Paradoksāli, bet savā tiesas prāvā Lembergs cīnās par visas sabiedrības interesēm

Jebkurā demokrātiskā valstī efektīvai un drošību garantējošai tiesu sistēmas darbībai jābūt svarīgai valsts prioritātei. Taču pēdējā laika notikumi skandalozās krimināllietās iezīmē būtiskas problēmas Latvijas tiesu sistēmā, tai skaitā vērš uzmanību uz prokuroru un tiesnešu iespējamo korupciju, procesuālām nepilnībām, tiesnešu un tiesu izpildītāju godprātības trūkumu un atsevišķu tieslietu sistēmas amatpersonu ieinteresētību lietas iznākumā. Tā vien šķiet, ka Latvijas tiesas sistēma jau ilgu laiku nedarbojas pēc likuma “Viens likums – viena taisnība visiem”, tā vietā, iespējams, dominē savtīgas intereses, bez nolūka panākt taisnīgu rezultātu. Un to visspilgtāk šobrīd iezīmē tieši Ventspils mēra Aivara Lemberga tiesas prāva.
Lemberga krimināllieta norisinās jau gandrīz divdesmit gadus – lai arī šis lietas izskatīšanas laiks uzskatāms par nesamērīgu, diez vai tuvākajā laikā tajā izskanēs spriedums. Visus šos gadus publiskajā telpā tiek rādīts iespaids, ka pie krimināllietas nesamērīgi garās izskatīšanas vainojams pats Lembergs, kurš nekādi nespēj apmierināt prokuroru vēlmes un rimti iejusties peramā zēna lomā. Patiesībā pastāv bažas, ka viss notiek pēc iepriekš izplānota prokuratūras scenārija.
Lemberga tiesvedības process rāda, ka nepilnību tiesu sistēmā ir daudz un tiesneši vai prokurori ne vienmēr darbojas Temīdas pusē. Par to liecina vien Lemberga četru gadu laikā saskaitītie 580 cilvēktiesību pārkāpumi. Ņemot vērā, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja krimināllieta ir viena no retajām, kura plaši izgaismota medijos, pieļaujams, ka ar līdzīgām problēmām saskarsmē ar tiesu sistēmu sastopas liela daļa sabiedrības. Līdz ar to sanāk, ka Lembergs šobrīd cīnās ne tikai par savām tiesībām uz taisnīgu spriedumu, bet vienlaikus viņš tiesu sistēmas nepilnības izgaismo visas sabiedrības interesēs, pēc būtības palīdzot tai sevi aizstāvēt. Un ja jau Lembergam iet tik grūti šajā cīņā, tad ko mēs varam teikt par vienkāršajiem ļaudīm, kuriem, iespējams, nav tādu resursu un iespējas, lai sevi aizstāvētu.
Tā vien, šķiet, ka prokurori ir tik ļoti aizņemti ar savām interesēm šīs lietas ietvaros, ka pat nemana, ka ar saviem ierobežojumiem un šķēršļiem lietas atklātumam pamatīgi grauj gan savas tiesu varas institūcijas prestižu, gan vairo sabiedrības neapmierinātību un neuzticēšanos vienam no valsts varas galvenajiem balstiem – tiesu varai kopumā.
Var jau teikt, ka šī ir tikai Lemberga lieta un tā attiecas tikai uz viņu, taču patiesībā tā skar ikvienu no mums, atainojot, cik ļoti smagnēja, necaurskatāma un korupcijas riskiem bagāta ir mūsu tiesu sistēma.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālāk