Par eiro ieviešanas jautājumiem informēs sabiedriskajos medijos
Ceturtdien, 3. janvārī, valdība lēma par finansējuma piešķiršanu informatīvi analītisku sižetu veidošanai Latvijas sabiedriskajos medijos, lai informētu sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar eiro ieviešanu Latvijā. Uzsākot aktīvu komunikāciju par eiro ieviešanas jautājumiem, jau janvārī Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio (LR) informēs iedzīvotājus par eiro ieviešanas pieredzi citās eirozonas valstīs un par eiro ieviešanas sagatavošanās procesu Latvijā.
LTV1 demonstrēs dokumentālās videofilmas par Slovākijas un Igaunijas pieredzi, pievienojoties eirozonai, kā arī stāstīs par Lietuvas un Polijas plāniem ieviest eiro tuvākajā nākotnē. Paredzēta arī informatīvi izglītojoša videofilma par vienotās Eiropas valūtas vēsturi, attīstību, piedzīvotajām grūtībām, iedzīvotāju atbalstu, eirozonas valstu kopējo finanšu atbildību, problēmām un risinājumiem šodien. Viedokļi par un pret eiro tiks apskatīti divu LTV1 analītisko raidījumu „100. panta preses klubs” un „Sastrēgumstunda” speciālizlaidumos.
LR1 un LR4 būs reportāžas no Slovēnijas un Igaunijas, kuras ir pēdējās divas valstis, kas ieviesušas eiro. LR1 sižetu sērija programmā „Labrīt” gada garumā sekos līdzi viena Latvijas uzņēmēja gatavošanās procesam eiro ieviešanai, līdzīgi arī LR4 analītisko raidījumu ietvaros būs dzirdami sižeti par to, kā eiro ieviešanai gatavojas Latvijas uzņēmēji un iedzīvotāji. Savukārt LR2 būs dzirdami īsi ziņu izlaidumi par eiro ieviešanas Latvijā aktuālajiem jautājumiem.
Informatīvo raidījumu izveidošanai piešķirti 30 tūkstoši latu. Kā ziņots iepriekš, eiro ieviešanas komunikācijas kampaņas intensīvais periods sāksies šā gada maijā un ilgs līdz eiro ieviešanas dienai 2014. gada 1. janvārī, organizējot publiskos pasākumus, veidojot informatīvos materiālus, nosūtot informatīvos sūtījumus uz mājsaimniecībām pa pastu un veicot citas aktivitātes.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk