OECD pētījums par Latvijas skolēnu zināšanām – mudinājums rīkoties nekavējoties

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums par Latvijas skolēnu zināšanām mudina rīkoties nekavējoties. Mēs nedrīkstam samierināties ar vidējiem sasniegumiem – mums ir maz jauniešu, un mēs nevaram atļauties viņiem dot vidēju izglītību. To uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele. Abas komisijas trešdien, 18.janvārī, sanāca uz kopsēdi, lai iepazītos ar OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2015 Latvijas rezultātiem un to ietekmi uz izglītības rīcībpolitiku.
“Pētījums uzstādījis diagnozi Latvijas izglītības sistēmai – tas parāda noslāņošanos starp pilsētām un laukiem, ģimnāzijām un pamatskolām, kā arī meitenēm un zēniem. Latvijas izglītības sistēmas reformēšanā sāpīgākais būs jautājums par skolu tīklu un to, kādas kvalitātes skolas ir pilsētā un laukos,” sēdē uzsvēra I.Viņķele, norādot, ka jebkurš lēmums, kas tiek atlikts, noved pie stagnācijas vai pat atpalicības.
Labā ziņa ir tā, ka mūsu izglītības sistēma izlīdzina sociālekonomiskās atšķirības, pavelkot uz augšu mazturīgāko ģimeņu bērnus, akcentē L.Čigāne. Tomēr lauku skolas aizvien ir atpalicības un nabadzības slazds.
Latvijas Universitātes profesors, OECD PISA vadītājs Latvijā Andris Kangro, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, informēja, ka Latvijas skolēnu dabaszinātņu, matemātikas un lasīšanas kompetence atbilst OECD valstu vidējam līmenim vai ir tuvu tam. Latvijas skolēnu sasniegumi matemātikā ir līdzīgi Spānijas, Luksemburgas, Maltas, Lietuvas un Ungārijas skolēnu rezultātiem. Lasīšanā mūsu skolēni demonstrē līdzīgus rezultātus ar Ķīnas, Šveices, Čehijas, Krievijas, Horvātijas, Austrijas un Itālijas jauniešiem. Savukārt dabaszinātnēs mūsu skolēniem ir līdzīgi rezultāti ar Amerikas Savienoto Valstu, Austrijas, Francijas, Zviedrijas, Čehijas, Spānijas un Krievijas skolēniem, sacīja A.Kangro.
Latvijā meitenes joprojām ir ievērojami pārākas par zēniem gan lasīšanā, gan dabaszinātnēs, savukārt matemātikā meiteņu un zēnu sasniegumi ir vienādi. Skolēnu sasniegumi Latvijas lauku skolās joprojām atpaliek no vienaudžu sasniegumiem Latvijas pilsētu skolās, un pētījums parāda, ka to nosaka gan lauku skolu audzēkņu ģimeņu objektīvi zemākais sociālekonomiskā situācija, gan arī citi būtiski faktori, teica A.Kangro. Viņa ieteikumi – ir jāpaaugstina Latvijas izglītības kvalitāte kopumā, kā arī jāoptimizē skolu tīkls un jāattīsta valsts reģioni, paaugstinot vienlīdzīgi augstas kvalitātes izglītības ieguves iespējas visā valstī.
OECD pētījums Eiropas Savienības (ES) valstu griezumā parāda, ka starp ES valstu skolēnu rezultātiem ir vērojama plaša variācija un gadu gaitā nenotiek konverģence valstu starpā, sacīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomists Mārtiņš Zemītis. Turklāt 2015.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, ir sperts solis atpakaļ. Viņš sacīja, ka kopumā Latvija atrodas virs vidējiem ES rādītājiem, tomēr mēs aizvien atpaliekam no Eiropas līderiem – Igaunijas un Somijas.
Arī Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks norādīja uz faktu, ka ir daudz Latvijas skolēnu, kuri pētījumā demonstrējuši vidēju līmeni, taču maz to, kuri sasnieguši augstus rezultātus. Viens no izaicinājumiem, kas izriet no pētījuma, – pakāpeniski ir jānostiprina kompetenču pieejā balstīts pamatizglītības saturs.
Atbildot uz deputātu jautājumiem par to, kas Igaunijas skolēniem ļāvis izvirzīties ES valstu priekšplānā – labākie sasniegumi matemātikā un dabaszinātnēs un trešie labākie rādītāji lasīšanā -, eksperti norādīja uz faktu, ka Igaunijā ir īstenota skolu tīkla sakārtošanas reforma un skolotāji sabalansē vecās un jaunās mācīšanas metodes.
OECD PISA ir ietekmīgākais starptautiski salīdzinošais pētījums, kurš novērtē skolēnu prasmes un zināšanas matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs, un salīdzina tās starp OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. 2015.gada pētījumā piedalījās vairāk nekā pusmiljons skolēnu, tostarp 28 miljoni piecpadsmitgadnieku, no 72 valstīm. Kopumā šis ir sestais salīdzinājums, un tas tiek veikts ik pēc trīs gadiem. Latvija OECD PISA piedalās kopš 1998.gada.
Foto:coyot/https://pixabay.com/en/users/coyot-2009089//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
PVD Tabores pagastā izņem 95 liellopus
Konstatējot būtiskus labturības prasību pārkāpumus, Pārtikas un veterinārais dienests, pieaicinot Valsts un pašvaldības policiju, kā arī novada pašvaldības pārstāvjus, no kādas saimniecības...
Lasīt tālākArvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālākRīgā atļauts atrasties uz atsevišķu ūdenstilpju ledus
Ilgstoši saglabājoties aukstam laikam, iedzīvotājiem ir atļauts uzturēties uz vairāku Rīgā esošu ūdenstilpju un jūras piekrastes ūdeņu ledus. Vienlaikus jāņem vērā, ka ledus ne visur...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākZvaigžņu festivālā satiksies poļu romantisms un Parīzes šarms
No 1. līdz 14. martam jau 34. reizi norisināsies Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls – viens no nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas notikumiem Latvijā, kas ik gadu pulcē izcilus...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta stingrākas prasības uzturēšanās atļauju saņēmējiem sabiedriskās drošības vārdā
Saeima ceturtdien, 22. janvārī, konceptuāli atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz stingrākas prasības ārvalstniekiem – termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem –, kuri...
Lasīt tālākParādu piedziņa kļūs ātrāka un vienkāršāka – tiesu resursus izmantos efektīvāk
Valdība 20. janvāra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz būtiski paātrināt parādu piedziņu gadījumos, kad par parādu nav strīda. Vienlaikus...
Lasīt tālākLatvijas pilsonībā uzņemtas 44 personas
20. janvārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu naturalizācijas kārtībā uzņemt Latvijas pilsonībā 44 personas. Ministru kabinetam sagatavotajā rīkojuma projektā “Par uzņemšanu Latvijas...
Lasīt tālākPVD Dāviņu pagastā izņēmis 15 suņus un trīs kaķus
Pārbaudot informāciju par iespējamiem dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, Pārtikas un veterinārais dienests no kādām mājām Bauskas novada Dāviņu pagastā izņēmis 15 suņus un...
Lasīt tālāk