Ogrē turpina kāpt ūdenslīmenis; radušies plūdu draudi
Aizvadītajās brīvdienās siltā laika izraisītais sniega un ledus kušanas ūdeņu pieplūdums, ledus un vižņu iešana izraisīja ļoti krasas ūdenslīmeņa svārstības Ogres upē, liecina Latvijas, Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra publiskotā informācijā.
3. janvārī pusdienlaikā Ogrē ūdenslīmenis aptuveni trīs stundu laikā paaugstinājās par vairāk kā metru, vēlāk pēcpusdienā ūdens līmenis kritās, bet svētdienas naktī atsākās ūdens līmeņa paaugstināšanās Ogrē pie Ogres pilsētas.
Šorīt, 7. janvārī, Ogres upes lejtecē ūdenslīmenis sasniedzis 276 cm virs stacijas nulles punkta, savukārt augšpus Ogrei, pie Lielpēčiem, jau kopš 3. janvāra ūdens turpina pakāpeniski pazemināties.
Turpinoties ledus un vižņu blīvēšanās procesam, ūdens līmeņi turpinās svārstīties, iespējamas arī krasākas ūdenslīmeņa paaugstināšanās. Hidrologi prognozē, ka Ogres lejtecē saglabāsies sarežģīti ledus apstākļi un pastāv applūšanas risks.
Jaunākā informācija gan liecina, ka šorīt pulksten 9:00 ūdenslīmenis nedaudz pazeminājies, noslīdot līdz 266 cm virs nulles stacijas punkta, taču arī šāds ūdenslīmenis ir pietiekami augsts, lai radītu aplūšanas riskus.
pie Ogres ūdenslīmenis nedaudz pazeminājies, plkst. 9:00 22,72 m LAS (266 cm virs NS “0” atzīmes) pic.twitter.com/YF3eRonCem
— LVĢMC (@VSIA_LVGMC) January 7, 2015
Vēl par tēmu:
Nedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālāk
VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālāk
Būvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālāk
Tikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk
FM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālāk
Pavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālāk
Plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālāk
VSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālāk
SPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālāk
No nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālāk