• Tweet

Tā dēvētais referendumu likums, kuru Valsts prezidents jau divas reizes atmetis Saeimai caurlūkošanai, draud kļūt par vienu no sarežģītākajiem likumprojektiem atgūtās neatkarības laikā.

Kaut arī koalīcija to apstiprinājusi galējā lasījumā, opozīcija paziņojusi, ka atkal vērsīsies pie prezidenta ar lūgumu likumu neizsludināt.

Kaislīgākā likumprojekta aizstāve Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne uzskata, ka opozīcijai šajā gadījumā vajadzētu panākt referendumu, kurā tauta izšķirtos pieņemt vai nepieņemt esošo likuma redakciju: «Tas būtu konsultatīvs referendums, kurā tauta paustu savu viedokli.»

Nule kā apstiprinātais likums paredz jaunu kārtību, kādā vēlētāji var ierosināt likumus. Proti, no 2015. gada atteikties no divpakāpju sistēmas parakstu vākšanā, nosakot, ka visus likumu ierosināšanai nepieciešamos desmitās daļas vēlētāju parakstus savāc šim nolūkam izveidota iniciatīvas grupa. Paredzēts noteikt pārejas periodu, kurā tiks saglabāta parakstu vākšana divos posmos, un pirmajā ir jāsavāc 30 000 vēlētāju parakstu, līdzšinējo 10 tūkstošu vietā.

Savukārt, lai rosinātu tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, pārejas posmā būs jāsavāc 10 000 balsu. Pārejas periodā parakstus varēs apliecināt pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības.

Līdz šim opozīcija un nevalstiskās organizācijas iebilda pret to, ka likumu jaunrade tautai līdz ar likuma stāšanos spēkā kļūs praktiski nepieejama, bet smieklīgi vienkārša būs parlamenta atlaišana.

Tagad opozīcijai nākuši klāt arī jauni argumenti. Pavisam drīz Saeimā galīgajā lasījumā tiks apstiprināts likums, kas ierobežos pirmsvēlēšanu aģitāciju, kas cita starpā noteiks, ka mēnesi pirms vēlēšanām aģitācija nav pieļaujama. «Šī norma aģitācijas likumā nav attiecināta uz referendumiem, un tas dod iespēju partijām mēnesi pirms vēlēšanām organizēt referendumu un izmantot to sevis popularizēšanai,» norādot uz opozīcijas jaunatklātajām nepilnībām likumā, stāsta Saskaņas centra deputāts Andrejs Elksniņš.

Viņaprāt, zudusi arī nepieciešamība pēc parakstu vākšanas pirmās kārtas sliekšņa paaugstināšanas un jaunās sistēmas ieviešanas, ka iniciatoru grupai pēc pārejas laika būs jāsavāc visi referenduma sākšanai nepieciešamie 150 tūkstoši parakstu. «Valodas referendums ir noticis, pilsonības referendums nenotiks. Ir zudusi motivācija jaunajai kārtībai, bet nākotnē būs jālemj par vairāku valsts uzņēmumu privatizāciju, kur tauta varētu gribēt paust savu viedokli,» saka politiķis.

Savukārt līdz 2015. gada 1. janvārim plānots noteikt pārejas posmu, šajā laikā saglabājot parakstu vākšanu divos posmos. Lai uzsāktu parakstu vākšanas otro posmu, ko finansē valsts, likumprojekta iniciatoriem pirmajā posmā pašiem būs jāsavāc 30 000 parakstu. Savukārt valdībai līdz 2014. gada 1. septembrim būs jānodrošina vienotā valsts un pašvaldību portāla www.latvija.lv gatavība parakstu vākšanai tiešsaistes režīmā.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis