• Tweet

Aprīļa beigās darbu ir uzsākusi LR Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotā augsta līmeņa darba grupa obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumu sistēmas atcelšanai, kuras mērķis ir sagatavot obligātās iepirkumu komponentes un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, kā arī sniegt priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai un esošo atbalsta saņēmēju darbībai pēc OIK maksājumu atcelšanas. Neraugoties uz to, ka OIK t.s. afēra ilgst jau gadiem un tā slogs nodokļu maksātājiem mērāms vairākos miljardos eiro, īstas darbības, lai to apturētu, joprojām nav sāktas. Patiesībā, tā vietā tiek demonstrēts vien, iespējams, fiktīvs plāns, kurš sola darīt visu iespējamo, lai šai “afērai”, kuru, starp citu, radījusi pati ministrija, pieliktu punktu, lai gan patiesībā vienīgais, kas tiek darīts – novilcināts laiks, lai, iespējams, “Vienotībai” pietuvinātās personas turpinātu gūt no šīs sistēmas labumu.

Kā zināms, pērnā gada beigās sabiedrībā milzīgu sašutumu izraisīja TV3 raidījuma “Nekā personīga” demonstrētais sižets par “OIK konteinershēmām” – kad pēc EM dokumentiem vietā, kur realitātē atrodas zaļa pļava, ir strādājoša koģenerācijas stacija, kurai pienākas dāsns visu mūsu apmaksāts atbalsts. Lai arī sākotnēji EM izvairījās atbildēt uz jautājumiem, vai raidījumā minētās stacijas reāli pārbaudītas klātienē un kāpēc EM kavējies to darīt, šāda ministrijas attieksme nav izturējusi sabiedrības kritiku, jo atklājies, ka OIK sāga jau ilgstoši ir rādījusi miljardiem eiro lielus zaudējumus.

Pirmais par to izteicies Ventspils mērs Aivars Lembergs, norādot, ka “mēs visi šobrīd maksājam par vienu lielu blēdību, bet tā blēdība sākās apmēram pirms 20 gadiem. Ja runā, ka valsts ir apzagta un tauta ir apzagta, tad tā ir īstā vieta, kur par to runāt (…) Tas viss ir absolūti viens liels biznesa projekts, par kuru maksā visas Latvijas fiziskas un juridiskas personas,” izteicās Lembergs.

Arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens bija spiests piekrist, ka OIK ieviešana bijusi nopietna makroekonomiska kļūda. “Nav tā, ka Latvija būtu unikāla valsts, kura vienīgā Eiropas Savienības telpā būtu sev izvirzījusi ambiciozus mērķus enerģētiskajā neatkarībā un videi draudzīgas enerģijas ražošanā. Tādu valstu ir daudz, taču Latvija ir viena no tām retajām valstīm, kura cēlu mērķu vārdā – enerģētiskā neatkarība un zaļās enerģijas vairošana, neizvērtējot savas reālās iespējas un nemācoties no citu valstu labajiem piemēriem, ar apskaužamu tuvredzību ir iekritusi vieglas peļņas tīkotāju un vienkāršotu normatīvu risinājumu lamatās,” cīnoties pret demisijas pieprasījumu norādīja Ašeradens, atzīstot, ka OIK nākotnes nav.

Vienlaikus, ja ieskatāmies, tieši “Vienotības” premjerēšanas laika ekonomikas ministri ir bijuši atbildīgi par to, ka OIK afēra izgājusi ārpus rāmjiem, jo tieši Dombrovska – Straujumas valdību ministri bijuši OIK izsniegto licenču rekordisti. Bijušajiem ekonomikas ministriem Artim Kamparam (Vienotība) un Danielam Pavļutam (tagad apvienība “Attīstībai/Par!”) pietuvinātie uzņēmēji saņēmuši pēc būtības miljoniem vērtus dāvinājumus atjaunojamās enerģijas ražošanas licenču izskatā. Kampara laikā izsniegtās atļaujas pašlaik atstāj vislielāko reālo ietekmi uz OIK un 2015.gadā 58,1% no OIK veidoja tieši Kampara pieņemtie lēmumi. Savukārt “uz papīra” izsniegto licenču rekordists ir Pavļuts, kurš, lai gan jau no pirmās dienas skaļi sauca par OIK licenču dāļāšanas apturēšanu, bet neko nedarīja, lai mainīto esošo kārtību un stipri kavējās ar lēmuma pieņemšanu, tādējādi ļaujot turpinot visu šo afēru.

Maz ticams, ka Ekonomikas ministrija, kura pati izstrādāja šos noteikumus, visus šos gadus neapzinājās milzīgā mēroga krāpniecību, kas notikusi, un tomēr – visu šo laiku ministrija, gan “Vienotības” valdības, ir centušās noklusēt šos afēru. Iespējams tieši tāpēc, ka OIK saņēmēju vidū ir bijuši lieli partijas ziedotāji. “Nekā personīga” aprēķini liecina, ka pēdējo 7 gadu laikā no atjaunojamo resursu uzņēmējiem “Vienotība” saņēmusi 256 000 eiro.

Lai kaut cik sevi attaisnotu, Ekonomikas ministrija paziņojusi, ka visu šo laiku īstenojusi vairākus pasākumus OIK sloga mazināšanai, un šā gada 26. aprīlī uz pirmo sēdi sanāca arī augsta līmeņa darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Tomēr, uz jautājumu, kāpēc OIK atcelšana prasījusi tik lielas pūles un kāpēc komisija izveidota tikai vairākus mēnešus pēc tam, kad šī afēra atklāta, atbildes nav. Tā vietā vien varam noskatīties, kā no valsts turpina aizplūst miljardi eiro, kamēr dubultstandartu eksperti turpina vilkt gumiju.