Olšteinieši meklē politisko pajumti
No frakcijām neatkarīgo deputātu līderis Klāvs Olšteins apliecinājis, ka sešnieks nopietni sācis apsvērt, kuram politiskajam spēkam pievienoties. Viens no variantiem esot Vienotība.
K. Olšteina politiskā karjera ir neproporcionāli tās garumam pārpildīta ar dramatiskiem pavērsieniem. Pirmo reizi Saeimas vēlēšanās viņš 2006. gadā kandidēja no bijušā Latvijas Bankas vadītāja Einara Repšes dibinātā Jaunā laika – neveiksmīgi. Mēģinājumu viņš atkārtoja, 2010. gadā kandidējot no politisko partiju apvienības Vienotība, un tapa ievēlēts 10. Saeimā, kuras mūžs, pateicoties tālaika Valsts prezidentam Valdim Zatleram, bija īss. Īsi pirms tauta 10. Saeimu atlaida, viņš Vienotības rindas pameta un ātri iekļāvās Zatlera Reformu partijā (ZRP), kura ārkārtas vēlēšanās guva otro labāko rezultātu, piekāpjoties vien Saskaņas centram. Taču darbu Saeimā no šīs partijas viņš tā arī neuzsāka, jo līdz ar pieciem citiem no ZRP ievēlētajiem deputātiem dienu pirms 11. Saeimas sanākšanas pameta partijas rindas, kļūstot par neatkarīgajiem deputātiem.
Tieši šī mētāšanās no vienas partijas uz citu visticamāk viņam personīgi arī liegtu atgriešanos Vienotības rindās, neraugoties uz to, ka savulaik sabiedrībā populāra bija sazvērestības teorija par to, ka K. Olšteins ir Vienotības iesūtīts provokators ZRP, lai grautu tās ietekmi no iekšienes. Jāatzīst: zināmā mērā tas viņam arī izdevās, jo no vēlēšanās iegūtajiem 22 mandātiem ZRP atlika vairs tikai 16.
Reformu partijas preses pārstāve Daiga Holma rezumē: «Ja nav rezultātu, nav arī vēlētāju, tāpēc Olšteins kā tāds pasaku rausītis kārtējo reizi meklē, kur piestāt. Ņemt savu krustbērnu atpakaļ vai neņemt – ir Vienotības jautājums.»
Vienotība skeptiska
«Pionieros visu klasi neuzņem,» saka Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, neslēpjot, ka partijā ir vairāki biedri, kas asi iebilst pret iespējamo K. Olšteina atgriešanos, kaut arī partijas attīstības vēsturē bijuši vairāki gadījumi, kad noklīdušās avis uzņemtas atpakaļ. «Ar piecu deputātu uzņemšanu būtu vienkārši, bet par sesto būtu nopietnas debates,» teica Saeimas priekšsēdētāja.
Par faktu, ka K. Olšteins ar saviem domubiedriem apsver iespēju pievienoties Vienotībai, S. Āboltiņa bija priecīga, jo valsts labklājībai minimāla politiskā sašķeltība nākot tikai par labu. Šādu pozīciju Vienotība pauda arī pirms ZRP veidošanās, aicinot V. Zatleru stāties tās rindās, nevis veidot jaunu partiju. S. Āboltiņa, pirms K. Olšteins pameta Vienotību, esot viņu brīdinājusi par sekām, kādas varētu būt šim lēmumam. Tagad K. Olšteinam būs jāmācās ar tām tikt galā.
Laika pietiek
Politologs Ivars Ījabs, kurš uzskata, ka Olšteina oportūnistu sešnieks, pametot ZRP, rīkojies pareizi, ir pietiekami ātri sapratis, ka ZRP nav nākotnes, bet pašiem nav pietiekamas kapacitātes, lai turpinātu eksistēt atsevišķi. Politologs gan nedomā, ka Vienotības pieminēšana spriedelēšanā par nākamo sešnieka politisko pajumti būtu jāuztver nopietni. Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām esot pietiekami daudz laika, lai varētu tikt apspriesti vairāki varianti, bet lielāka vērība esot jāvelta kuluāru sarunām, ka neatkarīgie deputāti varētu pieslieties kādreizējam K. Olšteina līderim E. Repšem, kas lēnām gatavojas jaunas partijas radīšanai.
I. Ījabs arī neuzskata, ka Vienotība, uzņemot savās rindās Olšteina sešnieku, gūtu kādu taustāmu labumu. Divi neatkarīgo deputāti – Elīna Siliņa un Gunārs Rusiņš – esot adekvāti, taču viņu nozīmīgums tālāk par labu ierindas biedru nesniedzoties.
E. Repše Neatkarīgajai gan teica, ka sarunas par iespējamo sešnieka uzņemšanu jaunajā, vēl nereģistrētajā politiskajā spēkā neesot bijušas un spekulēšana par K. Olšteina uzņemšanu tā rindās esot pāragra.
Arī pats K. Olšteins uzskata – pārāk liela uzmanība tiek pievērsta tam, ka viņš kā vienu no potenciālajām partijām, kurām varētu pievienoties neatkarīgie, nosaucis Vienotību. Neatkarīgo deputātu grupā konkrētas partijas apspriestas vēl neesot, esot tikai skaidrs, ka viņu spēki jāapvieno ar kādu lielāku un ilgtspējīgāku organizāciju, un šis jautājums tikšot izlemts īsi pirms vai pēc pašvaldību vēlēšanām.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk