• Tweet

Cilvēki, kuri pirms diviem gadiem aģitēja tautu piedalīties oligarhu kapusvētkos, tagad par šo tematu runā nelabprāt – izvairās, atrunājas, kautrējas. Ekonomists Jānis Ošlejs, šovmenis Viesturs Dūle, pianists Vestards Šimkus.

Arī politiķus jautājums par 10. Saeimas atlaišanas lietderību šodien mulsina. Jo īpaši toreizējos ieguvējus, kas jaunajā parlamentā iebrauca uz piekautās oligarhu trijotnes 3A kauliem.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka skandalozajā oligarhu lietā aprīlī noticis zināms pavērsiens. Nē – aizdomās turētā vai vismaz liecinieka statuss galvenajiem personāžiem joprojām nav piešķirts. Taču Viesturam Koziolam piederošajām akcijām uzņēmumā Zein Holding AG noņemts arests, bet tieši šis uzņēmums kalpoja par atslēgu KNAB rosinātajā kriminālprocesā, ko tagad dēvējam par oligarhu lietu. Kad Saeima neatļāva veikt kratīšanu toreizējā deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā, prezidents Valdis Zatlers paziņoja tautai, ka Saeima ir atlaižama. Ātri vien tika uzcepta Zatlera Reformu partija, un pie varas nāca pašpasludinātā tiesiskuma koalīcija.

Oligarhu lietas otrajai bezrezultāta gadadienai par godu, Neatkarīgā vēlējās noskaidrot tās lielākā ieguvēja Valda Zatlera viedokli. Vai viņš joprojām ir pārliecināts, ka bija dibināts iemesls atlaist 10. Saeimu? Taču iespēja publiski izteikties šajā jautājumā eksprezidentu kaut kādu iemeslu dēļ neaizrauj. No sākuma piedāvātais izteikšanās formāts neesot īsti labs, pēc tam – ar laiku par īsu. Galu galā Neatkarīgā saņēma skopu atbildi īsziņā: «Viennozīmīgi – jā.» Un smaidiņš galā. 🙂 Taču Reformu partijai nav īsti par ko smaidīt, jo oligarhu dedzināšana sabiedrībai vairs nav pārdodama ideja un partijas reitingi ir nogāzušies tālu tālu zem kritiskās 5% barjeras. Arī politologs Ivars Ījabs piekrīt, būtu interesanti tagad uzzināt no Reformu partijas līderiem, kāda jēga bija atlaist 10. Saeimu, jo pēdējo triju gadu laikā principiālas kvalitatīvas izmaiņas parlamenta darbā nav notikušas. Savukārt skaļās pret oligarhiem rosinātās lietas turpinās (vai beigušās) ne ar ko. «Nu ielika Lembergu 2007. gadā cietumā, paturēja, izlaida, un atkal atsākās kaut kāds kluss neskaidrs process uz daudziem gadiem. Te ir vietā runāt par nevainības prezumpciju. Domāju, ka tas patiesi būtu sabiedrības interesēs vienreiz tikt skaidrībā ar šīm lietām.» Ja vainīgie ir, tad viņi jātiesā, bet ko tad, ja nē? Politologam ātras atbildes nav, taču skaidrs, ka «par to nopietni būtu jāpadomā gan tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem, gan politiķiem». Reformu partija gan ar šādām pārdomām neaizraujas, par ko liecina stūrgalvība, ar kādu cauri Saeimai tiek dzīti grozījumi likumā par pašvaldību deputātu statusu. Par antilemberga likumu to iesaukuši paši politiķi. Viņi turpina spriest tiesu tiesas vietā, un, kā atzīst I. Ījabs, īpaši ar to izceļas ministrs Edmunds Sprūdžs – «ja tiesa nevar notiesāt, tad es – Sprūdžs – viņu notiesāšu».

