“No sirds Latvijai”: Iekšlietu sistēmā svarīgs ir darbinieku atalgojums un materiāltehniskais nodrošinājums

Trešdien frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti iztaujāja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani par iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojumu, materiāltehnisko nodrošinājumu, robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ierīkošanas gaitu, plāniem paaugstināt policistu kvalifikāciju, kā arī jautājumiem, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu.
Frakcijas “No sirds Latvijai” uzskata, ka Iekšlietu ministrijas pārziņā esošo institūciju efektīvs darbs ir būtisks Latvijas valsts un tās iedzīvotāju drošības garantēšanai. Tāpēc pamatota ir papildu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijas jaunajām politikas iniciatīvām 2017.gadā, to skaitā jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanai (atalgojuma palielināšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm), kā arī robežas ar Krieviju un Baltkrieviju iekārtošanai.
Tajā pašā laikā “No sirds Latvijai” deputāti vērsa uzmanību uz to, ka nav pieļaujama kavēšanās ar Latvijas robežas sakārtošanu – jau ir pagājuši vairāk nekā 25 gadi kopš valsts neatkarības atjaunošanas, taču robežas ar Krieviju iekārtošanu plānots pabeigt tikai 2019.gadā, bet robežas ar Baltkrieviju ierīkošanu uzsāks tikai nākamgad. Protams, ir populāri aizbildināties ar nepietiekamu finansējumu, taču šajā gadījumā ir jājautā, kam ir izdevīga neierīkota robeža, kuru joprojām šķērso bēgļi un kontrabandisti, kas rada valstij miljonos eiro mērāmus zaudējumus.
Savukārt turpmākajos gados, “No sirds Latvijai” ieskatā, nepieciešams palielināt arī finansējumu iekšlietu sistēmas infrastruktūras attīstībai – tostarp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un Valsts policijai. Kā viena no kritiski svarīgām tēmām tikšanās laikā tika skarts jautājums par Valsts policijas izmeklēšanas kapacitātes un kvalitātes paaugstināšanu, jo ar policijas darbu nav apmierināti ne iedzīvotāji, ne prokurori, ne tiesneši. Iespējams, tam iemesls – kopš Latvijas Policijas akadēmijas slēgšanas 2010.gadā (kas no valsts budžeta līdzekļu taupīšanas viedokļa bija pareizs lēmums) Latvijā vairs nav specializētu mācību iestāžu, kas gatavotu speciālistus ar augstāko izglītību darbam policijā.
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk