• Tweet

Saules enerģijas izmantošanā elektrības ražošanai Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā. Krietni atpaliekam arī no kaimiņiem. Galvenais cēlonis ir OIK afēru sekas. Lai saules enerģijas attīstītos, citas valstis to atbalstīja. Latvijā par atbalstu elektrības ražošanai OIK bēdīgās slavas dēļ, runāt neuzdrošinās ne ierēdņi, ne lobija organizācijas, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Lai gan Latvijā saules enerģijas potenciāls ir tikpat liels kā Vācijā, Dānijā un kaimiņvalstīs, attīstībā atpaliekam desmitiem reižu. Visticamāk, tuvākajā laikā tas nemainīsies, jo Ekonomikas ministrijas plānos saules enerģija nav prioritāte.

Saules enerģijas izmantošana enerģijas ražošanā visā pasaulē strauji uzņem apgriezienus. Tehnoloģijas kļūst lētākas un efektīvākas. Arī Latvijā tam ir lielas iespējas. Taču pie mums viss notiek pašplūsmā, balstoties uz entuziastiem un pilotprojektiem.

AS ”Virši-A” biznesa attīstības vadītājs, enerģētikas eksperts Jānis Bethers norāda: ”Saules saražotā elektroenerģija tiek tūlītēji patērēta mājsaimniecībā, pārpalikums tiek nodots tīklā, un neto norēķinu sistēmas ietvaros, mēneša vai gada ietvaros šo elektroenerģiju var saņemt atpakaļ. Šobrīd saules sistēmas uzstādīšana, ja nav nekāda finansiāla atbalsta un salīdzinoši efektīvi tiek šī enerģija patērēta, tad šāda projekta atmaksāšanās ir aptuveni desmit gadu laikā.”

Bethers ir iniciators saules paneļu uzstādīšanai uz daudzīvokļu mājas jumta Mārupē. Pilotprojektu atbalstījusi Mārupe un Rīgas plānošanas reģions. Projekts ir īpašs ar to, ka saules bateriju uzstādīšanai vienojušies visi mājas iedzīvotāji, tādējādi samazinot projekta izmaksas.

Sauli elektrības un siltuma ražošanai izmanto uzņēmums ”Salaspils siltums”. Vispirms izmēģināšanai uzstādīti elektrību ģenerējošie paneļi. Saražoto strāvu izmanto biroju ēkai.

”Nostrādājot gadu, mēs redzējām, ka rezultāti ir pat labāki, nekā mēs bijām aprēķinājuši un iedomājušies. Iedvesmu siltumenerģijas ražošanai no saules mēs guvām pārsvarā no Dānijas, jo dāņi ir līderi un arī ,paskatoties uz statistikas datiem, mēs redzējām, ka Dānijā ir mazāk saules, nekā Latvijā,” nrāda SIA Salaspils siltums valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.

Pirms diviem gadiem uzņēmums uzstādīja 1700 saules kolektorus, kas vasarā silda ūdeni. Šovasar plānots uzbūvēt plašu saules paneļu parku. Tad nebūs jāpērk elektrība kolektoru sūkņu darbināšanai. Investīcijas atmaksāšoties sešu līdz septiņu gadu laikā. Salaspils siltums ir viens no nedaudzajiem veiksmes stāstiem. Tas, tāpat kā citi lielākie projekti Latvijā, ir izveidots, izmantojot Eiropas līdzfinansējumu. Īpaši saules enerģijas attīstīšanai tas gan nav paredzēts, nauda piesaistīta no citām efektivitātes uzlabošanas programmām.

Latvijā saules enerģijai nav valsts atbalsta. Līdz šim Latvijā uzstādīto saules bateriju jauda ir septiņi megavati. Igaunijā – 130, Lietuvā – 140 megavati.

Eiropas komisijas padomnieks Mārtiņš Zemītis uzsver: ”Jāsaka, ka visstraujākā attīstība mūsu Baltijas kaimiņos ir notikusi pēdējos divos gados. Līdz ar to tas vilciens nav pārāk tālu aizgājis un, Latvija droši vien Baltijas kaimiņus var noķert. Saules enerģija šobrīd joprojām ir salīdzinoši dārga. Atmaksāšanās periods ir salīdzinoši ilgs un tas daudziem, gan privātām mājsaimniecībām gan uzņēmumiem, neļauj izdarīt izvēli par labu saules enerģijai, jo periods ir pārāk garš, enerģijas cena ir pārāk augsta, tāpēc, veicot racionālu biznesa procesu analīzi, tas lēmums netiek izdarīts.”

Tāpat jāuzlabo likumi, lai mājsaimniecībām un uzņēmumiem samazinātu netaisnīgas barjeras. Piemēram, tiesības ražot enerģiju vasarnīcā vai lielākā saules paneļu parkā, bet patērēt dzīvoklī, nepārmaksājot par pārvadi un OIK. Zemītis ir pārliecināts, ka pilnībā bez valsts atbalsta uzrāvienu saules enerģijas attīstībā nesasniegsim: ”Skaidrs ka ir kaut kāda tirgus kļūda un ir nepieciešams kaut neliels, stimulējošs valsts atbalsts.”
Tas šobrīd elektrības ražošanai nav iespējams, jo Latvija joprojām cīnās ar vēsturiski pārāk dāsno atbalstu OIK saņēmējiem un subsīdiju afēru sekām. Tas ir iedragājis uzticamību atjaunojamo energoresursu atbalsta sistēmai. Jauna atbalsta ieviešana ir politiski jutīgs jautājums. To apzinās gan ierēdņi, gan uzņēmēji.

”AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš norāda: ”OIK patiesībā ir jāsaprot, ka tā blēžu daļa, kas bija pie OIK, viņa bija salīdzinoši neliela no tā kopējā apjoma. Un jāapzinās, ka lielākā daļa OIK vēsturiski patiesībā ir gājusi arī gāzes koģenerācijas stacijām, savukārt patērētāji, redzot rēķinos OIK, vienmēr domāja, ka tā ir tikai atjaunojamā enerģija. Līdz ar to viņiem radās negatīvas asociācijas, ka tiek pārmaksāts ļoti daudz par atjaunojamo enerģiju.”

Saules enerģijas attīstīšana ir būtisks kompānijas ”AJ Power” darbības virziens.Tā ir uzbūvējusi Latvijā līdz šim lielāko saules bateriju parku Rojā, uzņēmumā ”Banga”. Uzņēmuma vadītājs Samtiņš uzskata, ka lielu uzrāvienu saules enerģijas attīstībā dotu arī netiešs valsts atbalsts. Iespēja ātrāk saskaņot projektus, atvieglota iespēja kredītiem vai nodokļu atlaides. Taču Latvijā pietrūkstot pat skaidras stratēģijas.

”AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš norāda: ”Saules enerģijas problēma, kāpēc saule iet pašplūsmā, ir ļoti saistīta ar to, kā enerģētikas politika Latvijā iet diezgan lielā pašplūsmā. Un šeit, es domāju, tā problēma vairāk slēpjas ekonomikas ministrijā. Ekonomikas ministrijai kā politikas virzītājam būtu jāuzņemas iniciatīva. Bet Ekonomikas ministrijai trūkst kapacitātes, gan kompetences. Otra problēmas daļa ir tāda, ka ļoti liela ietekme šobrīd uz enerģētikas politiku ir tieši ”Latvenergo”. Jo Latvenergo ar savām zināšanām un kapacitāti spēj Ekonomikas ministrijai norādīt uz to, kas būtu labāk darāms. Un ”Latvenergo”, protams, viņu stratēģiskais mērķis ir saglabāt savas pozīcijas.”

”Latvenergo” Baltijas valstīs kopumā realizējis ap 900 saules enerģijas projektu. Savu pirmo lielo saules elektrostaciju uzbūvējis Lietuvā. Klaipēdas rajonā trīs hektāru plašās stacijas jauda ir pusotrs megavats. Lietuvā saules parks būvēts izdevīgo noteikumu un valsts atbalsta dēļ.

”Lietuvas projekts ir īpatnējs ar to, ka Lietuva ir tā valsts, kas mūsu reģionā ir pirmie, kas nolēmuši eksperimentālā kārtā izveidot regulējumu, kādā cilvēki, kam nav savu privātmāju uz kurām izvietot paneļus, var iegādāties daļas no lielāka parka. Ņemot vērā, ka mēs esam aktīvs dalībnieks tajā tirgū, mēs saskatījām šādu iespēju un īstenojām šādu projektu. Un šobrīd piedāvājam šīs parka daļas klientiem,” norāda AS ”Latvenergo” komercdirektors Uldis Mucenieks.

Latvijā liela saules enerģijas spēkstacija, kas ražotu elektrību tirdzniecībai tīklā nav paredzēta. Te valsts uzņēmums, tāpat kā privātie komersanti, piedāvā uzņēmumiem uzstādīt saules baterijas, lai saražoto izmantotu pašu vajadzībām.

Ekonomikas ministrijas tiešu atbalstu saules enerģijai nesola. Atšķirībā no transporta un lauksaimniecības, elektrības ražošana nerada bažas par Eiropas klimata mērķu sasniegšanu. Pateicoties Daugavas HES šobrīd Latvija no atjaunojamajiem resursiem saražo gandrīz 55% elektrības, 2030.gadā rādītājam jābūt 60. Trūkstošos piecus, sešus procentus nodrošināšot vēja ģeneratori, jo tiem atbalsts neesot nepieciešams.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns uzsver: “Mums Latvijā arī Nacionālais enerģētikas un klimata plāns paredz pietiekoši skaidri, ka Latvijā mērķis ir līdz 2030.gadam uzstādīt 800 papildus megavatus vēja ražošanas jaudas, kas ir viens solis, kādā veidā mēs virzāmies. Protams, ka vējš nav vienīgais. Te droši vien svarīgākais aspekts, kas no Latvijas puses jāsaka, ka mēs no savas puses neskatāmies uz risinājumiem, vai nevērtējam kā prioritāros tur, kur nepieciešamas subsīdijas vai valsts atbalsts. Ņemot vērā to pieredzi, kas mums līdz šim ir bijusi.”

Eiropas komisijas padomnieks Mārtiņš Zemītis norāda: “Tā, protams, ir valstu stratēģiskā izvēle, vai iet saules, vai vēja, vai zemes siltuma virzienā un, kādā veidā šo bilanci veidot. Bet jāsaprot, lai palielinātu atjaunojamo resursu īpatsvaru. Tas nav tāds pārāk vienkāršs mērķis. Tur tomēr ir vajadzīga ļoti apzināta politika. Jebkurā gadījumā, varētu rosināt Latviju nopietni izstrādāt programmas, lai atbalstītu saules enerģiju, tāpat kā vēju un citus alternatīvos resursus.”