Oligarhu lietas sekmētais politiskās varas apvērsums bija izdevīgs arī Nacionālajai apvienībai – tā pieslējās reformistiem, tika Saeimā, dabūja pāris ministru krēslu. Taču Sprūdža sacerēto likumu otrajā lasījumā nule palīdzēja izgāzt. Arī deputāts un bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš Juridiskajā komisijā balsoja par, bet Saeimas sēdē atturējās. Iecerē trūkstot samērīguma starp piedāvātajiem līdzekļiem un leģitīmo mērķi. Taču likumprojekts ir cieši saistīts ar notikumiem pirms diviem gadiem. G. Bērziņš par 10. Saeimas atlaišanu saka: «Tā bija tautas izvēle.» Taču taisnība arī tā, ka to iniciēja Valdis Zatlers. «Viņam bija vēlme iesaistīties politikā, un tas bija līdzeklis, kā to izdarīt. Cita lieta, ka viņš nemācēja noturēt sabiedrības atbalstu,» spriež G. Bērziņš.

Arī zaļzemnieki, kas uz to brīdi bija vieni no galvenajiem zaudētājiem, nevienu tiesāt neraujas. Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atzīst: «Dzīve parādīs, kurš ir tas lielākais zaudētājs.» Un Zatlers savu sodu jau esot saņēmis.

«Kas traucē mums iegūt brīvību? Tās ir mūsu bailes un mūsu slinkums, tas ir mazais oligarhs, kas sēž ikvienā no mums, viņš dzīvo smadzenēs un pārtiek no mūsu vājuma un šaubām.» Jaunā atmoda. Sākums. Oligarhu kapusvētki. Ar šādiem patosa pilniem vārdiem sabiedrība tika aicināta pulcēties 2011. gada 8. jūnija vakarā Daugavmalā – tautas akcijā Izvadi savu oligarhu silti. Daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki piedalījās akcijas reklāmas rullīšu veidošanā, bet tagad to kaut kā nevēlas atcerēties. Pat viens no galvenajiem organizatoriem – Viesturs Dūle. Vispirms viņš paziņoja, ka padomās, vai grib par to publiski izteikties – esot daudz kas mainījies, un, iespējams, tagad viņš būtu rīkojies citādi. Padomāja «līdz rītdienai». Tad padomāja vēl desmit minūšu, bet pēc tam vairs nebija sazvanāms un uz īsziņu netbildēja.

Arī ekonomists Jānis Ošlejs youtube kanālā atrodamajā vecajā rullītī joprojām aicina apbērēt oligarhus, taču sarunā ar Neatkarīgo viss radikālisms zudis: «Es domāju, ka vainīgs ir tas cilvēks, kura lieta ir pierādīta.» Bet, kā zināms, oligarhu lietā atrisinājuma nav. Un arī tiesiskuma koalīcija nekādus brīnumus nav atnesusi. J. Ošlejs pats ļoti bieži kritizē tās darbu: «Dienas beigās viss izrādījies, kā ir,» secina ekonomists un samiernieciski pasmejas. Tomēr 10. Saeimas atlaišanu par pilnīgi bezjēdzīgu pasākumu viņš nevēlas atzīt – cilvēki vienojās kaut kādā pilsoniskā aktivitātē, nodemonstrēja savas intereses, un spriedze mazinājās. Vismaz tik daudz.

Vīlies, ka runa nav par mūziku, sarunā šķiet pianists Vestards Šimkus. Viņš tautu aicināja piedalīties oligarhu kapusvētkos ar vārdiem: «Es būšu un oligarhu sevī aizsūtīšu tālu tālu prom!» Bet tagad ar visiem jautājumiem par 10. Saeimas atlaišanu viņš turpat grib aizsūtīt arī Neatkarīgo. Pianists apgalvo, ka savus uzskatus nav mainījis – oligarhi politikā ir nevēlami: «Taču problēma, ka tie, kas sevi nesauc par oligarhiem, nonākot pie varas, aizmirst, ka viņi nav oligarhi. Cilvēki nonāk pie varas un sāk domāt par sevi.» No šī Reformu partijai, Vienotībai un Nacionālajai apvienībai nedraudzīgā secinājuma izriet jautājums, vai 10. Saeimu bija vērts atlaist.

V. Šimkus atbild: «Bija vērts atlaist ne tikai 10. Saeimu.» Lūgts precizēt, vai arī 11. Saeima un tiesiskuma koalīcija, viņaprāt, būtu pelnījusi atlaišanu, klaviervīrs liek nost klausuli: «Es šo vairs nekomentēšu.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne