• Tweet

Nodokļu reformas plāns tiks izstrādāts līdz šīs nedēļas beigām, nākamās nedēļas sākumam, un tas būs galīgais variants, par kuru tālāk tiks spriests valdības koalīcijā, intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” atklāja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka arī tad būs skaidrība par to, kādu iztrūkumu budžetā radīs plānotā nodokļu reforma un kādi būs kompensējošie mehānismi.

Premjers gan atturējās nosaukt, cik liels varētu būt nākamā gada budžeta iztrūkums nodokļu reformas dēļ, solot, ka par to varēs runāt nākamās nedēļas sākumā. Pagaidām līdz galam neesot panākta vienošanās par finansējumu veselības aprūpei un par sociālo budžetu.

Tajā pašā laikā viņš vairākkārt uzsvēra, ka reforma samazinās darbaspēka nodokļus, bet “nauda kokos neaug” un “nav tikai odziņas un labumi” – iztrūkums budžetā būs jākompensē.

Ir priekšlikumi par akcīzes celšanu alkoholam un cigaretēm, kā arī degvielai, taču pirms tam gan esot jāveic rūpīgi aprēķini par to, kādu ietekmi tas atstās uz tautsaimniecību, kā arī jābūt skaidrībai par to, kāda būs akcīzes nodokļa politika kaimiņvalstīs.

Kučinskis norādīja – ja samazinām nodokļus darbaspēkam, jābūt kompensējošiem mehānismiem, lai “panāktu to pašu ciparu budžetā, nevar samazināt kaut ko un gaidīt ieņēmumus”.

Uz jautājumu, vai Eiropas Komisija nevarētu iebilst pret Latvijas valsts budžeta deficīta palielināšanu, Kučinskis pauda pārliecību, ka EK to atļaus, ja Latvija ar aprēķiniem spēs pierādīt, ka budžeta reformā ieguldītais turpmākajos gados valsts maciņā tiks atgūts ar uzviju.

Pēdējā gada laikā vairākas organizācijas kopā ar Finanšu ministriju, Latvijas Banku un dažādiem ekspertiem strādā pie vidēja termiņa nodokļu stratēģijas izstrādes, kuras pamata būtība ir samazināt darbaspēka nodokļus, kā arī radīt investīcijām un uzņēmējiem pievilcīgu vidi. Notiek regulāras ekspertu tikšanās, un norit darbs ne tikai pie galvenajām plānotajām izmaiņām, bet arī detaļām un valsts budžeta iztrūkuma būtiskāko kompensējamo mehānismu izstrādes. Visas iesaistītās puses, pamatojoties uz pētījumiem un aprēķiniem, diskutē par pieņemamākajiem kompromisiem, lai tādējādi panāktu Nacionālajā attīstības plānā paredzēto “ekonomikas izrāvienu”.

Foto: Valsts kanceleja