Nodokļu slogs šogad neatslābst
Četru gadu laikā šis ir pirmais gads, kad 1. janvāris nevēsta par nodokļu vai nodevu kāpumu. Tiesa, arī būtisks nodokļu samazinājums šogad nav gaidāms un nodokļu slogs joprojām ir krietni smagāks nekā pirmskrīzes laikā.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva UseCimmermane sarunā ar Neatkarīgo šo gadu nosauca par nodokļu stabilizācijas gadu, jo šogad stājas spēkā vairāku likumu izmaiņas, kas nedaudz atvieglos nodokļu slogu, tomēr tas joprojām būs augstāks nekā 2009. gadā, kad iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) bija 23%, neapliekamais minimums – 90 latu, pievienotās vērtības nodoklis – 21%, nekustamā īpašuma nodoklis nebija jāmaksā par dzīvojamām mājām, palīgēkām un garāžām.
Ietaupījums uz nodokļa rēķina
Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz, ka IIN likme šogad ir 24 procenti (2010. gadā tie bija 26%, 2011. un 2012. gadā – 25%). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēneša neapliekamais minimums tāpat kā pērn arī šogad ir 45 lati, bet nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu – 70 latu. Tiesa, 1. jūlijā šo nodokļa atvieglojumu plānots palielināt līdz 80 latiem.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūts aprēķinājis, ka ģimene, kurā abi vecāki saņem vidusmēra algu un audzina divus nepilngadīgus bērnus, gadā šo nodokļa izmaiņu dēļ varēs ietaupīt aptuveni 100 latu. Tā kā nākamgad IIN likmi paredzēts samazināt līdz 22%, bet 2015. gadā līdz 20% , ietaupījums varētu būt vēl lielāks, jo, kā liecina institūta aprēķini, lielākā daļa no samaksātajiem nodokļiem jeb 75% ir ar algu saistītie nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, darbinieka un darba devēja samaksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas). «Ģimene ar vidējiem ienākumiem darbaspēka un patēriņa nodokļos gada laikā samaksā otru algu,» skaidroja I. UseCimmermane.
Īpašuma nodoklis vietējās varas rokās
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmērs ir atkarīgs ne tikai no likmes, kas tiek piemērota nodokļa aprēķināšanai, bet arī no īpašuma kadastrālās vērtības. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta sniegto informāciju šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu īpašumu kadastrālās vērtības būtiski nemainās, atsevišķās vietās tās pat tiek samazinātas, jo tirgus vērtība tām bijusi augstāka nekā valsts noteiktā īpašuma kadastrālā vērtība. Kopumā valstī kadastrālās vērtības zemei samazinās par 0,4%, ēkām – par 2,1%. Tātad arī nodokļa apmēram būtiski nevajadzētu pieaugt. Tomēr grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli pieļauj būtiskas izmaiņas īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtībā. No šā gada NĪN noteikšanas un administrēšanas tiesības pilnībā ir nodotas vietējām pašvaldībām. Nodokļa likmes koridora ietvaros – no 0,2% līdz 3% – pašvaldības var brīvprātīgi noteikt nodokļa likmi saskaņā ar likumā noteiktajiem principiem. Likmi virs 1,5% var noteikt nekustamajiem īpašumiem, kuri netiek apsaimniekoti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, piemēram, pašvaldības teritorijās esošajiem graustiem, kas degradē vidi un apdraud iedzīvotāju drošību, kā arī neapstrādātajai lauksaimniecības zemei. Gadījumā, ja pašvaldība neizvēlēsies savā teritorijā piemērot NĪN koridoru līdz 1,5%, tai ir iespējas saglabāt saviem iedzīvotājiem esošās nodokļa likmes 0,2%, 0,4% un 0,6% atkarībā no dzīvojamās platības kadastrālās vērtības, atgādina Finanšu ministrija.
Vienlaikus ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem, uz pusi tiks samazināts aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis par dzīvojamo māju vai dzīvokli un tam piekrītošo zemi, bet ne vairāk par 300 latiem.
Dabasgāze lētāka
Mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto plītīs, tarifs šā gada pirmajā pusē, ierēķinot visus nodokļus, samazināsies par 1%, bet mājsaimniecībām apkurei –par 1,5%, liecina Latvijas gāzes mājaslapā publicētā informācija. Mājsaimniecībām ar patēriņu līdz 500 kubikmetriem gadā būs jāmaksā 0,60867 lati par kubikmetru iepriekšējo 0,61472 latu vietā, bet mājsaimniecībām ar patēriņu no 500 kubikmetriem līdz 25 000 kubikmetru gadā – 0,40133 lati par kubikmetru iepriekšējo 0,40738 latu vietā, ieskaitot akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tarifi mājsaimniecībām mainās reizi pusgadā.
Savukārt mājsaimniecībām, kuras izmanto balonu gāzi, jārēķinās, ka šogad tiks sākta drošuma prasībām neatbilstošu gāzes balonu izņemšana no aprites.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
LTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk