• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
30/01/2020, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Gada laikā gandrīz teju visiem pārtikas produktiem pieaugušas cenas, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) veiktais patēriņa preču cenu salīdzinājums.

Ja vērtē cenu tendences pārtikai kopumā, tad pēdējo 20 gadu laikā visiem produktiem cenas ir gandrīz dubultojušās. Visā pasaulē 20 gadu laikā pārtikas cenas vidēji aug par 2,6% gadā.

Latvijā lielākie cenu lēcieni bija 2008. un 2012.gadā. Pēc tam cenas pamazām sāka stabilizēties ar lejupejošu tendenci. Arī pērn ir palēninājusies pārtikas cenu inflācija, tomēr izmaiņas ir tikai īslaicīgas, un sagaidāms, ka atsāksies regulāra ierastā cenu augšupejas tendence. Visā pasaulē palielinās gan cūkgaļas, gan vistas un liellopu gaļas cena.

Kā pētījusi Apvienoto Nāciju organizācija, 2019.gadā globālā gaļas cenu indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 10% un sasniegusi augstāko līmeni kopš 2015. gada sākuma.

Globālās prognozes licina, ka pārtikas cenas palielināsies no 1,5% līdz 2,5%. Paredzams, ka piena produktu cenas pieaugs no 1,5% līdz 2,5%, dārzeņu cenas – līdz 1%, svaigu augļu cenas no 1% līdz 2%, graudaugu un maizes izstrādājumu cenas no 2% līdz 3%, liellopu un teļa gaļas cenas no robežās līdz 1%, mājputnu cenas cenas pieaugs par 0,5% līdz 1,5%, bet cūkgaļas cenas – par 1,5% un 2,5%.

Pieci cēloņi augstākām pārtikas cenām

Pārtikas cenu inflācijai pasaulē ir pieci cēloņi, kas ilgtermiņā paaugstinās pārtikas cenas. Ir arī īstermiņa faktori, kas ietekmē piedāvājumu un pieprasījumu. Tie ietver laika apstākļus, dzīvnieku slimības un katastrofas.
Cenas laika gaitā paaugstinās šo iemeslu dēļ:

1.Augstās naftas cenas palielina pārvadāšanas izmaksas. Pārtika tiek transportēta lielos attālumos. Degvielas cenas kāpums noris apmēram sešas nedēļas pēc naftas ieguves izmaksu pieauguma. Naftas cenas ietekmē arī lauksaimniecību. Naftas blakusprodukti ir nozīmīga mēslojuma sastāvdaļa. Tas savukārt veido 20% no graudu audzēšanas izmaksām. No 2001. līdz 2007. gadam augstās naftas cenas palielināja kukurūzas, kviešu un sojas pupu audzēšanas izmaksas par 40%.

2. Klimata izmaiņas rada ekstrēmākus laika apstākļus. To cēlonis ir siltumnīcefekta gāzu izmeši, kas aiztur siltumu, izraisot gaisa temperatūras paaugstināšanos. Karstais gaiss absorbē vairāk mitruma – līst mazāk, ūdens no ezeriem un upēm iztvaiko, bet zeme izžūst. Kad līst lietus, lielākā daļa ūdens aiztek pa izkaltušo zemes virskārtu, tā vietā, lai uzsūktos. Tas savukārt rada plūdus.

3. ASV valdība subsidē kukurūzas ražošanu biodegvielai. Tas izslēdz kukurūzu no pārtikas piegādēm, paaugstinot cenas. Tagad Amerika 40% no savas kukurūzas ražas izmanto etanola ražošanai. Tas ir vairāk par 6% nekā 2000. gadā.

4. Pasaules Tirdzniecības organizācija ierobežo subsidēto kukurūzas un kviešu daudzumu, ko valstis var pievienot pasaules krājumiem. ASV, Eiropas Savienība un dažas jaunattīstības valstis nopietni subsidē savas lauksaimniecības nozares. Šo valstu lauksaimnieki saņem negodīgas tirdzniecības priekšrocības. PTO ierobežo krājumus, lai pazeminātu šo robežu. Bet tas arī samazina pieejamo pārtikas daudzumu un palielina pārtikas cenu svārstības.

5. Cilvēki visā pasaulē sāk patērēt vairāk gaļas pārtikā, jo kļūst pārticīgāki. Mājlopu barošanai nepieciešams vairāk graudu, nekā ikdienas maltītēm, kuru pamatā ir graudi. Lielāks gaļas pieprasījums nozīmē augstākas graudu cenas. Kā secina ASV eksperti, laika gaitā to varētu kompensēt zemāks pieprasījums pēc gaļas un piena produktiem.

Cenas Rīgas veikalu plauktos

Piena produktu grupā salīdzinot cenas pēdējo dažu gadu laikā, vidējā cena nedaudz pieaugusi pienam (no 0.91 eiro 2017.gada janvārī uz 0.99 šī gada janvārī), savukārt kefīram tā pieaugusi mazāk un salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir pat par 0,01 zemāka vidējā cena), līdzīgi tas ir arī skābajam krējumam un saldajam krējumam, biezpiena sieriņiem. Svārstības vērojamas sviestam (trīs iepriekšējoa gados: eiro 2.47; 2.45; 2.42 par 200 g paciņu un 2.27 šogad jeb vidēji par kg – eiro 12.35; 12.25; 12.10 un 11.35), salīdzinot ar pērno gadu, janvārī cena ir par 0.15 zemāka. Divām populārām siera šķirnēm (no dažādiem ražotājiem) vidējā cena kāpusi – par kilogramu “Holandes” siera vidēji jāmaksā eiro 7.06, vēl vairāk cena kāpusi “Krievijas” sieram (no 7,04 pērn uz 7.79 eiro šogad).

Gaļas produktiem salīdzinot vidējās cenas, vistas gaļa palikusi aptuveni iepriekšējā gada līmenī (cena par kg nesadalītam putnam pērnā gada sākumā 2.64 eiro, šogad – 2.63 eiro), janvārī nedaudz samazinājusies cena gaļas pārstrādes produktiem – cīsiņiem, sardelēm, bet kāpusi doktordesai, sasniedzot 5,03 eiro par kg.

Olām (M, 10 gab.) pērn bija pakāpusies vidējā cena – no 1,37 uz 1,64 eiro. Šogad janvārī vidējā cena ir nedaudz mazāka – 1.58. Savukārt majonēzes cena palikusi praktiski nemainīga – 0,73 eiro par 250 g paciņu.

Maize un labības izstrādājumi. Kāpusi vidējā cena gan baltmaizei (sasniedzot 0.54 eiro ar 300g kukulīti), gan rupjmaizei (ssaniedzot 0.79 par puskukulīti). Par 0.15 eiro kāpusi cena auzu pārslām, griķiem kāpums lielāks – no 1.84 uz 2.07 eiro par kg. Kviešu milti arī kļuvuši nedaudz dārgāki, sasniedzot vidējo cenu 1.79 par kg. Par dažiem centiem kļuvuši dārgāki makaroni, bet pelēkiem zirņiem cena pieaugusi manāmāk – no 1.42 pērn uz 1.79 eiro par kg janvārī. Par gandrīz 0.30 eiro kļuvusi dārgāka arī manna.

Augu valsts produktu grupa. Janvāri nedaudz augusi cena āboliem (no 0,62 eiro par 1 kg uz 0.83) un bumbieriem (no 1,27 eiro 1 kg uz 1,42). Banānu vidējā cena pieaugusi aptuveni par 0.10 eiro kg salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Apelsīnu cena saglabājusies praktiski nemainīga pēdējo dažu gadu laikā. Dārgāki kļuvuši mandarīni, kivi un citroni (sk. tabulu). Salīdzinši liels vidējās cenas pieaugums ir šampinjoniem – ja iepriekšējā gadā to cena svārstījās ap 1.50 eiro, tad šogad pārsniedza divus eiro par kg – 2.19 eiro.

Vidējās cenas svārstības ir nelielas citiem dārzeņiem – par 1 kg kartupeļu, burkānu, kāpostu un sīpolu jāmaksā aptuveni tikpat kā iepriekš.

Eļļa. Nedaudz dārgāka kļuvusi saulespuķu eļla, par 1 litu eļlas jāmaksā 2.47 eiro (iepriekš ap 2.35). Pavisam nedaudz samazinājusies vidējā cena rapšu eļļai – no 2.33 uz 2.29 eiro.

Dzērieni un sulas. Pieaugusi vidējā cena maltai kafijai – par 250 g paciņu vidēji jāmaksā 3.34 eiro. Arī nedaudz vairāk jāmaksā par tēju (iepakojums ar 20 tējas maisiņiem) – no 1,49 uz 1.67 eiro. Dzeramajam ūdenim vidējās cenas praktiski nav mainījušās. Cena “Rīgas šampanietim” janvārī 4.90 eiro par 750 ml pudeli (pērn – 4.93 eiro). Pieaugusi cena par limonādes pudeli – 1,5l iepakojums maksā 1.13 eiro. Dārgākas kļuvušas arī sulas – multivitamīnu sulas vidējā cena ir 1.57 eiro un tomātu – 1.55 eiro par 1 litru sulas.

943 skatījumi




Video

Saeima atbalsta mangāna rūdas iekļaušanu sankcionēto preču sarakstā

28/03/2024

Saeima trešdien, 27. martā, atbalstīja lēmuma projektu par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Deputāti tajā...

Lasīt tālāk
Video

LDDK ģenerāldirektors: Jāmazina ieradums ņemt darbnespējas lapas

26/03/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Jāmazina darbinieku ieradums ņemt slimības lapas, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Kā...

Lasīt tālāk
Video

No 1. aprīļa reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesti jauni biļešu veidi un tarifi

25/03/2024

No šī gada 1. aprīļa pakāpeniski stāsies spēkā jaunā reģionālā sabiedriskā transporta biļešu un tarifu sistēma. Turpmāk, pārvietojoties zonu ietvaros, vilcienu biļešu cena sastāvēs...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas komisija: Jānosaka maksimālais tarifs braucienam ar taksometru no lidostas

22/03/2024

Lai novērstu pasažieru apkrāpšanu gadījumos, kad negodprātīgi taksometru pakalpojumu sniedzēji pieprasa nesamērīgi augstu maksu, plānots noteikt maksimālo tarifu braucienam ar taksometru...

Lasīt tālāk
Video

Ābrama: Siltumapgādes tarifam jābūt zemākam un prognozējamam

21/03/2024

“Šī brīža tarifi neatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas. Siltumapgādes tarifiem ir jābūt zemākiem un iedzīvotājiem jābūt iespējai savlaicīgi prognozēt izmaksas nākamajā...

Lasīt tālāk
Video

Eksperti: Iedzīvotājus no sava mājokļa iegādes attur nepietiekami ienākumi, ekonomiskā situācija un neskaidrība par nākotni

20/03/2024 | Autors: Publicitātes materiāls

Pie zemās aktivitātes mājokļa tirgū vainojamas ne tikai augstās EURIBOR likmes, bet arī nepietiekami ienākumi un ekonomiskā situācija, liecina ekspertu novērojumi. “Mājokļu attīstītāji...

Lasīt tālāk
Video

PVD dzīvnieku audzētavā “Lieldeviņzare” izņem suņus

20/03/2024

Par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem un ilgstošu konstatēto pārkāpumu nenovēršanu, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no dzīvnieku audzētavas “Lieldeviņzare” Bauskas...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas komisija pauž atbalstu samazinātajai 12% PVN likmei sabiedriskajā ēdināšanā

20/03/2024

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputāti otrdien, 19. martā, apspriežot ēnu ekonomikas situāciju sabiedriskās ēdināšanas jomā,...

Lasīt tālāk
Video

LOSP valdes priekšsēdētājs: Polijas izcelsmes gurķi, iespējams, nāk no Krievijas

19/03/2024

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīcībā nonākusi informācija par konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības veikalu tīkliem...

Lasīt tālāk
Video

“airBaltic” lidmašīnas 40% reisu apkalpo citu aviokompāniju pasažierus

18/03/2024

Šogad nacionālajai aviosabiedrībai “airBaltic” jāatrod 300 miljoni eiro, lai atmaksātu iepriekš aizņemto naudu un turpinātu iepirkt jaunas lidmašīnas. Taču pēdējā gada laikā tikai...

Lasīt tālāk