• Tweet

Epidemioloģisko prasību izpilde nedrīkst negatīvi ietekmēt mācību darbu, intervijā “Neatkarīgajā” pauda Saeimas deputāte Evija Papule.

“Mācības klātienē ir atbalstāms lēmums, to gaidīja visi, un, protams, tas ir un būs svarīgi skolēniem, vecākiem un skolotājiem gan socializācijas, gan mācību ziņā. Un tā dēļ šajā procesā iesaistītie ir gatavi pieņemt dažādus papildu nosacījumus, veikt jaunus pienākumus, atbildību pamatā diemžēl uzliekot skolu administrācijai. Tomēr es un arī citi Saeimas deputāti, vērtējot, piemēram, sejas masku nēsāšanu, iebilstam pret obligātu to lietošanu klasē. Kāpēc? Kā zināms, vismaz pašlaik 1.-3. klašu skolēni var tās nelietot, pārējiem – jāizmanto. Izņēmumi pieļaujami vien tad, ja skolēni ir vakcinēti. Tas nozīmē, ka uzvedība tiek veidota, tikai pamatojoties uz epidemiologu nosacījumiem, aizmirstot pedagoģiskā procesa nianses,” uzskata Papule.

“Kritizēt, iespējams, ir ērtāk, bet tomēr nepilnību ir pārāk daudz. Piemēram, vai bērniem, skolēniem ir pieejamas kvalitatīvas sejas maskas? Pašlaik tiek izmantotas pašvaldībās uzkrātās rezerves, attiecīgais valsts iepirkums vēl tiek formēts. Tāpat jautājums, kāpēc 4.-6. klases skolēniem nav tādas pašas prasības un iespējas klasē nevalkāt sejas maskas, kāpēc skolas administrācija var noteikt obligātu masku lietošanu, bet ne nelietošanu, ja klasē testēšana uzrāda negatīvus Covid-19 testu rezultātus vai ja mācību saturs, piemēram, valodu apguve, nosaka citādas vajadzības? Ja mēs veidojam “droša skola” situāciju, tad arī vajadzētu uzticēties skolu vadībai un skolotājiem! Viņi veidos attiecīgus pedagoģiskos risinājumus, līdztekus uzticoties arī masveidīgajai testēšanai un tās rezultātiem. Attālināto mācību pieredze ļauj skolotājiem organizēt darbu dažādi. Iespējams, ka masku iepirkumam plānoto finansējumu lietderīgāk būtu novirzīt tehnoloģiju iegādei skolotājiem, arī dažādu digitālo mācību līdzekļu vietņu izmantošanai,” norādīja deputāte.

“Manuprāt, diskusijā par klātienes mācību atsākšanu nepietiekama uzmanība tika un tiek pievērsta tam, ko un kā skolā pašlaik mācās. Mācību satura reformu ieviešanu pēkšņi visi izliekas aizmirsuši, bet to neviens nav atcēlis vai pārskatījis, piemērojot gan iepriekšējā mācību gada negatīvo seku novēršanai, gan akcentējot jaunās formas. Piemēram, pašvadītas mācības, mācības ģimenē, individualizētās un personalizētās mācības. Izklausās sarežģīti, bet visā pasaulē uz šiem jautājumiem atrod atbildes un pieejas,” norādīja Papule.

Savukārt vērtējot skolēnu testēšanu, viņa pauda, ka “varētu piekrist, ka tā ir vajadzīga sākumā, 2-3 nedēļas un visiem, lai saprastu, kas ir noticis brīvlaikā. Skolēni ir atgriezušies no dažādām vietām, arī no ceļojumiem. Bet turpmāk gan vajadzētu skatīties, cik mērķtiecīgi ir testēt skolēnus katru nedēļu. Vai ir saprātīgi tērēt vairākus miljonus eiro, ja realitātē tas neietekmē kopējo epidemioloģisko situāciju valstī. ”

“Vienlaikus arī šajā procesā, manuprāt, pārāk daudz slodzes uzlikts skolu administrācijām. Negatīvi vērtējams ir tas, ka skolu administrācijas ir gandrīz pilnībā noslogotas ar šī procesa organizāciju, otrā plānā atstājot ar mācību darba plānošanu un resursiem saistītos jautājumus. Varbūt testēšana būtu organizējama dažas reizes mācību gadā, atgriežoties, piemēram, no brīvlaikiem, bet ne katru nedēļu. Tas ir milzīgs papildu slogs skolu administrācijai. Un tas nav jautājums tikai par testēšanas organizēšanu, tas ir arī par emocionāli piesātinātu komunikāciju ar vecākiem, kur pietiekami lielai daļai ir viedoklis un jautājumi, un tiem ir jāvelta laiks. Epidemioloģisko prasību izpilde nedrīkst negatīvi ietekmēt mācību darbu,” uzsvēra politiķe.

Foto: Saeimas kanceleja