• Tweet

nra.lv

Kamēr Eiropas Savienības (ES) valstis vēl tikai plāno sākt apmaiņu ar datiem par autovadītāju veiktajiem pārkāpumiem, Norvēģija jau tagad trenkā ārzemniekus, kas izvairās no maksas ceļa nodevām.

Diemžēl dara to arī kļūdaini, piesūtot kvītis šoferiem, kas norvēģu dārgos superceļus nav pat redzējuši.

Ogrēniete Alla Leontjeva pašā gada nogalē savā deklarētās dzīvesvietas adresē saņēma nepatīkamu pārsteigumu. Paziņojumu, ka martā Norvēģijā trīs reizes lietojusi maksas ceļus, bet nav par tiem samaksājusi. Pārkāpumi fiksēti Tronheimas apkaimē. Tagad attiecīgi prasītā summa – 470 norvēģu kronu – esot jāpārskaita uz norādīto kontu bankā, pretējā gadījumā nāksies skaidroties ar parādu piedzinējiem.

Vecā Mazda neaizbrauktu

«Man tas bija liels šoks!» stāsta Alla. Sākumā vēstuli uzskatījusi par krāpšanu. Norvēģijā viņa taču nav bijusi, kur nu vēl ar savu savecējušo Mazdu. Tik tālu nemaz neaizbrauktu. Piesūtītā vēstule ir mulsinoša. Atpakaļadresē uz aploksnes nepiegādāšanas gadījumā norādīta pastkaste Malmē Zviedrijā. Paziņojumu par pārkāpumu sniedz Norvēģijas iestāde, savukārt nauda pārskaitāma kaut kādam britu kantorim. Visbeidzot attēlos, kur fiksēts pārkāpums, redzama citas markas mašīna. No priekšpuses tai patiešām ir tas pats reģistrācijas numurs kā Allas mašīnai – ar trim cipariem, taču no aizmugures – par vienu ciparu vairāk.

Slikts fotosalons

Pēc vairāku kompetentu iestāžu apklaušināšanas Neatkarīgajai nācās secināt, ka šis, visticamāk, nav ļaunprātīgs krāpšanas gadījums, bet pārpratums. Pa Norvēģiju braucis cits šoferis no Latvijas, un skaidri nesaskatāma priekšējā numura dēļ viņa pārkāpumu automātiskais reģistrators piedēvējis Allai.

Vismaz pie šādas versijas pēc piesūtītās vēstules un iestāžu interneta mājaslapu izpētes nonāca Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) speciālisti. Acīmredzot piedzīt iekasētās ceļa naudas norvēģi pilnvarojuši kādu Londonā reģistrētu kompāniju, un tai savukārt ir sadarbības partneri Latvijā – ar piekļuves tiesībām CSDD reģistram. Direkcijas pārstāvis Jānis Aizpors stāsta, ka viens no viņa kolēģiem arī pirms laika esot saņēmis līdzīga satura atgādinājumu – samaksāt par Norvēģijā izmantoto maksas ceļu, ko viņš arī izdarījis, jo patiešām bija to lietojis, bet uzreiz nav norēķinājies.

CSDD Allai iesaka vērsties vēstulē norādītajā adresē un paskaidrot, ka notikusi kļūda. Šādu iespēju paredz arī vēstules sūtītāji. «Par savām tiesībām vajag cīnīties un nevajag maksāt uzreiz,» rezumē J. Aizpors.

Ja tomēr šaubas par vēstules autentiskumu saglabājas, tad jādod ziņa policijai par iespējamu krāpniecību, un līdzīgi rīkoties iesaka arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centra cilvēki. Tā diemžēl ir realitāte, ka dažādu normatīvo aktu izmaiņām cītīgi seko līdzi arī blēži, lai ievāktu savu ražu, pirms soda sankcijas par noteikumu pārkāpšanu sāk iekasēt valsts.

Huligāni kļūs sasniedzamāki

Jau ilgāku laiku ES pūlas saskaņot procedūru, kā saukt pie kārtības autovadītājus, kuri satiksmes noteikumus pārkāpuši ārzemēs. Mašīna reģistrēta vienā valstī, ātrums pārsniegts citā – ķer nu vēju rokā. Tāpēc pašlaik policija visās ES valstīs ar ārzemniekiem ķēpājas ļoti nelabprāt. Eiropas Komisija problēmu ir pamanījusi un iecerējusi atrisināt vēl šogad, ieviešot starp dalībvalstīm elektronisku datu apmaiņu. Attiecīga direktīva jau pieņemta, taču pagaidām vēl sistēma nedarbojas. Tiek izvērtētas valstu tehniskās spējas nodrošināt piekļuvi saviem satiksmes pārkāpumu reģistriem no ārzemēm, un Latvijas sistēmas novērtēšana plānota martā. Te jāuzsver, ka stāvvietu vai maksas ceļu lietošanas noteikumu pārkāpumi nav gluži satiksmes noteikumu pārkāpumi, un tos jaunā sistēma nekādi neietekmēs. Valstu sadarbošanās ļaus atrast vainīgos nopietnākos grēkos, kā, piemēram, sarkanās gaismas ignorēšana vai braukšana reibumā.

Kā uzsver Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, iecerētās izmaiņas gan neparedz, ka vienā valstī piemērotie soda punkti un soda kvītis automātiski pārcelsies uz otru. Respektīvi, valsts, kurā izdarīts pārkāpums, un tās atbildīgā iestāde pati varēs izlemt – meklēt vainīgo autovadītāju vai ne un kā viņu piespiest maksāt sodu. Savukārt šofera mītnes zeme tikai sniegs informāciju, kur vainīgais šoferis un tā auto atrodami.

***

UZZIŅAI

ES pārrobežu informācijas apmaiņa notiks par šādiem Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem:

1) atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana;

2) drošības jostas un aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošana;

3) luksofora aizliedzošā gaismas signāla neievērošana;

4) transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko un citu apreibinošo vielu ietekmē;

5) braukšanas joslas neatļauta izmantošana;

6) tālruņa lietošana, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā (izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļa vadītājam, lai to lietotu, nav nepieciešams ņemt rokā tālruņa klausuli.

Avots: IeM IC

Avots: nra.lv /Imants Vīksne