puginskis, Afanasjevs un partneri, kura vecākais partneris Nikolajs Jegorovs pazīstot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un premjeru Dmitriju Medvedevu kopš kādreizējās Ļeņingradas Valsts universitātes laikiem. Tālākie notikumi rādot, ka pazīšanās nenozīmē veco laiku pieminēšanu, bet gan tagadējo sadarbību, kurā juristi palīdz V. Putinam pārdalīt uzņēmumus, kam dota pieeja Krievijas dabas resursiem. Tā vismaz raksta Krievijas preses izdevumi, kuru sarosīšanās pagājušā gada nogalē pati par sevi liecina, ka kaut kāds pamats šādiem pieņēmumiem ir. Tālāk seko visdažādākie minējumi, ka Reverta piedāvājot Krievijas varas iestādēm informāciju par Krievijas valsts un uzņēmumu amatpersonu darījumiem ar Parex bijušajiem īpašniekiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, par kādiem šīs amatpersonas varētu sodīt, ja tās nebūs ar mieru dalīties ar V. Putinu, kurš tālāk dalīšoties ar Revertu. Papildu risku šādai konstrukcijai rada tas, ka tā prasītu tik labu sadarbību starp Revertu un Latvijas valsts iestādēm, uz kādu tās diez vai ir spējīgas.

Revertas publiskā pozīcija šajā situācijā ir pašsaprotama norobežošanās no «ieinteresēto pušu mēģinājumiem izdarīt spiedienu un maldināt Krievijas sabiedrības un tiesu instances, izmantojot melnā PR kampaņas ne tikai pret Revertu, bet Latvijas valsti», Neatkarīgajai formulēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību pārstāve Marita Ozoliņa.

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis

406 skatījumi




Video

Vai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam

17/09/2026

Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...

Lasīt tālāk
Video

Latvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek

17/09/2026

Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...

Lasīt tālāk
Video

Eiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem

17/09/2026

Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...

Lasīt tālāk
Video

LTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem

16/09/2026

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...

Lasīt tālāk
Video

NA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ

16/09/2026

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...

Lasīt tālāk
Video

Finanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību

15/09/2026

Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...

Lasīt tālāk
Video

Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?

11/09/2026

Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...

Lasīt tālāk
Video

2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem

10/09/2026

Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...

Lasīt tālāk
Video

Kabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam

09/09/2026

Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...

Lasīt tālāk
Video

VK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva

09/09/2026

Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...

Lasīt tālāk