Nodokļu slogs šogad neatslābst
Četru gadu laikā šis ir pirmais gads, kad 1. janvāris nevēsta par nodokļu vai nodevu kāpumu. Tiesa, arī būtisks nodokļu samazinājums šogad nav gaidāms un nodokļu slogs joprojām ir krietni smagāks nekā pirmskrīzes laikā.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva UseCimmermane sarunā ar Neatkarīgo šo gadu nosauca par nodokļu stabilizācijas gadu, jo šogad stājas spēkā vairāku likumu izmaiņas, kas nedaudz atvieglos nodokļu slogu, tomēr tas joprojām būs augstāks nekā 2009. gadā, kad iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) bija 23%, neapliekamais minimums – 90 latu, pievienotās vērtības nodoklis – 21%, nekustamā īpašuma nodoklis nebija jāmaksā par dzīvojamām mājām, palīgēkām un garāžām.
Ietaupījums uz nodokļa rēķina
Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz, ka IIN likme šogad ir 24 procenti (2010. gadā tie bija 26%, 2011. un 2012. gadā – 25%). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēneša neapliekamais minimums tāpat kā pērn arī šogad ir 45 lati, bet nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu – 70 latu. Tiesa, 1. jūlijā šo nodokļa atvieglojumu plānots palielināt līdz 80 latiem.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūts aprēķinājis, ka ģimene, kurā abi vecāki saņem vidusmēra algu un audzina divus nepilngadīgus bērnus, gadā šo nodokļa izmaiņu dēļ varēs ietaupīt aptuveni 100 latu. Tā kā nākamgad IIN likmi paredzēts samazināt līdz 22%, bet 2015. gadā līdz 20% , ietaupījums varētu būt vēl lielāks, jo, kā liecina institūta aprēķini, lielākā daļa no samaksātajiem nodokļiem jeb 75% ir ar algu saistītie nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, darbinieka un darba devēja samaksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas). «Ģimene ar vidējiem ienākumiem darbaspēka un patēriņa nodokļos gada laikā samaksā otru algu,» skaidroja I. UseCimmermane.
Īpašuma nodoklis vietējās varas rokās
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmērs ir atkarīgs ne tikai no likmes, kas tiek piemērota nodokļa aprēķināšanai, bet arī no īpašuma kadastrālās vērtības. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta sniegto informāciju šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu īpašumu kadastrālās vērtības būtiski nemainās, atsevišķās vietās tās pat tiek samazinātas, jo tirgus vērtība tām bijusi augstāka nekā valsts noteiktā īpašuma kadastrālā vērtība. Kopumā valstī kadastrālās vērtības zemei samazinās par 0,4%, ēkām – par 2,1%. Tātad arī nodokļa apmēram būtiski nevajadzētu pieaugt. Tomēr grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli pieļauj būtiskas izmaiņas īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtībā. No šā gada NĪN noteikšanas un administrēšanas tiesības pilnībā ir nodotas vietējām pašvaldībām. Nodokļa likmes koridora ietvaros – no 0,2% līdz 3% – pašvaldības var brīvprātīgi noteikt nodokļa likmi saskaņā ar likumā noteiktajiem principiem. Likmi virs 1,5% var noteikt nekustamajiem īpašumiem, kuri netiek apsaimniekoti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, piemēram, pašvaldības teritorijās esošajiem graustiem, kas degradē vidi un apdraud iedzīvotāju drošību, kā arī neapstrādātajai lauksaimniecības zemei. Gadījumā, ja pašvaldība neizvēlēsies savā teritorijā piemērot NĪN koridoru līdz 1,5%, tai ir iespējas saglabāt saviem iedzīvotājiem esošās nodokļa likmes 0,2%, 0,4% un 0,6% atkarībā no dzīvojamās platības kadastrālās vērtības, atgādina Finanšu ministrija.
Vienlaikus ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem, uz pusi tiks samazināts aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis par dzīvojamo māju vai dzīvokli un tam piekrītošo zemi, bet ne vairāk par 300 latiem.
Dabasgāze lētāka
Mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto plītīs, tarifs šā gada pirmajā pusē, ierēķinot visus nodokļus, samazināsies par 1%, bet mājsaimniecībām apkurei –par 1,5%, liecina Latvijas gāzes mājaslapā publicētā informācija. Mājsaimniecībām ar patēriņu līdz 500 kubikmetriem gadā būs jāmaksā 0,60867 lati par kubikmetru iepriekšējo 0,61472 latu vietā, bet mājsaimniecībām ar patēriņu no 500 kubikmetriem līdz 25 000 kubikmetru gadā – 0,40133 lati par kubikmetru iepriekšējo 0,40738 latu vietā, ieskaitot akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tarifi mājsaimniecībām mainās reizi pusgadā.
Savukārt mājsaimniecībām, kuras izmanto balonu gāzi, jārēķinās, ka šogad tiks sākta drošuma prasībām neatbilstošu gāzes balonu izņemšana no aprites.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts ceturtdien, 6.novembrī, Saeimas sēdē konceptuāli atbalstītajā...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli kā steidzamu atbalstīja likumprojektu, kas nākamgad paredz iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. “Šis ir tikai viens...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālāk