No šodienas uz pieciem gadiem darbu sāk Latvijas Pasts jaunā valde

Latvijas Pasta padome atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam no 2016.gada 1.augusta uz piecu gadu pilnvaru termiņu iecēlusi uzņēmuma valdi, kurā strādās četri nozares profesionāļi – trīs no tiem ir Latvijas Pasta vadoši darbinieki. Par Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais pagaidu valdes vadītājs Mārcis Vilcāns, kurš iepriekš vadīja uzņēmuma Eksprespasta departamentu.
No 1.augusta uz pieciem gadiem Latvijas Pasta valdē iecelti: Mārcis Vilcāns, Dairis Kārkliņš, Kristaps Krūmiņš un Anda Ozola. M.Vilcāns un K.Krūmiņš kopš šā gada 22.aprīļa darbojās Latvijas Pasta pagaidu valdē, kas tika iecelta pēc iepriekšējās valdes atlūgumu iesniegšanas un tās darbā atklātajiem pārkāpumiem. M.Vilcāns, kurš vadīja pagaidu valdes darbu, iecelts arī pastāvīgās Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja amatā.
Trīs no valdes jaunajiem locekļiem ir vadoši Latvijas Pasta darbinieki. M.Vilcāns ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Banku augstskolā, un viņam ir būtiska darba pieredze pasta nozarē, organizējot un vadot reformu un modernizācijas procesus, ieviešot aktuālus IT un vadības risinājumus pārvaldāmajās struktūrvienībās, kā arī īstenojot pārrobežu sadarbības projektus un vadot skaita ziņā lielus darba kolektīvus. Vadījis loģistikas kursu biznesa augstskolas Turība studentiem un kā eksperts darbojies dažādās nozares padomēs saistībā ar loģistiku. M.Vilcāns Latvijas Pastā strādā kopš 2005.gada, iepriekš vadījis Latvijas Pasta Tirdzniecības, Sūtījumu apstrādes un piegādes un Eksprespasta departamentu.
K.Krūmiņam ir bakalaura grāds uzņēmējdarbības ekonomikā Latvijas Universitātē un papildu izglītība stratēģiskajā vadībā, kas iegūta Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā. K.Krūmiņam ir ievērojama pieredze vadošos amatos pasta nozarē, organizējot darbu un nodrošinot procesu vadību skaitliski lielās struktūrvienībās. Latvijas Pastā K.Krūmiņš strādā kopš 2005.gada: bijis uzņēmuma galvenais ekonomists, Pasta tīkla vadības departamenta direktora vietnieks, Pasta pakalpojumu nodrošināšanas departamenta direktora pienākumu izpildītājs un 2016.gada 22.aprīlī ieceltās pagaidu valdes loceklis.
A.Ozola ieguvusi jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē un profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnēs biznesa augstskolā Turība. A.Ozolai ir būtiska darba pieredze pasta nozares juridisko jautājumu risināšanā un vadībā. Kā juriskonsulte sākusi darbu Latvijas Pastā 2000.gadā, bijusi Juridiskās daļas vadītāja vietniece, bet no 2004.gada – Juridiskā departamenta direktore.
D.Kārkliņam ir bakalaura grāds uzņēmējdarbības organizācijā un vadībā, kas iegūts Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Darba pieredze tirdzniecības uzņēmumu stratēģiskajā vadībā, tostarp saistībā ar preses izdevumu vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, kā arī mārketinga risinājumu, interneta projektu un e-produktu izstrādi un organizāciju. Bijis valdes loceklis un vadītājs SIA Preses apgāds, SIA Lettel, SIA Plus punkts un SIA Digital World.
Latvijas Pasta valdes locekļu atlase notika saskaņā ar pretendentu atlases un izvērtēšanas konkursa nolikumu, un konkursa ietvaros kandidātus izvērtēja nominācijas komisija, kurā darbojās Latvijas Darba devēju konfederācijas, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības, Satiksmes ministrijas un Latvijas Pasta padomes pārstāvji.
Foto: Latvijas Pasts
Vēl par tēmu:
Pārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk