• Tweet

Latvija ir viena no tām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm, kuras sniegums valsts pretkorupcijas stratēģijas izstrādē un ieviešanā novērtēts kā augstākais, liecina starptautiskās organizācijas publicētais izdevums “Pretkorupcijas un integritātes perspektīvas 2024”. Tāpat OECD Latvijas izveidoto interešu konflikta novēršanas sistēmu, kas cita starpā paredz visām publiskā sektora institūcijām ieviest funkcionējošu iekšējo kontroles sistēmu, ir atzinis par vienu no efektīvākajām dalībvalstu vidū.

OECD izdevumā, kas publicēts pirmo reizi, analizēta starptautiskā prakse un pieejamie instrumenti pretkorupcijas politikas plānošanā, integritātes jeb godprātības veicināšanā un korupcijas risku mazināšanā publiskajā pārvaldē. OECD analīzi balstījis uz datiem, ko valstis sniegušas no 2020. līdz 2024. gadam.

KNAB Politikas plānošanas un komunikācijas pārvaldes priekšniece Anna Aļošina: “KNAB ir gandarīts, ka Latvijas ieguldījums pretkorupcijas jomā augstu novērtēts starptautiskā līmenī. No efektīvas pretkorupcijas politikas plānošanas lielā mērā ir atkarīga arī sekmīga interešu konflikta novēršana. Tāpēc nav pamata gulēt uz starptautiski paustajiem lauriem un KNAB jau pašlaik īsteno aktivitātes interešu konflikta novēršanas regulējuma izvērtēšanai, lai tā piemērošana būtu mūsdienīga un atbilstoša aktuālajai situācijai.”

Izdevumā 31 OECD dalībvalsts sniegums vērtēts sešās kategorijās – pretkorupcijas stratēģija, korupcijas risku pārvaldība, lobēšana, interešu konflikta novēršana, politisko partiju finansēšana un publiskas informācijas pieejamība. Kategorijā, kurā analizētas pretkorupcijas stratēģijas, Latvija ieguvusi augstāko vērtējumu. Savukārt tādās kategorijās kā interešu konflikta novēršana un politisko partiju finansēšana Latvija ierindojas starp augstāk novērtētajām valstīm.

OECD vērtējumā Latvijas uzrādītais augstākais sniegums pretkorupcijas stratēģijas izstrādē, ieviešanā un īstenošanā pamatojams ar stratēģisko plānošanu un KNAB kā vadošās pretkorupcijas iestādes izstrādāto politiskas plānošanas dokumentu. Tas ietver dažādus pasākumus cīņā ar korupciju, un to īstenošanā atbildīgas ir vairākas publiskā sektora institūcijas.

Latvijas interešu konflikta novēršanas regulējums un tā piemērošana praksē ir augstu novērtēta un ierindota līdzvērtīgā pozīcijā ar Francijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu pieeju. Lai šo regulējumu un tā piemērošanu padarītu saprotamāku, KNAB izveidojis darba grupu, kuras sastāvā iekļautas gan publiskās, gan nevalstiskā sektora institūcijas. Darba grupa, cita starpā ņemot vērā OECD novērtējumu, apzinās nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu un sagatavos iespējamos grozījumus.

Papildus starptautiskā organizācija akcentējusi informācijas atklātības un pieejamības nozīmi valsts institūciju un to lēmumu atklātības nodrošināšanā. OECD ieskatā, šo nozīmību Latvijā apliecina publiski pieejamie valdības sēžu protokoli un darba kārtības, dati par publiskajiem iepirkumiem u.tml.