Paredz ierobežot skaidras naudas darījumus

Otrdien, 20. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē paredzēts izskatīt 2017. gada budžeta likumprojektu paketē iekļautos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām. Tie paredz noteikt aizliegumu fiziskajām personām veikt darījumus skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kā arī citus priekšlikumus ēnu ekonomikas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas mazināšanai.
Lai sekmētu izvairīšanās no nodokļu nomaksas novēršanu, likumprojekts paredz noteikt, ka visiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas sniedz informāciju par Latvijas rezidentu aizdomīgajiem darījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, jāsniedz šo informāciju arī VID. Informācijas saņemšana tikai pēc konkrēta pieprasījuma neļauj VID savlaicīgi konstatēt nodokļu maksāšanas pārkāpējus.
Likumprojekts paredz ieviest arī uzraudzības mehānismu šiem subjektiem, kuriem ir pienākums ziņot VID par aizdomīgiem darījumiem un kurus atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām uzrauga VID, bet kuri neizpilda ziņošanas pienākumu, nav ievērojuši prasības attiecībā uz klienta identifikāciju un izpēti, un iekšējās kontroles sistēmas izveidi.
Tāpat grozījumi likumā paredz notāriem papildu pienākumu ziņot VID arī par gadījumiem, kad tiek mantota skaidra nauda vai nereģistrējama kustama manta, kuras vērtība pārsniedz 15 000 eiro.
Paredzēts, ka 2017. gada budžets un to pavadošo likumprojektu pakete Saeimā tiks iesniegta 14. oktobrī.
Foto:Klimkin/https://pixabay.com/en/users/klimkin-1298145//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālāk