OECD pētījums par Latvijas skolēnu zināšanām – mudinājums rīkoties nekavējoties

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums par Latvijas skolēnu zināšanām mudina rīkoties nekavējoties. Mēs nedrīkstam samierināties ar vidējiem sasniegumiem – mums ir maz jauniešu, un mēs nevaram atļauties viņiem dot vidēju izglītību. To uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele. Abas komisijas trešdien, 18.janvārī, sanāca uz kopsēdi, lai iepazītos ar OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2015 Latvijas rezultātiem un to ietekmi uz izglītības rīcībpolitiku.
“Pētījums uzstādījis diagnozi Latvijas izglītības sistēmai – tas parāda noslāņošanos starp pilsētām un laukiem, ģimnāzijām un pamatskolām, kā arī meitenēm un zēniem. Latvijas izglītības sistēmas reformēšanā sāpīgākais būs jautājums par skolu tīklu un to, kādas kvalitātes skolas ir pilsētā un laukos,” sēdē uzsvēra I.Viņķele, norādot, ka jebkurš lēmums, kas tiek atlikts, noved pie stagnācijas vai pat atpalicības.
Labā ziņa ir tā, ka mūsu izglītības sistēma izlīdzina sociālekonomiskās atšķirības, pavelkot uz augšu mazturīgāko ģimeņu bērnus, akcentē L.Čigāne. Tomēr lauku skolas aizvien ir atpalicības un nabadzības slazds.
Latvijas Universitātes profesors, OECD PISA vadītājs Latvijā Andris Kangro, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, informēja, ka Latvijas skolēnu dabaszinātņu, matemātikas un lasīšanas kompetence atbilst OECD valstu vidējam līmenim vai ir tuvu tam. Latvijas skolēnu sasniegumi matemātikā ir līdzīgi Spānijas, Luksemburgas, Maltas, Lietuvas un Ungārijas skolēnu rezultātiem. Lasīšanā mūsu skolēni demonstrē līdzīgus rezultātus ar Ķīnas, Šveices, Čehijas, Krievijas, Horvātijas, Austrijas un Itālijas jauniešiem. Savukārt dabaszinātnēs mūsu skolēniem ir līdzīgi rezultāti ar Amerikas Savienoto Valstu, Austrijas, Francijas, Zviedrijas, Čehijas, Spānijas un Krievijas skolēniem, sacīja A.Kangro.
Latvijā meitenes joprojām ir ievērojami pārākas par zēniem gan lasīšanā, gan dabaszinātnēs, savukārt matemātikā meiteņu un zēnu sasniegumi ir vienādi. Skolēnu sasniegumi Latvijas lauku skolās joprojām atpaliek no vienaudžu sasniegumiem Latvijas pilsētu skolās, un pētījums parāda, ka to nosaka gan lauku skolu audzēkņu ģimeņu objektīvi zemākais sociālekonomiskā situācija, gan arī citi būtiski faktori, teica A.Kangro. Viņa ieteikumi – ir jāpaaugstina Latvijas izglītības kvalitāte kopumā, kā arī jāoptimizē skolu tīkls un jāattīsta valsts reģioni, paaugstinot vienlīdzīgi augstas kvalitātes izglītības ieguves iespējas visā valstī.
OECD pētījums Eiropas Savienības (ES) valstu griezumā parāda, ka starp ES valstu skolēnu rezultātiem ir vērojama plaša variācija un gadu gaitā nenotiek konverģence valstu starpā, sacīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomists Mārtiņš Zemītis. Turklāt 2015.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, ir sperts solis atpakaļ. Viņš sacīja, ka kopumā Latvija atrodas virs vidējiem ES rādītājiem, tomēr mēs aizvien atpaliekam no Eiropas līderiem – Igaunijas un Somijas.
Arī Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks norādīja uz faktu, ka ir daudz Latvijas skolēnu, kuri pētījumā demonstrējuši vidēju līmeni, taču maz to, kuri sasnieguši augstus rezultātus. Viens no izaicinājumiem, kas izriet no pētījuma, – pakāpeniski ir jānostiprina kompetenču pieejā balstīts pamatizglītības saturs.
Atbildot uz deputātu jautājumiem par to, kas Igaunijas skolēniem ļāvis izvirzīties ES valstu priekšplānā – labākie sasniegumi matemātikā un dabaszinātnēs un trešie labākie rādītāji lasīšanā -, eksperti norādīja uz faktu, ka Igaunijā ir īstenota skolu tīkla sakārtošanas reforma un skolotāji sabalansē vecās un jaunās mācīšanas metodes.
OECD PISA ir ietekmīgākais starptautiski salīdzinošais pētījums, kurš novērtē skolēnu prasmes un zināšanas matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs, un salīdzina tās starp OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. 2015.gada pētījumā piedalījās vairāk nekā pusmiljons skolēnu, tostarp 28 miljoni piecpadsmitgadnieku, no 72 valstīm. Kopumā šis ir sestais salīdzinājums, un tas tiek veikts ik pēc trīs gadiem. Latvija OECD PISA piedalās kopš 1998.gada.
Foto:coyot/https://pixabay.com/en/users/coyot-2009089//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Lieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā
Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas. Koncerti Lielajā piektdienā Lielajā piektdienā,...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākLatvijā nokritušais drons identificēts kā Ukrainas izcelsmes
Naktī uz trešdienu, 25. martu, Latvijas gaisa telpā ielidojušais bezpilota lidaparāts, izvērtējot atrastās atlūzas, ir identificēts kā Ukrainas izcelsmes drons. Nacionālie bruņotie...
Lasīt tālākLatvijas gaisa telpā ielidojis un nokritis drons
Gaisa spēki ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas. Agrīnās brīdināšanas sistēmās konstatēta eksplozijai līdzīga skaņa Krāslavas...
Lasīt tālāk96,8% valstspilsētu iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā
96,8% aptaujāto valstspilsētu1 iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais apsekojums. Ar dzīves kvalitāti savā pilsētā...
Lasīt tālākRīgā pēc ziemas sezonas sakopta vairāk nekā trešdaļa brauktuvju; aktīvi tīra ietves un parkus
Jau trešo nedēļu Rīgā turpinās ielu un teritoriju sakopšanas darbi, kuru laikā tiek savākts ziemas uzturēšanā izkaisītais pretslīdes materiāls, un patlaban ir sakopta vairāk nekā trešā...
Lasīt tālākSaeima nosoda padomju režīma laikā pielietotās represīvās psihiatrijas metodes
Atzīstot nepieciešamību atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz represētajām personām un novērst tām nelabvēlīgās tiesiskās sekas, Saeima ceturtdien, 19.martā, pieņēma deklarāciju...
Lasīt tālākIZM: vienotas skolas reforma – pāreja uz mācībām latviešu valodā visās skolās – kopumā noritējusi sekmīgi
“Pāreja uz vienotu skolu ir stratēģiski pamatota un neatgriezeniska reforma, kas kopumā norit sekmīgi.” Tā secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumā “Par vienotās...
Lasīt tālākSaeima paplašina mobilo tālruņu liegumu skolās – tos skolēni varēs izmantot tikai no 10.klases
Saeima ceturtdien, 12.martā, lēma paplašināt mobilo tālruņu lietošanas liegumu skolās, nosakot, ka turpmāk skolēni tos nedrīkstēs izmantot visā pamatskolā – no 1. līdz 9.klasei. Kā...
Lasīt tālākBīstamu bojājumu dēļ līdz 1. maijam slēgta Kaņiera niedrāju laipa Ķemeru Nacionālajā parkā; uzsākti steidzami remontdarbi
Ziema nav saudzējusi Kaņiera ezera Niedrāja laipu. Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) informē, ka pēc ziemas, veicot objekta pārbaudi, laipai konstatēti būtiski konstrukciju bojājumi,...
Lasīt tālāk