• Tweet

Pāreja uz mācībām latviešu valodā šī gada 1. septembrī nenotiks, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja izglītība un zinātnes ministre Anda Čakša.

“Es domāju, ka šī gada 1. septembrī tas neizskatīsies tik labi, kā man gribētos. Akcents noteikti ir uz pirmsskolu. Ja pirmsskolā pamats latviešu valodā ir ielikts, tad 1. klasē problēmām nevajadzētu būt,” runājot par pārēju uz mācībām latviešu valodā, sacīja Čakša.

Ministre skaidroja: “Protams, ka visās pirmsskolās ir akreditētas programmas latviešu valodā. Taču pedagogu mazākumtautību pirmsskolas iestādēs ir vairāk par 900. Tas ir resurss, ar kuru mums jāstrādā, lai tiešām mācības latviešu valodā varētu notikt. Šobrīd Valsts izglītības kvalitātes dienests skatās līdzi [pedagogu] valodas prasmēm. Diemžēl ilgstoši ir pieļauts, ka formāli mācības notiek latviešu valodā, bet reāli – mazākumtautības valodā. Rezultātā bērni nav sagatavoti skolai ar latviešu mācību valodu. Tātad ir steidzami nepieciešams darbs ar skolotājiem. Mēs esam iecerējuši vairākas programmas, tādu kā iekšējo “Erasmus plus”, lai palīdzētu skolotājiem būt gataviem latviešu kā darba valodai. Sadzīves valoda viņiem bieži vien ir pietiekami labā līmenī, bet te ir runa par spēju latviski mācīt. Protams, konteksts ir tāds, ka skolotāju kopumā trūkst. Kas ir paradoksāli, jo it kā mums skolotāju ir daudz, bet vienlaikus mums viņu pietrūkst. Tā ka ir nepieciešams gatavot skolotājus ar lielāko uzsvaru uz pirmsskolu. Bet šī gada 1. septembrī tas vēl nebūs [pāreja uz latviešu valodu]. Viss. Sagatavošanas darbs turpināsies gan caur skolotāju kursiem, gan atbalsta mehānismiem. Mēs esam runājuši ar pašvaldībām, kur stāvoklis ir viskritiskākais, ar Rīgu, Daugavpili, Rēzekni. Citās pašvaldībās tā nav tik liela problēma. Bet nosauktajās problēma ir nopietna. Protams, procentuāli tās atšķiras, bet visā visumā tie ir 25-40% [pedagogu, kuri nespēj mācīt latviski].”

Savukārt runājot par to, ka ir plānots paredzēts atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas, Čakša norādīja, ka “tas ir pakāpenisks process, šī pāreja nenotiek jau šogad.”

” Mēs sākam ar 4. klasi, kur ir viena otrās svešvalodas stunda. Par laimi, ir pieejami vairāki skolotāju avoti. Pirmkārt, mēs esam runājuši ar vēstniecībām un sastādījuši ceļa karti, kā varētu piesaistīt skolām Latvijā dzīvojošus vācu un franču pasniedzējus. Otrkārt, ir plānots piesaistīt filoloģijas studentus. Tad vēl neizmantota iespēja ir digitālie rīki. Es domāju, ka katrā ģimene ir kāds, kurš izmanto “Duo lingo”, un kāpēc gan skolā nevarētu būt kāds rīks, kas palīdz bērniem mācīties valodu. Tas, starp citu, attiecas arī uz latviešu valodu, kur mēs pietiekami daudz neizmantojam digitālos rīkus, lai palīdzētu, piemēram, skolotājiem apgūt latviešu valodu. Mums arī ir jāizmanto krievu valodas skolotāji, kuriem tā nav vienīgā kvalifikācija, viņu otrās valodas nostiprināšanā. Paredzēts, ka mums nāks palīgā arī latviešu diaspora. Tā ka ir vairāki rīki. Tas gan nenotiks ļoti ātri, jo skolotāju trūkums plus papildu kvalifikācijas, kas viņiem nepieciešamas, ievieš savas korekcijas,” sacīja Čakša.

Foto: Valsts kanceleja