• Tweet

Valsts prezidents Raimonds Vējonis jau šodien, 20. decembrī, varētu tikties ar politiskās apvienības “Jaunā Vienotība” premjera amata kandidātu Krišjāni Kariņu, lai, iespējams, viņu oficiāli nominētu Ministru prezidenta amatam. Tas gan notiks tikai tādā gadījumā, ja Kariņam būs Saeimas vairākuma atbalsts. Tajā pašā laikā parādās jau pirmie signāli, ka Kariņa plānotā valdība tomēr varētu izjukt.

Lai arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir gatavs nominēt Kariņu premjera amatam jau šodien, iespējas izveidot Kariņa valdību sarūk ar katru dienu. Kariņš kā galveno vaininieku min KPV LV, kas atteikusies nomainīt savu iekšlietu ministra kandidātu Aldi Gobzemu, ko Kariņš savā valdībā nevēlas. Kariņš aicinājis KPV LV pārdomāt, norādot, ka vēl līdz piektdienai, 21. decembrim, gaidīs partiju “jā” vārdu, vai arī valdības veidošanas sarunas vairs neturpinās.

Tāpat KPV LV ekonomikas ministra amatam virzījusi Didzi Šmitu, kas nesen ticis ierauts starptautiskā skandālā, bet labklājības ministra amatam plašākai sabiedrībai nepazīstamo pirmsskolas izglītības skolotāju Ievu Krapāni, kas līdz šim pašvaldības policijā ieņēmusi lietvedes amatu. Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis atzinis, ka, personālijas var būt izšķirošas jautājumā par Saeimas vairākuma atbalstu konkrētai valdībai, un jau tagad redzams, ka KPV LV ar to ir problēmas.

Neskaidra situācija ir arī pašā KPV LV, kurā jau tai laikā, kad Gobzems mēģināja izveidot valdību, bija novērojamas šķelšanās pazīmes. Politiķis Artuss Kaimiņš, kurš iebilda pret vairākiem Gobzema priekšlikumiem, pēdējās dienās visai skopi sniedzis plašsaziņas līdzekļiem komentārus par valdības veidošanas aktualitātēm, norādot, ka šobrīd tikai vēro notikumus, tos nekomentējot. Iespējams, tas gan ir tikai klusums pirms vētras.

KPV LV gan nav vienīgā politiskā partija, kas apdraud Kariņa valdības pastāvēšanu. Arī Jaunā konservatīvā partija (JKP), kura pēc būtības izgāzusi jau divas potenciālās valdības – gan paša Jāņa Bordāna (JKP) veidoto, gan Alda Gobzema, varētu būt samērā neērts sadarbības partneris. Lai arī “Jaunā Vienotība” iepriekš paziņojusi, ka nevar atbalstīt vairākus Jāņa Bordāna sagatavotās valdības deklarācijas punktus, tā tomēr ir iekļāvusi partiju valdības veidošanas sarunas, kas nozīmē, ka politiskā apvienība ir gatava uzņemties atbildību par to, ja JKP solījumi netiks izpildīti. Un vai tādā gadījumā “Jaunā Vienotība” neatgādinās to pašu “Vienotību”, kas pirms desmit gadiem noveda Latvijas valsti finanšu krīzē?

Tieši “Vienotības” pagātnes skandāli varētu būt nepieņemami lielākajai sabiedrības daļai. Jo, lai arī “Jaunā Vienotība” sevi politikā ir pieteikusi kā jauno spēku, zem šī paša nosaukuma slēpjas tie paši “vecie vēži”, kas bija klāt gan tad, ka krahu piedzīvoja “Krājbanka”, gan tad, kad par apkaunojoši zemu cenu tika pārdota banka “Citadele”, gan arī tad, kad nogrima pašmāju metalurģijas uzņēmums “Liepājas metalurgs”. Lai arī “Jaunā Vienotība”, visticamāk, vēlētos, lai tautai būtu īsa atmiņa, tā tomēr nav, un šī “Vienotības” valdības skandālu ķēde tiem vilksies līdzi pat tad, ja politiskā apvienība tiks nosaukta par “Superjauno Vienotību”.

Jau tagad skaidrs, ka valdības veidošanas sarunas balansē uz naža asmens, jo partiju savstarpējās nesaskaņas un vairāku nepateicīgu apstākļu virkne ir novedušas līdz tam, ka “Jaunā Vienotība”, kura, starp citu, iekļuva Saeimā par “mata tiesu”, tomēr varētu neattaisnot savu nosaukumu, tātad arī palikt bez vēlamā premjera posteņa. Un tādā gadījumā mums tiešām būtu jāgatavojas jaunai politikai, jo Vējonis paziņojis, ka partijām no Saeimas vēl vienu iespēju virzīt premjera amata kandidātu vairs nedos.

Foto: F64