• Rīga
    Mostly clear
    18°C
     
23/05/2022, Kategorija: Politika, Svarīgākais
Autors: Nekā personīga, TV3

Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka jau pirms Ukrainas kara gadiem uzstājusies Kremļa kontrolētajos medijos. Tur viņa pat dēvēta nevis par Latvijas, bet gan Krievijas pārstāvi Eiropas Parlamentā. Īru žurnālistu pētījums atklāj vēl vairākus Krievijai lojālus eiroparlamentāriešus, kurus var uzskatīt par Ždanokas sabiedrotajiem.

637 ”par”. 26 atturas, 13 pret. Tāds bija balsojums Eiropas parlamentā (EP) par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas sākto karu Ukrainā un arī Baltkrievijas režīma rīcību. Viena no 13, kura balsoja pret bija Tatjana Ždanoka no Latvijas Krievu savienības. Tobrīd vēl Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas deputāte. Pēc balsojumu viņu no grupas izmeta. Pret balsoja arī divi eiroparlamentārieši no Īrijas – Miks Volless un Klēra Deilija.

“The Irish Times” publicējusi rakstu par to, ka EP deputāti Klēra Deilija un Miks Volless kļuvuši par starptautiskām Krievijas un Ķīnas valsts televīziju ”zvaigznēm”.

Īru izdevuma “The Irish Times” žurnālisti pētījumā atklājuši, ka viņu pēdējā gada darbs Briselē bijis lojāls Krievijas ārpolitikas mērķiem. Volles un Deilija sinhroni izplatījuši Kremlim draudzīgus vēstījumus, kas pēc tam pārpublicēti ne tikai Krievijas, bet arī Ķīnas, Sīrijas un arābu valstu medijos. Krievijas un citu valstu režīmi šo politiķu aktivitātes pašmāju auditorijai pasniedz šādi: lūk, pat šie prestižie, nozīmīgie Eiropas Savienības pārstāvji mums piekrīt un ir mūsu pusē.

Pētījuma autore žurnāliste Naomi O’Learija sekojusi īru politiķu aktivitātēm ar īpašu informācijas analīzes rīku palīdzību vairāk kā gadu. Salīdzinot ar ziņām par citām ievērojamām īru personībām, Miks Volless un Klēra Deilija pateicoties, piemēram, Ķīnai draudzīgo izteikumu dēļ, šajā valstī ir krietni populārāki pat par jauktās cīņas cīkstoni un bokseri no Īrijas Konoru Makgregoru.

The Irish Times žurnāliste Naomi O’Learija norāda: “Klēra Deilija un Miks Volless no Īrijas ir divi tuvi sabiedrotie. Pirmo reizi viņi Eiropas Parlamentā tika ievēlēti 2019.gadā. Neatkarīgi kreisā spārna politiķi. Iepriekš pievērsās dažādiem pretkorupcijas un sociālajiem jautājumiem un bija labi respektēti vietējie politiķi. Pēc ievēlēšanas eiropas parlamentā viņi vairāk pievērsās starptautiskajiem jautājumiem. Mans pētījums atklāja kā viņu izteikumus izmanto autoritāri režīmi iekšzemes jautājumu propogandas nolūkā.”

“Es atklāju, ka šo EP deputātu izteikumi diezgan ievērojamā apjomā tiek atspoguļoti krievu, ķīniešu un arābu mediju organizācijās. Tās pārvalda valdības, vietējie režīmi, kam ir ievērojama ietekme uz mediju saturu. Tas ir interesanti, jo šiem EP deputātiem dotais raidlaiks bija neproporcionāli liels, piemēram, salīdzinot ar to, cik bieži viņi parādās pašmāju medijos,” pauda O’Learija.

Kopš Ukrainas kara sākuma Ždanokas mājas žogs Garciemā kļuvis par vietu, kur izpausties dažādiem radošiem prātiem. Uz žoga joprojām redzamas pēdas no krāsas, kad tas tika nokrāsots Ukrainas karoga krāsās. Uz tā bija izvietoti foto ar Bučas ciemā Ukrainā Krievijas armijas pastrādātajiem kara noziegumiem. Uz mājas sienas uzpūsts uzraksts ”varoņiem slava”, ko gandrīz izdevies aizkrāsot.

Ždanokas kaimiņi norāda, ka nekādu domstarpību ar nama saimnieci nav un “tēvzeme neesot jādala”. Vietējie saka, ka EP deputāte Garciemā manāma katru nedēļas nogali.

