Nodokļu politikā nauda stiprāka par solījumiem
Iecere aizstāt plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumu ar citiem pasākumiem mudina domāt, ka nauda ņems virsroku pār solījumiem, jo IIN likmes samazināšana noplicinās budžetu par 68 miljoniem latu, bet jaunie priekšlikumi – tikai par 31 miljonu.
Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes eksperti ir sašutuši par valdības pārstāvju publiskajiem izteikumiem, proti, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšana varētu netikt īstenota saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz nākamgad likmi samazināt par diviem procentpunktiem – līdz 22%, un 2015. gadā vēl par diviem procentpunktiem – līdz 20%. Tad IIN likme Latvijā būtu vienāda ar IIN Igaunijā. Lietuvā IIN likme kopš 2009. gada ir tikai 15%. Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka, nemazinot IIN, kā to paredz pašreizējā likumdošana, tiks grauta uzticība Latvijas nodokļu politikai.
«Pagājušā gada lēmums trīs gadu laikā samazināt IIN likmi tika uztverts kā skaidra nodokļu politika, kas deva signālu gan darba devējiem, gan ņēmējiem par plānotajām darbaspēka nodokļu samazināšanas darbībām. Ja šis solījums netiks pildīts, tas nozīmē, ka visiem budžeta veidošanā iesaistītajiem spēlētājiem būs cits paļāvības līmenis uz valdības teikto,» uzsvēra M. Bičevskis.
«Ja valsts kaut ko sola, tas ir jāpilda,» strikti teica uzņēmēju kluba Rīgas marka valdes loceklis Normunds Štāls. Viņš zināja stāstīt, ka ir vairāki ārvalstu investori, kuri plāno ienākt Latvijā, taču, vai viņu plāni veidot jaunas ražotnes nemainīsies, neesot zināms.
Vienotības ministru runās pieminētās nodokļu izmaiņas, piemēram, neapliekamā minimuma diferencēšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošu personu, uzņēmēji nekritizē. Vēl jo vairāk – lielākā daļa uzskata, ka šie pasākumi bija jāīsteno jau šogad. «Šie un citi priekšlikumi nabadzības risināšanai jau tika apspriesti pirms gada, taču Finanšu ministrija pēkšņi nāca klajā ar ideju samazināt pievienotās vērtības nodokli. Tas radīja 40 miljonus latu zaudējumus valsts budžetā, un līdz ar to vairs nevarēja būt runas par citu nodokļu mazināšanu,,» atgādināja D. Pavļuts.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem IIN likmes samazināšana par diviem procentpunktiem nākamgad robu budžetā palielinātu par 68 miljoniem latu, savukārt minimālās algas palielināšana, neapliekamā minimuma diferencēšana un atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošu personu kopumā prasītu no budžeta aptuveni 31 miljonu latu. Iespējams, tāpēc, ka IIN likmes samazināšana valsts budžetam ir krietni neizdevīgāka nekā citi atbalsta pasākumi, Vienotības ministri sākuši domāt par atkāpšanos no solījumiem.
M. Bičevskis gan Neatkarīgajai izteica cerību, ka tā nav tiesa. Tomēr viņš uzsvēra, ka šobrīd neviens no jauno priekšlikumu paudējiem nav uzlicis uz galda iespējamos attīstības scenārijus.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūts pēc Neatkarīgās lūguma veica aprēķinu, kā darba ņēmējus ietekmētu dažādie attīstības scenāriji. Saskaņā ar veikto pētījumu IIN likmes samazināšana vien jūtami nepalielinātu ieņēmumus mazo algu saņēmējiem. Piemēram, viens strādājošais, kura bruto alga ir 200 latu, šo nodokļu izmaiņu rezultātā mēnesī saņemtu tikai par 2,66 latiem vairāk. Savukārt, palielinot arī neapliekamo minimumu līdz 84 latiem, tā pati persona saņemtu mēnesī par aptuveni 20 latiem vairāk.
