• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
06/12/2017, Kategorija: Politika
Autors: Jānis Lasmanis, NRA.lv

Tuvojoties tā dēvēto oligarhu lietu vētījošās parlamentārās izmeklēšanas komisijas mandāta termiņa beigām, līdz šim relatīvi mierīgais komisijas darbs nu radījis piemērotu augsni kādreizējo un esošo politiķu publiskam strīdam, kurā cienījamie kungi apmainās ar apsūdzībām melošanā.

NRA.lv jau rakstīja, ka komisijas 4. decembra sēdē bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers melos vainoja bijušo Saeimas deputātu Aināru Šleseru. Proti, pēdējais tai pašai komisijai, izklāstot savu versiju par V. Zatlera motīviem rosināt 10. Saeimas atlaišanu, paziņoja, ka V. Zatlers viņam zvanījis, lai izlūgtos A. Šlesera pārstāvētā politiskā spēka atbalstu ceļā uz prezidentūras otro termiņu, kuru V. Zatlers tā arī neieguva. «Tas ir zem mana goda zvanīt un lūgties. Šlesera kunga vārdi, ka esmu zvanījis un lūdzies, ir absolūti meli,» paziņoja bijušais prezidents.

Bijušo politiķu diametrāli pretējie vēstījumi nozīmē, ka viens no viņiem melo, bet saskaņā ar Krimināllikumu uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas jautājumiem jāatbild taisnība un tikai taisnība, pretējā gadījumā meli var saukt pie kriminālatbildības un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.

Radušos situāciju pamanījis arī prokurors Māris Leja, kurš komisijā pārstāv ģenerālprokuroru un ir apņēmies pārbaudīt, vai ir pamats kādu no kungiem saukt tiesas priekšā.

Otrdien, iespējams, nespēdams samierināties, ka aizdomas par melošanu varētu krist uz viņu, A. Šlesers izplatīja paziņojumu, kurā atkārtoti apliecina paša iepriekš teikto un piedāvā veidu, kā par to pārliecināties.

«A. Šlesers publiski lūdz Komisiju izprasīt pierādījumus no tiesībsargājošām iestādēm par zvanīšanas (sazvanīšanās) faktu, ar kuriem nepastrīdami būs pierādīts, ka tieši V. Zatlers zvanīja A. Šleseram. A. Šlesers norāda, ka V. Zatlers apzināti maldina komisiju, nepatiesi apgalvojot, ka V. Zatlers vispār neesot zvanījis A. Šleseram. Patiesībā V. Zatlers bija zvanījis A. Šleseram,» pausts politiķi pārstāvošās advokātes Lauras Kadiles paziņojumā. No paziņojumā teiktā gan nav skaidrs, vai šādi būtu iespējams pārliecināties par sarunu saturu vai tikai par sazvanīšanos kā tādu, bet ir zināms, ka tajā laikā A. Šlesera sarunas noklausījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Līdztekus A. Šlesers dod arī triecienu Vienotībai jeb vienai no to savulaik izveidojošajām partijām – Jaunais laiks. Viņš parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kuras aktīvākais biedrs ir Vienotības frakcijā strādājošais Andrejs Judins, aicina pievērsties arī gadījumiem, kad publiskajā telpā izskanējušas aizdomas par šīs partijas finansēšanas aizdomīgajām aizkulisēm. Te gan jāpiebilst, ka Saeima, dibinot izmeklēšanas komisiju, šādu mandātu tai nav devusi.

V. Zatlers ar komisijai teikto pievērsis arī Ventspils pašvaldības vadītāja Aivara Lemberga uzmanību. Bijušais prezidents, nenosaucot konkrētu personu, kuras interesēs tas darīts, atklāja, ka savulaik pie viņa vērsies bijušais premjers Andris Šķēle un lobējis speciāla amnestijas likuma pieņemšanu «vienas personas interesēs».

Šis likumprojekts paredzēja, ka amnestija tiktu piemērota politiski represētām personām, personām, kuras jebkurā laika periodā līdz 1991. gada 31. augustam Latvijas Tautas frontē ieņēma vēlētus amatus, Augstākās Padomes deputātiem, kuri balsoja par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju, Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta komandieriem un lielvirsniekiem. Tolaik Saeimas opozīcijas pārstāvji pauda bažas, ka, pieņemot šo likumprojektu, kas netika izdarīts, no kriminālatbildības tiktu atbrīvots A. Lembergs.

Pats A. Šķēle uz šo paziņojumu nav reaģējis, taču tam uzmanību pievērsis A. Lembergs, kurš V. Zatlera teikto nodēvējis par blefu – izdomājums, lai kādu apmulsinātu vai apmānītu [Latviešu literārās valodas vārdnīca]. «Jā, jā! Protams! Šķēle manis dēļ gāja pie Zatlera. Tas viss ir blefs,» iknedēļas preses konferencē paziņoja A. Lembergs.

Ventspils vadītājs skaidroja, ka likumprojektu bija iecerēts pieņemt uz Latvijas 90 gadu jubileju 2008. gadā un tas liecinot, ka amnestijas likums nekādi nav varējis būt attiecināms uz viņu.

«2007. gadā pret mani vēl tikai bija izmeklēšana. (..) 2008. gadā mana krimināllieta tikai augustā tika nosūtīta uz tiesu, bet amnestēt var to, kas ir notiesāts. 2008. gadā nekādi nesanāk. (..) Tik daudz ir jāsaprot – gan tiem, kas uzdod jautājumus, gan Zatleram, kurš ir bijis prezidents,» sacīja A. Lembergs.

Foto: F64

1,088 skatījumi




Video

Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas

13/06/2025

Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...

Lasīt tālāk
Video

Saeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei

12/06/2025

Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...

Lasīt tālāk
Video

Bukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru

12/06/2025

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...

Lasīt tālāk
Video

ZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti

09/06/2025

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...

Lasīt tālāk
Video

Siliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā

06/06/2025

Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs

05/06/2025

Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu

22/05/2025

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...

Lasīt tālāk
Video

Valsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē

14/05/2025

Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...

Lasīt tālāk
Video

Latvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima

17/04/2025

Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Otro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam

16/04/2025

Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...

Lasīt tālāk