23/10/2023, Kategorija: Svarīgākais, Veselība
Autors: Nekā personīga, TV3

Gaidītāju skaits uz valsts apmaksātajiem veselības pakalpojumiem joprojām saglabājas augsts. Jau gada sākumā bija skaidrs, ka pieprasījums šogad netipiski palielinājies. Daļēji to var skaidrot ar Covid-19 pandēmijas sekām, kad plānveida izmeklējumu pieejamība bija ierobežota.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, nozares pārstāvji ir pārliecināti, ka tas ir gadiem ielaistu problēmu rezultāts, un finansējums nav brīnumlīdzeklis to risināšanai. Šogad veselības nozarei atvēlētie papildu 140 miljoni problēmu nav risinājuši. Mērķis bijis krīzi noturēt esošajā līmenī, nevis to labot.

2023. gadu Latvija iesāka ar tehnisko budžetu. Tas neparedzēja ne jaunas prioritātes, ne papildu tēriņus. Arī veselības nozare nebija izņēmums.

Budžets tika apstiprināts vien 9.martā. Veselības nozarei tajā bija paredzēts ievērojams finansējums – 1,6 miljardi eiro, kas ir 11% no kopējiem budžeta tēriņiem. Sabiedrības veselības veicināšana tika nosaukta kā viena no valdības prioritātēm, apstirpinot to ar papildu 85 miljoniem eiro.

Bet jau gada sākumā bija skaidrs, ka ar to nepietiek. Situāciju par kritisku atzina gan Veselības ministrija, gan tās maka turētājs Nacionālais veselības dienests. Paredzētais finansējums nespēja nosegt augošās veselības aprūpes izmaksas.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas prezidents Jānis Vētra norāda: “Tās ir pamata lietas, kas joprojām ir aktuālas, proti, pieejamība viennozīmīgi, jo šīs rindas, kas ir jāgaida pie speciālistiem, kas ir jāgaida, lai veiktu kādus speciālos izmeklējumus, tās joprojām ir pārmērīgi garas. Tāpat mēs varam runāt par medikamentiem, to cenām. Par medikamentiem, kuri nav pieejami, kā valsts kompensētie medikamenti vai nav pieejami, kā inovatīvie jaunie medikamenti. Patiesībā, šis viss rezultējas tajā, ka mūsu pacienti, vai nu nesaņem laicīgu veselības aprūpi, vai arī tā ir pārmērīgi liela summa no viņu izdevumiem, kas būtiski samazina viņu spējas dzīvot normālu veselīgu dzīvi.”

Savukārt NVD Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Baiba Bērziņa pauž: “Tas tika identificēts jau gada sākumā, pētot, analizējot arī pirmā ceturkšņa izpildes, tika secināts, ka finansējums šim gadam ir nepietiekošs. Tātad vairākās jomās – gan ambulatori, gan stacionāri – tika noteikts iztrūkstošais finansējums, ja mēs analizējam pēc esošās situācijas.”

Kādreizējais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) sev ierastajā stilā izdeva rezolūciju citām ministrijām pārskatīt tēriņus, lai rastu papildu finansējumu veselības nozarei. Ministriem strīdoties savā starpā, tika atrasti 140 miljoni eiro. Papildu finansējumu bija paredzēts piešķirt pakāpeniski līdz 2023.gada beigām. Līdz šim no atvēlētās summas nozarei izsniegti jau gandrīz 100 miljoni.

No dažiem desmitiem, līdz pat tūkstošiem. Gaidītāju skaits uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem saglabājas augsts. Šogad papildu iedalītie jau teju 100 miljoni problēmu nav atrisinājuši. Mērķis bijis nevis novērst krīzi, bet saglabāt to esošajā līmenī.

Papildu finansējums atrisināja to, ka iestādes turpināja darbu, taču nerisināja ne veselības pieejamības, ne profilakses problēmas, kas bija ierakstītas valdības deklarācijā kā prioritātes.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (Jaunā Vienotība) norāda: “Tā bija nepieciešamā summa, lai šogad turpinātu dzīvot vismaz ne sliktāk. Tāpēc nākamgad tie 140 [miljoni], kas bija vienreizēji, būs iekšā bāzē, un nāk klāt vēl apmēram tā pati summa, lai bišķītiņ sāk risināt to problēmu, tāpēc aiznākamajā – 2025.gadā – mums vajag vēl līdzīgu summu, vismaz 150 līdz 200 miljoni eiro, lai iet vēl augstāk un risinātu vēl to problēmu.”

Septembrī valdība apstiprināja otro papildu finansējuma piešķīrumu veselības nozarei – 41,3 miljonus eiro. Informatīvajā ziņojumā rindas pie speciālistiem, uz izmeklējumiem un plānveida pakalpojumu saņemšanai iezīmēts kā svarīgs jautājums. Tomēr akūtāki esot jautājumi saistībā ar elektrības cenu pieaugumu, ēdināšanas izmaksām dienas stacionārā un medikamentu cenām.

No līdz šim nozarei papildu piesviestajiem 98 miljoniem, teju trešdaļa novirzīta kompensējamo medikamentu izmaksām. Gandrīz tik pat ieguldīts slimnīcu pakalpojumiem un izdevumiem. Vien nedaudz virs 16 miljoniem ticis tieši ārstu-speciālistu sniegtajiem pakalpojumiem. Vēl mazāk naudas aizplūdis laboratoriskajiem pakalpojumiem. Pārējā summa sadalīta starp ģimenes ārstiem, pacientu ēdināšanu, bērnu zobārstniecību un piemaksām par ultrasonogrāfiju.

Rindu jautājums saistīts ne tikai ar finansējumu, bet arī speciālistu trūkumu. Nozare ir pārliecināta – ja netiks rasti risinājumi, problēma kļūs arvien jūtamāka.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas prezidents Jānis Vētra sacīja: “Cilvēkresursu jautājums patiesībā ir ļoti aktuāls. Šobrīd gandrīz puse no ārstiem ir tādā jau pirmspensijas vai pensijas vecumā. Tas, kas mūs potenciāli sagaida pēc kādiem 10 gadiem, ir diezgan jūtams deficīts. Jau šobrīd, ja mēs skatāmies pret citām Eiropas valstīm, mums ir mazāks ārstu skaits, mazāks medmāsu skaits pret vidēju cilvēku skaitu un šī problēma potenciāli tikai saasināsies.”

Veselības dienesta apkopotā informācija liecina, ka ilgākais vidējais gaidīšanas laiks – 330 dienas – ir pie ģenētiķiem. Arī rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai kā bērnam, tā pieaugušajam var nākties stāvēt teju piecu mēnešu garā rindā. Gandrīz tikpat ilgi varētu būt jāgaida, lai veiktu magnētisko rezonansi. Vismaz trīs mēnešus var nākties gaidīt vizīti pie endokrinologa vai reimatologa, vai ultrasonogrāfijas izmeklējumu.

“Nekā Personīga” apzvanīja vairākas ārstniecības iestādes Rīgas rajonā, lai noskaidrotu par iespējām pierakstīties pie dažādiem speciālistiem un izmeklējumiem. Kamēr veselības dienesta apkopotā informācija liecina, ka vizīte pie gastroenterologa jāgaida vidēji pusotru mēnesi, nevienā no “Nekā Personīga” apzvanītajām iestādēm šogad valsts apmaksātas vizītes vairs nebija pieejamas.

Saruna ar veselības centru “Dziedniecība”:

“Nekā Personīga”: Sveicināti, vēlējos noskaidrot par pierakstu ar ģimenes ārsta nosūtījumu uz valsts apmaksāto vizīti pie gastroenterologa?

Veselības centrs: Tā, gastroenterologs, tūlīt pateikšu. Šobrīd viena vieta atbrīvojās, ja nav aizņemta vēl. 24.oktobris, plkst.8.45, tas ir vienīgais, ko varam valsts apmaksāto līdz gada beigām piedāvāt.

“Nekā Personīga”: Tur atbrīvojās, jo kāds tikko nesen atteicās?

Veselības centrs: Jā

“Nekā Personīga”: Citas nav vairāk līdz gada beigām?

Veselības centrs: Pie daktera Janoviča vispār nav nekā un tad ir tikai par maksu.

Gan ministrija, gan veselības dienests apzinās, ka rindu jautājums ir sāpīgs un šogad palielinājies, bet ātra risinājumu problēmai nav. Ministrs uzskata, ka digitalizācija ir viens no problēmas virzieniem. Esot plāns veidot digitālu vienoto pierakstu sistēmu uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Nav zināms, cik drīz šāds risinājums varētu tikt ieviests.

“Vispirms ļoti skaidri, tas jautājums nav atrisināms gada laikā. Tas ir viens. Otrs – rindas jautājums, tas samazināsies, bet nekad nebūs tā, godīgi sakot, ka nebūs jāgaida. Nekur nav pasaulē publiskā un arī privātā sektorā, kur Latvijā mums ir pieejami vairāk nekā publiskajā, bet jebkurā gadījumā cilvēki gaida. Kādreiz mēnesi, kādreiz divus,” saka veselības ministrs.

Veselības dienests vēl tikai vērtēs, vai un kā papildu finansējums risinājis rindu jautājumu. Šobrīd tiek gaidīta atlikusī nauda no atvēlētajiem 140 miljoniem. To ieguldīs arī pakalpojumu pieejamības uzlabošanai.

NVD Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Baiba Bērziņa sacīja: “Principā nedēļas laikā vajadzētu būt šai te informācijai gan par izpildēm un arī gaidīšanas rindām. Bet ir jāsaprot tas, ka šīs gaidīšanas rindas nevar tā izmainīties mēneša laikā. Jo jāņem vērā fakts, ka arī ārstniecības iestādēm ir, vienkārši runājot, jāpārgrupē pakalpojumu sniegšanai savi resursi, kā arī tas, – ja atbrīvojas šīs kvotas jeb valsts apmaksāto pakalpojumu vietas, tad arī pacienti, kuri iepriekš bija stāvējuši rindā uz maksas pakalpojumiem, saprotot, ka pakalpojumu var saņemt ātrāk, arī viņi ir ieinteresēti saņemt šo pakalpojumu, kā valsts finansētu.”

Nākamnedēļ valdībā vajadzētu apstiprināt arī atlikušās summas piešķiršanu. Lai gan pēc plāna tiem vajadzētu būt aptuveni 40 miljoniem, veselības nozare saņems 30.

Ministrija skaidro, ka tas saistīts ar tehnisku detaļu, proti, arī Aizsardzības ministrija pārskatījusi savus tēriņus, lai ieguldītu veselības nozarē. Tomēr daļu no it kā atvēlētā finansējuma veselības nozarei ministrija novirza karavīru un zemessargu veselības pārbaudēm un apmaksai. Teorētiski nauda ieplūst veselības sektorā, bet finanšu stāvokli nozarē tas neuzlabo.

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrija prezentēja nākamā gada veselības budžeta prioritātes. Paredzams, ka prioritārajiem pasākumiem varētu piešķirt 275 miljonus. Lielāku daļu no summas – 110 miljonus – plānots novirzīt mediķu algām un medicīnas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai.

894 skatījumi




Video

VVD: zivju bojāeja Ludzas ezeros nav tiešā veidā saistīta ar konstatēto notekūdeņu noplūdi

24/07/2026

Saistībā ar jūnijā konstatēto notekūdeņu noplūdi no Ludzas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un vēlāk fiksēto zandartu bojāeju Lielajā un Mazajā Ludzas ezerā tika veiktas...

Lasīt tālāk
Video

Valsts autoceļu bojājumu novēršana Talsu apkārtnē izmaksās pusmiljonu eiro

24/07/2026

Lai novērstu visus bojājumus valsts autoceļu tīklā Talsu apkārtnē būs nepieciešams gandrīz pusmiljons eiro. Reģionālā autoceļa Sloka–Talsi (P128) posmu plānots atjaunot četru līdz piecu...

Lasīt tālāk
Video

Brīvdienās vien vietām līs, un laiks pakāpeniski kļūs siltāks

24/07/2026

Tuvākajās dienās ciklonu ietekmē vēl vietām līs, toties nedēļas nogalē Latvijā sāks ieplūst siltāka gaisa masa, tādēļ nākamās nedēļas sākumā termometra stabiņš vietām pat pārsniegs...

Lasīt tālāk
Video

Lietavu dēļ Talsu apkārtnē izskaloti un applūduši autoceļi

22/07/2026

Stipro lietavu dēļ Talsu apkārtnē applūduši un izskaloti divi valsts autoceļu posmi, kas patlaban ir slēgti. reģionālā autoceļa Sloka–Talsi (P128) posms starp Dursupi un Laucieni (55,2...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: katru trešo Latvijas iedzīvotāju vasarā visvairāk satrauc negadījumi uz ceļa un iespēja gūt traumas

20/07/2026

Domājot par vasaras sezonu, Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc ceļu satiksmes negadījumi un ģimenes locekļu traumas, rāda jaunākais Swedbank Apdrošināšanas "Latvijas iedzīvotāju bažu...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas sākumā daudzviet ilgstoši un stipri līs

20/07/2026

Jau nedēļas sākumā Latvijas teritorijai ir pietuvojies ciklona centrs, līdz ar to daudzviet gaidāms ilgstošs un stiprs lietus, vietām arī ļoti stiprs, tāpat veidosies atsevišķi pērkona negaisa...

Lasīt tālāk
Video

No svētdienas laiks pakāpeniski kļūs vēsāks, palaikam gaidāms lietus

17/07/2026

Aizvadītās dienas bijušas siltas un lielākoties bez nokrišņiem, tāda gaidāma arī piektdiena, bet brīvdienās atkal pastiprināsies ciklona ietekme un Latviju šķērsos nokrišņu zona. Vietām...

Lasīt tālāk
Video

37 sporta organizācijas aicina Saeimu nekavējoties virzīt Valsts sporta fonda likumu

15/07/2026

Latvijas Olimpiskā komiteja kopā ar Latvijas Olimpiešu klubu un Latvijas Olimpisko sporta veidu federācijām, kopumā 37 Latvijas Olimpiskās sporta organizācijas, ir parakstījušas kopīgu vēstuli...

Lasīt tālāk
Video

Rīgas skolu 10. klašu uzņemšanā uzaicinājumus saņēmuši 79% pretendenti

09/07/2026

Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu 10. klasēs līdz 9. jūlijam uzņemti 2479 pretendenti, savukārt 812 pretendenti ir ar statusu “Uzaicinājums apstiprināts”. Uzņemšanas process norisinās...

Lasīt tālāk
Video

Tuvākajās dienās gaidāms mākoņains un lietains laiks

06/07/2026

Šonedēļ Latvijā gaidāms mākoņains un lietains laiks, ko turpinās ietekmēt aktīva ciklonu darbība. Vietām būs novērojami arī negaisa mākoņi, kas nesīs stipras lietusgāzes. Arī vējš...

Lasīt tālāk