***
Uzziņai
Iespējamo nodokļu izmaiņu ietekme uz mājsaimniecības* budžetu
I scenārijs
Alga uz papīra Ieguvums mēnesī
Ls 200 + Ls 3,46
Ls 500 + Ls 8,80
Ls 1000 + Ls 17,70
(Atvieglojums par apgādībā esošu personu – Ls 80, IIN – 22%)
II scenārijs
Alga uz papīra Ieguvums mēnesī
Ls 200 + Ls 23,63
Ls 500 + Ls 6,72
Ls 1000 + Ls 6,72
(Min. alga – Ls 225, IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – Ls 98, diferencēts neapliekamais minimums Ls 45–Ls 84, IIN – 24%)
III scenārijs
Alga uz papīra Ieguvums mēnesī
Ls 200 + Ls 24,78
Ls 500 + Ls 12,76
Ls 1000 + Ls 21,66
(Min. alga – Ls 225, IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – Ls 98, diferencēts neapliekamais minimums Ls 45–Ls 84, IIN – 22%)
* 1 strādājošais, 1 apgādājamais, ieguvums mēnesī, salīdzinot ar 2013. gadu
Avots: Swedbank Privātpersonu finanšu institūts
Avots: nra.lv/ Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Rail Baltica pamattrases dienvidu posmā tiks būvēta jauna augstsprieguma apakšstacija
Ministru kabinets otrdien, 7. jūlijā, iepazinās ar Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par ieguldījumu veikšanu AS “Augstsprieguma tīkls” piederošas apakšstacijas...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecības apjomi maijā augstākie pēdējo četru gadu laikā
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada maijā pieauga par 6,1% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju, pieaugumam gada griezumā turpinoties trešo mēnesi pēc kārtas, liecina jaunākie Centrālās...
Lasīt tālākRihards Kozlovskis: tuvāko dienu laikā sagaidu skaidrojumu no Autotransporta direkcijas par atceltajiem reģionālo autobusu reisiem Ādažos
Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis tuvāko dienu laikā sagaida skaidrojumu no Autotransporta direkcijas par atceltajiem reģionālo autobusu reisiem Ādažos. "Esmu lūdzis Autotransporta direkciju...
Lasīt tālākKā izvairīties no viltotu un bīstamu rotaļlietu iegādes
Vasarā, kad biežāk tiek rīkotas bērnu dzimšanas dienas un citi svētki, aktuāls jautājums ir par dāvanu iegādi, un daudzi tās meklē interneta veikalos. Tomēr līdztekus plašajam rotaļlietu...
Lasīt tālākNo 1. jūlija pārtikas pamatproduktiem piemēros 12% PVN
No trešdienas, 1. jūlija, maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām piemēros PVN samazināto 12% likmi. Tirgotāji, kuri godīgi atspoguļos PVN samazinājumu pārtikas pamatproduktu cenās, varēs...
Lasīt tālākNo šodienas ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākPVD aptur nelegālas noliktavas darbību
Pārbaudot informāciju par iespējamu iesaistīšanos pārtikas apritē bez nepieciešamās reģistrēšanās Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), PVD veica pārbaudi SIA “Topfruit” noliktavā...
Lasīt tālākPaplašinās “Vienotās biļetes” darbību piecās vilcienu zonās
Pirmdien, 29. jūnijā, Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komiteja papildināja pašvaldības lēmumu, paredzot paplašināt vienotās sabiedriskā transporta biļetes darbības teritoriju, kā arī...
Lasīt tālākRIX Rīgas lidosta atzīta par labāko Eiropas lidostu 5–10 miljonu pasažieru kategorijā
RIX Rīgas lidosta saņēmusi vienu no prestižākajiem Eiropas aviācijas nozares apbalvojumiem - Starptautiskās lidostu padomes Eiropā (Airports Council International Europe, ACI Europe) balvu “EUROPE...
Lasīt tālāk