• Tweet

Tiesībsargājošās iestādes ir kļuvušas par valdošo partiju politiskā pasūtījuma galdu, intervijā “Neatkarīgajai” pauda partijas “Par cilvēcīgu Latviju” biedrs, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Normunds Vilnītis.

Komentējot to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lēmis uz vienu gadu pārtraukt izmaksāt politiskajai partijai “Par cilvēcīgu Latviju” (iepriekš – “KPV LV”) valsts budžeta finansējumu 646 303 eiro apmērā, viņš norādīja: “Ir divas lietas, kas šķiet nesaprotamas ne tikai man, bet, domāju, arī lielai daļai sabiedrības. Vienas citas pašlaik koalīcijā strādājošās partijas pārstāvis savulaik ar skandālu publiski paziņoja, ka viņš saņem naudu no citas tās pašas partijas vadītāja un legalizē to, iemaksājot partijas kasē. Pagājis jau vismaz gads, un līdz šim nekāda reakcija no tiesībsargājošo iestāžu puses nav bijusi, šai partijai finansējums nav atņemts un partija netiek likvidēta. Brīnumaini un interesanti, ka viens no partijas valdes locekļiem atzīst nelegālas partijas finansēšanas faktu, bet finansējumu šī partiju apvienība – “Attīstībai/Par!” – turpina saņemt. Otrs aspekts, kas man šķiet zīmīgs un kur var vilkt paralēles, ir tā saucamā Grinberga lieta, kas izskanēja divtūkstošo gadu sākumā. Tajā laikā ekonomikas ministrs bija zināmais Krišjānis Kariņš. Tolaik viņš vērsās pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Beigu galā 2008. gadā pēc ilgas tiesāšanās Aivaru Lembergu attaisnoja. Tagad Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) nevēršas pret vienu personu vai vienu pašvaldību, bet pret veselu politisko partiju. Jo premjera pārraudzībā esoša iestāde, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), pildot politisko pasūtījumu, vēršas pret partiju, kas ir legāla, spējīga darboties, kas attīstās un kas pašlaik ir opozīcijā valdībai un Krišjānim Kariņam. Pie varas esošajiem nepatīk mūsu aktīvā darbība, īpaši jau tas, ko dara Saeimas deputāts Māris Možvillo (“Par cilvēcīgu Latviju” (PCL)), kurš saka to, ko domā – piemēram, par vakcinācijas brīvību, lai cilvēkiem tiek dota brīva izvēle – vakcinēties vai nē. Viņš Saeimas balsojumos neatbalsta LGTB ideoloģiju, un vēl daudzos jautājumos viņš pauž viedokli, kas nav “pa spalvai” valdošajai varai.”

Pēc viņa teiktā, ir skaidri redzams, ka KNAB vēršanās pret partiju PCL ir politiski motivēts pasūtījums.

“Neapšaubāmi jā. KPV.LV stāsts ir beidzies, nosaukums ir mainīts, taču juridiskā persona ir palikusi tā pati. Finansējums tika piešķirts partijai – partijas biedriem, bet ne atsevišķiem partijas līderiem, kuri partijas biedru uztverē partiju ir nodevuši. PCL mērķis ir apvienot līdzīgi domājošus politiskus spēkus un pastāvēt neatkarīgi ne no kādiem sponsoriem. Bet tas nepatīk valdošajai koalīcijai, tāpēc mums tiek atņemts finansējums – lai varētu likvidēt PCL pastāvēšanas finanšu pamatu. Valdošā koalīcija neparko nevēlas pieļaut, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē konkurents būs partija, kas ir neatkarīga no sponsoriem un realizē tādu politiku, kas ir Latvijas iedzīvotāju interesēs,” sacīja Vilnītis.

Pēc viņa teiktā, nav normāli, ka partiju finanses kontrolē premjera pārraudzībā esoša iestāde: “No premjera labvēlības ir atkarīgs KNAB un tā priekšnieka liktenis. Manā laikā premjers bija Valdis Dombrovskis, un tad, kad es nepildīju viņa nelikumīgos rīkojumus, viņš noorganizēja manu nomelnošanas kampaņu presē un noņemšanu no amata.”

“Atminos, ka pie mums viesojās Vācijas Augstākās tiesas tiesnešu delegācija. Kad mēs pastāstījām, ar ko KNAB nodarbojas un kā pārraudzībā KNAB atrodas, viņi saķēra galvu un brīnījās, kā tas var būt, kā tas iespējams, ka ar partiju finansēšanas lietām nodarbojas iestāde, kas ir premjera pārraudzībā. Viņiem šāda uzbūve šķita ļoti dīvaina – tas taču tiešā veidā rada draudus demokrātijai un politisko partiju neatkarīgai darbībai. Pašlaik valsti faktiski vada tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija (JKP)), kurš šantažē visus pārējos un grauj ekonomiku. Viņam ir visas iespējas veikt spiedienu uz tiesībsargājošajām iestādēm – gan uz policiju, gan uz prokuratūru, gan, iespējams, uz KNAB. Vienīgās, kas, manuprāt, vēl pretojas un nevēlas pakļauties politiskam diktātam, ir tiesas. Kaut gan pietiekami skaidri ir vērojami centieni pārņemt pirmās instances tiesas, tās mēģinot aizpildīt ar saviem kadriem,” sacīja Vilnītis.

Savukārt komentējot to, ka Valsts prezidents Egils Levits ir nācis klajā ar iniciatīvu mainīt likumu tā, lai turpmāk tās partijas, kuru frakcijas Saeimā izjūk, paliek bez valsts finansējuma, Vilnītis pauda: “Ja ir runa par cilvēku cepurē, kurš to var nenoņemt pat valsts himnas skanēšanas laikā, tad šādas un līdzīgas idejas jau izskanēja iepriekš. Pret to skaļi iebildām un rakstījām gan uz Valsts prezidenta kanceleju, gan iebildām publiski. Tas, iespējams, bija arī vēl viens no iemesliem, kāpēc mums vienīgajiem un paātrināti atņēma finansējumu. Dīvaini, ka cilvēks, kas ieņem Valsts prezidenta amatu, publiski uzstājoties, ir uzsvēris, ka nav pieļaujams, ka partiju darbība varētu būt atkarīga no privātpersonu ziedojumiem un tas rada atkarību no ziedotāju labvēlības. Un viņš nobijies himnas laikā stāv melnā hūtē un neaizver muti tieslietu ministram, kurš cilvēkus uzdrošinās saukt par okupantu pēctečiem. Būtībā ir tā, ka tiek iznīcināta partija, kurā nav ne smakas no naudasmaisiem un ietekmīgiem ziedotājiem.”

Foto: F64