• Tweet

2011. gada 28. maijs Latvijas vēsturē ierakstīta kā diena, kad toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu. Izbeigt demokrātijas privatizāciju un šauru personu grupu interešu patvaļu Latvijā – tie bija galvenie iemesli, kurus Zatlers minēja uzrunā sabiedrībai. Taisnības izjūta pie toreizējā prezidenta atnāca laikā, kad Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) prezidenta amatam izvirzīja no Vidzemes ievēlēto Saeimas deputātu Andri Bērziņu. Visticamāk, sapratis, ka viņu nepārvēlēs, Zatlers paziņoja, ka Saeima ir zaudējusi uzticību, bet par Latvijas ietekmīgākajiem oligarhiem nosauca politiķus, ar kuriem pats vēl nesen tikās draudzīgā atmosfērā, cerot uz viņu atbalstu otrreizējai pārvēlēšanai.

Paziņojums par Saeimas atlaišanu tika uztverts kā indikators nopietnām politiskajām pārmaiņām, taču visdrīzāk Zatlera mērķis bija primitīvs un savtīgs. Visticamāk, runa bija par atriebību.

Izpētot 2011. gada pavasara notikumu hronoloģiju, aizdomas rada eksprezidenta pēkšņa attieksmes maiņa. Vai prezidents, kurš pāris dienas pirms Saeimas atlaišanas slavēja parlamentu par kvalitatīvu darbu un tikās ar vairākiem politiķiem, kurus pats vēlāk nosauca par oligarhiem, sabiedrību brīdināja par konkrētu personu pieaugošo ietekmi vai tomēr jau laikus atspēlējās saviem politiskajiem konkurentiem par gaidāmo sakāvi? Viens gan ir skaidrs – viņš vēlējās ieiet tautas vēsturē kā varonis! Bet par visu pēc kārtas…

12. maijā Zatlers pabeidza sarunas ar visām Saeimas frakcijām. Katru tikšanos viņš novērtēja kā konstruktīvu un pauda cerību, ka viņam izdosies savākt nepieciešamo 51 deputāta balsi. Uzvaras alku iedvesmots, viņš slavēja Saeimas darbu un norādīja, ka esošais parlaments ir kvalitatīvs un pusgada laikā iemācījies strādāt.

Divas dienas vēlāk, 14. maijā, Zatlers ar sievu Lilitu ciemos uzņem Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Abi ar Lemberga kungu draudzīgā atmosfērā dzer vīnu un pārrunā politisko situāciju. Jāatzīmē, ka šajā laika posmā tikšanās notiek ar dažādiem politiskajiem spēkiem. Atbalstu savai kandidatūrai Zatlers lūdzis arī no Aināra Šlesera.

19. maijā partijas “Vienotība” un “Par labu Latviju” izvirza Zatlera kandidatūru prezidenta amata otrajam termiņam. Dienu vēlāk ZZS izvirza bijušā “Unibankas” vadītāja Andra Bērziņa kandidatūru Valsts prezidenta amatam, kas faktiski padara neiespējami Zatlera pārvēlēšanu. Tās pašas dienas pēcpusdienā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsāk kriminālprocesu “oligarhu lietā”.

23.maijā ZZS oficiāli izvirza Bērziņa kandidatūru prezidenta amatam, bet divas dienas vēlāk sākas demonstratīvas kratīšanas Rīgā un Ventspilī.

28. maijā Zatlers ierosina Saeimas atlaišanu. Šāda prezidenta rīcība seko īsi pēc balsojuma Saeimā, ar kuru tā liedza veikt kriminālprocesā plānoto kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā.

2. jūnijā Saeima Valsts prezidenta amatā ievēl Andri Bērziņu. Līdz ar to Zatlers kļūst par pirmo prezidentu Latvijas jaunāko laiku vēsturē, kurš netiek atkārtoti pārvēlēts prezidenta amatā.

Rūgtums par zaudējumu ir tik liels, ka pāris dienas vēlāk tiek rīkoti oligarhu kapusvētki un dedzināti to politiķu lelles, kuri nevarēja eksprezidentam garantēt, ka viņš atkārtoti tiks ievēlēts amatā.

Ja divu nedēļu laikā prezidenta attieksme no izteiktas labvēlības kļuva par galēju negāciju, vai pastāv vēl jautājumi par “oligarhu lietas” ierosināšanas apstākļiem un motivāciju?

Tagad jūs katrs varat redzēt, cik vienkārši politiķi savu mērķu sasniegšanai var izmantot tiesībsargājošās iestādes. Ar to palīdzību var gan mēģināt no politiskās skatuves noņemt konkurentus, gan arī kārtot citus darījumus savās interesēs.

Tā notiek Latvijā. Bet tagad vismaz jūs to zināt!