Dažas dienas pirms Ukrainas kara, Tatjana Ždanoka kopā ar eiroparlamentāriešiem no Īrijas Vollesu un Deiliju nāca klajā ar Krievijai draudzīgu ziņojumu, ka Donbasā ukraiņi slepkavojot bērnus un to nekavējoties ir jāizbeidz.

O’Learija sacīja: “Astoņas dienas pirms iebrukuma Ukrainā Deilija un Vollesa kopā ar Ždanoku Eiropas Parlamentā rīkoja kopīgu protestu. Viņi uzvilka kreklus ar uzrakstu ”Beidziet slepkavot bērnus Donbasā”. Ukrainas karaspēka apvainošana Donbasa bērnu slepkavošanā ir Krievijasnaratīvs, kas tiek izmantots iebrukuma attaisnošanai.”

Drīz pēc tam Klēras Deilijas uzruna parlamentā par to, ka Ukrainas karš nav nekas unikāls un vairāk uzmanība būtu jāpievērš citām nelaimēm pasaulē, burtiski uzspridzināja Kremļa kontrolētās televīzijas: “Nav plaša atspoguļojuma televīzijās. Nav ārkārtas humānās atbildes. Nav speciālu plenārsēžu. Nav tas pat pieminēts šajās plenārsēdēs. Nav afgāņu delegāciju un paziņojumu. Mans Dievs, viņiem būtu jābrīnās, kāpēc viņu humānā krīze ir tik nesvarīga. Vainīga viņu ādas krāsa? Tas ir tāpēc, ka viņi nav ”baltie”? Tāpēc, ka viņi nav eiropieši? Tāpēc, ka viņu problēmas radužās pateicoties ASV ieročiem un iebrukumam? Tas tāpēc, ka lēmums iznīcināt viņu valsts labklājību nāk nevis no Krievijas, bet despotiska ASV prezidenta? Mans Dievs, visi kari ir ļaunums un visiem upuriem pienākas atbalsts. Un kamēr mēs par to neesam vienoti, mums nebūs jebkādas uzticamības.”

Briseles trijotne – Ždanoka, Deilija un Volles – aktīvi iesaistījusies arī kāda Lietuvas sabiedriskā aktīvista aizstāvībā.

2017. gadā par spiegošanu Maskavas labā aizturēja bijušo Lietuvas ārlietu ministrijas darbinieku, vēlāk Viļņas vicemēru un radikāli kreisās organizācijas “Sociālistiskā tautas fronte” līderi Aļģirdu Palecki. Izmeklētāji pierādīja, ka viņš vienojies ar vairākām personām Krievijā tajā skaitā Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieku, ka tiks vākta jebkāda veida informācija, kas saistīta ar tā saucamo OMON lietu. Tobrīd Lietuvā tiesāja bijušo omonieti, kurš tika vainots 1991.gada janvāra asiņainajos notikumos. Izmeklētāji noskaidrojuši, ka Krievijas pusi interesēja ziņas par lietas izskatīšanā iesaistītajiem tiesnešiem, prokuroriem un ekspertiem, tai skaitā par viņu dzīvesvietām. Visticamāk, lai atrastu informāciju, ar ko būtu lietā iesaistītos diskreditēt un omonieša tiesu izgāzt.

Tajā pat laikā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu pret Lietuvas prokuroriem un tiesnešiem, kas strādāja ar 13. janvāra lietu par “tīšu netaisnīga sprieduma pieņemšanu”, kā arī “Krievijas pilsoņu nelikumīgu kriminālvajāšanu”.

Spiegošanas lietā atklātas arī Palecka saistības ar partiju ”Vienotā Krievija”, ar kuras slēptu palīdzību Paleckis varētu startēt Lietuvas pašvaldību un Seima vēlēšanās.

Pagājušā gada 27.jūlijā Šauļu apgabaltiesa atzina Palecki par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piesprieda viņam sešu gadu cietumsodu. Bet šogad 6.maijā Lietuvas Apelācijas tiesa nolēma atstāt šo sodu spēkā.

Paleckis sacīja: “Tas ir sūd* fašisms. Lūk tas ir īstens fašisms Eiropas Savienībā. Kad bez jebkādiem pierādījumiem… Bez jebkādiem pierādījumiem, kas būtu ”uz galda”, atnāk policisti un izpilda fašistiska režīma pavēles. Bez pierādījumiem.”

Īsi pirms nogādāšanas ieslodzījuma vietā Paleckis 9.maijā savus līdzjutējus sveica ar dziesmu: “Tas ir prieks ar asarām acīs. Uzvaras diena. Uzvaras diena. Uzvaras diena. Seši gadi Lietuvas cietumā par izmeklējošās žurnalistikas darbu. Aļģirts Paleckis saņēmis vairākus gadus cietumā. Viņš tiek uzskatīts par Krievijas spiegu. Un pat tiesneši nevar saredzēt pierādījumus pret viņu. Seši gadi par patiesību. Seši gadi par žurnalistisko izmeklēšanu. Es biju vairākās tiesas sēdēs un varu apstiprināt, ka visa lieta ir ”šūta baltiem diegiem”.”

Rīgas domes deputāts Jakovs Piliners pauda: “Es zinu, ka mana partija iestājas par demokrātiju. Man nav zināmi pierādījumi, ka viņš patiešām ir spiegs un Krievu savienība aizstāv šo cilvēku.”

“Nekā personīga” šonedēļ vairākas dienas centās satikt aktīvistus no Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības birojā Rīgā Klusajā centrā. Kā liecināja TV3 novērojumi, birojā atradās vairāki cilvēki, bet ar žurnālistiem neviens runāt nevēlējās.

Arī Tatjana Ždanoka uz telefona zvaniem neatbildēja.

Pēdējo dienu notikumus ap tā saucamo Uzvaras pieminekli Ždanoka centusies izmantot arī darbībām pret Latviju Briselē. Viņas nonākšana policijas busiņā aiz restēm šonedēļ plaši iztirzāta Eiropas parlamentā.

Rīgas domes deputāts Miroslavs Mitrofanovs sacīja: “Mēs noteikti pieteiksim jaunas protesta akcijas. Noteikti. Mēs atradīsim legālu formu, lai sarīkotu protestu. Šobrīd Rīgas dome lemj par pieminekļa nojaukšanu.”

“Protesta akcija pret šo lēmumu tika aizliegta. Divus organizatorus, arī mani pašu, aizturēja policija. Latvijas varas iestādes slēpjas aiz notikumiem Ukrainā. 9.maijā Rīgā tūkstošiem cilvēku atnesa puķes pie mūsu pieminekļa. Bet pilsētas vadība nakts laikā iznīcinajā ziedu paklāju ar traktoru. Tas ir nepieņemami,” pauda Ždanoka.

Ždanoka kopā ar Rīgas domē ievēlētajiem partijas biedriem 10.maijā gribēja rīkot protesta akciju, bet tad pārdomāja un Rātslaukumā turēja rokās plakātus, aicinot saviem atbalstītājiem uz protestu nenākt.

Miroslavs Mitrofanovs sacīja: “Teiksim, doma un iecere ir atbalstāma no valsts puses, jo mēs bijām izgājuši pie publikas, lai teiktu, ka šī sapulce nenotiks. Viņa turēja savās rokas lielu tādu plakātu ar uzrakstu, ka šis pasākums ir aizliegts. Ar to mēs izgājām pie cilvēkiem, es pats aizvedu tur runāt un paziņoju kāds ir sēdes iznākums. Un tad novienas puses pārgājām uz otru pusi, arī aprunājāmies ar cilvēkiem. Tad bija iecere. Bet šis gadījums, es domāju, ka tas bija netaisnīga attieksme no valsts institūciju puses un mums nebija nekāda ļauna nodoma.”

“The Irish Times” žurnālistes atklātā Ždanokas un abu īru eiroparlamentāriešu Krievijai izdevīgā saspēle nav nejaušība, bet organizēts plāns, uzskata Latvijas ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Vargulis.

Rīgas Stradiņa universitātes lektors, Latvijas ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Vargulis sacīja: “Viņi attiecīgi pilda Krievijas lomu. Vai tas ir tiešs pasūtījums no Kremļa vai kādām citām struktūrām, tas, protams, vēl ir jautājums. Bet ir acīm redzami, ka tā ir grupa, kas ir vadīta, kas darbojas konkrēti vienas valsts interesēs un kura pilda noteiktas funkcijas. Un, skatoties no Krievijas perspektīvām, tām ir liela nozīme kaut vai, pirmkārt, iekšējā publiskajā vidē. Ja mēs skatāmies, tad bieži vien Tatjana Ždanoka un viņas līdzgaitnieki parādās Krievijas plašsaziņas līdzekļos, kas ir labi skatīti svētdienas vai sestdienas vakara raidījumos. Tātad ļoti populāros. Kur parādīt, ka arī Eiropā, redziet, ir sašūpošanās, ir cilvēki, kas domā citādāk. Ka ne mēs visi šeit tādi esam, kuri uzstāda šo uzstādījumu, kā rezultātā parādīt to, ka ir spēki, kas ir mums līdzīgi domājošie.”

Kā TV3 informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kopš 2020. gada, kad ”Latvijas Krievu savienība” atvēra kontu bankā ”Citadele”, KNAB šai partijai no valsts budžeta ir izmaksājis kopā 363 756 eiro.

Valsts drošības dienests pirmajā Ukrainas kara mēnesī ziņoja, ka ir brīdinājis partiju par tās ”īstenoto aktivitāšu neatbilstību Latvijas drošības interesēm un starptautiskajām tiesību normām.” Likums ļauj, ja pārkāpumus partija nenovērš, tās darbu apturēt.

Kā atzina KNAB – šis pagaidām neesot iemesls, lai valsts naudas izmaksāšanu Ždanokas partijai apturētu.

Foto: F64

919 skatījumi




Video

Kariņš: Ukraiņi maksā ar savām dzīvībām. Mēs maksājam ar saviem makiem

22/06/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Kamēr ukraiņi maksā ar savām dzīvībām, mēs maksājam ar saviem makiem, runājot par degvielas cenu kāpumu kompensēšanu, sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Kā zināms,...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Pedagogu atalgojuma modeļa reforma izdosies

22/06/2022 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) priekšvēlēšanu laikā cenšas no politiķiem izspiest jaunus solījumus, LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents...

Lasīt tālāk
Video

Rīgā notiks vērienīgi Līgo pasākumi

22/06/2022

Šī gada 23. jūnijā no plkst.20.00 līdz pat rīta gaismai rīdzinieki un pilsētas viesi tiek aicināti piedalīties vērienīgās Līgo svinībās Dzegužkalnā un Mežaparkā. “Dzegužkalna...

Lasīt tālāk
Video

Valdība konceptuāli vienojas segt pusi no apkures sadārdzinājuma visiem iedzīvotājiem

21/06/2022

Šodien, 21. jūnijā, Ministru kabineta apstiprināja Labklājības ministrijas informatīvo ziņojumu “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes...

Lasīt tālāk
Video

Ieslodzījuma vietu pārvalde lemj – Rīgas Centrālcietuma administrācijai jāatvainojas Lembergam

21/06/2022

Šī gada 20. jūnijā Ieslodzījuma vietu pārvalde ir pieņēmusi lēmumu atzīt par prettiesisku Rīgas Centrālcietuma priekšnieka rīcību, liedzot politiķim Aivaram Lembergam iespēju balsot...

Lasīt tālāk
Video

Iekšlietu ministrs: Sabiedrība un uzņēmēji pagurst no Ukrainas kara bēgļu uzņemšanas

21/06/2022 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Sabiedrība pagurst no Ukrainas bēgļu uzņemšanas, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons. Viņš atzina, ka uzreiz pēc Krievijas armijas atklātā...

Lasīt tālāk
Video

Ašeradens: Iespējams, ka mēs varam arī mācīt mazāk

21/06/2022 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Viens no iespējamajiem risinājumiem, kā sabalansēt pedagogu darba slodzi, ir skolēniem Latvijas vispārizglītojošajās izglītības iestādēs mācīt mazāk, šorīt intervijā Latvijas Radio...

Lasīt tālāk
Video

Ārlietu ministrs: ES ir jāatbalsta valstis, kuras visvairāk skārusi pārtikas nodrošinājuma krīze

21/06/2022

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kuras laikā notika diskusija par Krievijas agresiju Ukrainā un tās globālo...

Lasīt tālāk
Video

LIZDA vienojas septembrī sākt beztermiņa streiku

20/06/2022

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), ilgstoši nespējot panākt vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju par pedagogu darba algas un darba slodzes sabalansēšanas...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Bordānieši pieprasīja, lai Ventspils sadarbojas ar Ukrainas okupantiem

20/06/2022

Bordānieši pieprasa sadarboties ar Ukrainas okupantiem, norādīja politiķis Aivars Lembergs. Lembergs atgādināja, ka Ventspils pilsētas domes vairākums pieņēma lēmumu, ka Ventspilī jābūt...

Lasīt tālāk